1.   Les autorités de contrôle mènent, le cas échéant, des opérations conjointes, y compris en effectuant des enquêtes conjointes et en prenant des mesures répressives conjointes, auxquelles participent des membres ou des agents des autorités de contrôle d'autres États membres.

2.   Lorsque le responsable du traitement ou le sous-traitant est établi dans plusieurs États membres ou si un nombre important de personnes concernées dans plusieurs États membres sont susceptibles d'être sensiblement affectées par des opérations de traitement, une autorité de contrôle de chacun de ces États membres a le droit de participer aux opérations conjointes. L'autorité de contrôle qui est compétente en vertu de l'article 56, paragraphe 1 ou 4, invite l'autorité de contrôle de chacun de ces États membres à prendre part aux opérations conjointes concernées et donne suite sans tarder à toute demande d'une autorité de contrôle souhaitant y participer.

3.   Une autorité de contrôle peut, conformément au droit d'un État membre, et avec l'autorisation de l'autorité de contrôle d'origine, conférer des pouvoirs, notamment des pouvoirs d'enquête, aux membres ou aux agents de l'autorité de contrôle d'origine participant à des opérations conjointes ou accepter, pour autant que le droit de l'État membre dont relève l'autorité de contrôle d'accueil le permette, que les membres ou les agents de l'autorité de contrôle d'origine exercent leurs pouvoirs d'enquête conformément au droit de l'État membre dont relève l'autorité de contrôle d'origine. Ces pouvoirs d'enquête ne peuvent être exercés que sous l'autorité et en présence de membres ou d'agents de l'autorité de contrôle d'accueil. Les membres ou agents de l'autorité de contrôle d'origine sont soumis au droit de l'État membre de l'autorité de contrôle d'accueil.

4.   Lorsque, conformément au paragraphe 1, les agents de l'autorité de contrôle d'origine opèrent dans un autre État membre, l'État membre dont relève l'autorité de contrôle d'accueil assume la responsabilité de leurs actions, y compris la responsabilité des dommages qu'ils causent au cours des opérations dont ils sont chargés, conformément au droit de l'État membre sur le territoire duquel ils opèrent.

5.   L'État membre sur le territoire duquel les dommages ont été causés répare ces dommages selon les conditions applicables aux dommages causés par ses propres agents. L'État membre dont relève l'autorité de contrôle d'origine dont les agents ont causé des dommages à des personnes sur le territoire d'un autre État membre rembourse intégralement à cet autre État membre les sommes qu'il a versées aux ayants droit.

6.   Sans préjudice de l'exercice de ses droits à l'égard des tiers et sous réserve du paragraphe 5, chaque État membre s'abstient, dans le cas prévu au paragraphe 1, de demander à un autre État membre le remboursement lié aux dommages visés au paragraphe 4.

7.   Lorsqu'une opération conjointe est envisagée et qu'une autorité de contrôle ne se conforme pas, dans un délai d'un mois, à l'obligation fixée au paragraphe 2, deuxième phrase, du présent article, les autres autorités de contrôle peuvent adopter une mesure provisoire sur le territoire de l'État membre dont celle-ci relève conformément à l'article 55. Dans ce cas, les circonstances permettant de considérer qu'il est urgent d'intervenir conformément à l'article 66, paragraphe 1, sont présumées être réunies et nécessitent un avis ou une décision contraignante d'urgence du comité en application de l'article 66, paragraphe 2.

1.   Uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā veic kopīgas operācijas, tostarp kopīgu izmeklēšanu un kopīgus izpildes pasākumus, kuros iesaistās citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu locekļi vai personāls.

2.   Ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs vai apstrādes darbības var būtiski ietekmēt ievērojamu skaitu datu subjektu vairāk nekā vienā dalībvalstī, uzraudzības iestādei katrā no šīm dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kopīgajās operācijās. Uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 56. panta 1. vai 4. punktu, aicina uzraudzības iestādes katrā no minētajām dalībvalstīm piedalīties kopīgajās operācijās un bez kavēšanās atbild uzraudzības iestādes pieprasījumam par piedalīšanos.

3.   Katra uzraudzības iestāde var saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes piekrišanu piešķirt pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam, kas iesaistīti kopīgās operācijās, vai tādā apmērā, kā to pieļauj uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību akti, var atļaut pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam īstenot viņu izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktiem. Šādas izmeklēšanas pilnvaras var īstenot tikai uzņemošās uzraudzības iestādes vadībā un tās locekļu vai personāla klātbūtnē. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam piemēro uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktus.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes personāls darbojas citā dalībvalstī, uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts uzņemas atbildību par tā darbībām, tostarp atbildību par jebkādu tā operāciju laikā nodarīto kaitējumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tas darbojas.

5.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīts kaitējums, novērš šādu kaitējumu saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts personāla nodarītam kaitējumam. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts, kuras personāls ir nodarījis kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, minētajai citai dalībvalstij pilnībā atlīdzina visas summas, ko tā samaksājusi tās vārdā pilnvarotajām personām.

6.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot 5. punktu, ikviena dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā atturas pieprasīt atlīdzību no citas dalībvalsts par 4. punktā minēto kaitējumu.

7.   Ja tiek plānota kopīga operācija un uzraudzības iestāde viena mēneša laikā neievēro pienākumus, kas minēti šā panta 2. punkta otrajā teikumā, pārējās uzraudzības iestādes var pieņemt pagaidu pasākumu šīs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 55. pantu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas atzinums vai saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.