interactive GDPR 2016/0679 LV

2. Ja datu subjekta piekrišanu dod saistībā ar rakstisku deklarāciju, kas attiecas arī uz citiem jautājumiem, lūgumu dot piekrišanu norāda tā, lai to varētu skaidri atšķirt no citiem jautājumiem, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Jebkura šādas deklarācijas daļa, kura ir šīs regulas pārkāpums, nav saistoša.

3. Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

4. Novērtējot to, vai piekrišana ir dota brīvi, maksimāli ņem vērā to, vai cita starpā līguma izpilde, tostarp pakalpojuma sniegšana, ir atkarīga no piekrišanas tādai personas datu apstrādei, kura nav nepieciešama minētā līguma izpildei.

14. pants

Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati nav iegūti no datu subjekta

1. Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinis datu subjektam sniedz šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)	attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)	apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)	attiecīgo personas datu kategorijas;

e)	personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādas ir;

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus saņēmējam trešā valstī vai starptautiskai organizācijai, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami.

2. Papildus 1. punktā minētajai informācijai, pārzinis datu subjektam sniedz turpmāk norādīto informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu:

a)	laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)	pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)	tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu un tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

d)	ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

e)	tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

f)	informācija par to, no kāda avota personas dati ir iegūti, un – attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai dati iegūti no publiski pieejamiem avotiem;

g)	tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

3. Pārzinis 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz:

a)	saprātīgā termiņā pēc personas datu iegūšanas, bet vēlākais mēneša laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek apstrādāti;

b)	ja personas datus ir paredzēts izmantot saziņai ar datu subjektu – vēlākais tad, kad ar minēto datu subjektu notiek pirmā saziņa; vai

c)	vēlākais tad, kad personas dati pirmoreiz tiek izpausti, ja ir paredzēts tos izpaust citam saņēmējam.

4. Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika iegūti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

5. Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja un ciktāl:

a)	informācija jau ir datu subjekta rīcībā;

izrādās, ka šādas informācijas sniegšana nav iespējama vai tā prasītu nesamērīgi lielas pūles; jo īpaši attiecībā uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, vai ciktāl šā panta 1. punktā minētie pienākumi varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus. Šādos gadījumos pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses, tostarp darot informāciju publiski pieejamu;

c)	iegūšana vai izpaušana ir skaidri paredzēta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai; vai

d)	ir jāsaglabā personas datu konfidencialitāte, ievērojot dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, ko reglamentē ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ieskaitot statūtos noteiktu pienākumu glabāt noslēpumu.

17. pants

Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)

1. Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)	personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

b)	datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;

c)	datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav nekāda svarīgāka leģitīma pamata, vai arī datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d)	personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;

e)	personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;

f)	personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2. Ja pārzinis ir publiskojis personas datus un tā pienākums saskaņā ar 1. punktu ir minētos personas datus dzēst, pārzinis, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un tās piemērošanas izmaksas, veic saprātīgus pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus, lai informētu pārziņus, kas veic personas datu apstrādi, ka datu subjekts ir pieprasījis, lai minētie pārziņi dzēstu visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumus.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama:

a)	lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b)	lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

c)	pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;

d)	arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus; vai

e)	lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

21. pants

Tiesības iebilst

1. Datu subjektam, balstoties uz iemesliem saistībā ar viņa īpašo situāciju, ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas pamatojas uz 6. panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktu, tostarp profilēšanu, kas pamatojas uz minētajiem noteikumiem. Pārzinis personas datus vairs neapstrādā, izņemot, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

2. Ja personas datus apstrādā tiešās tirgvedības nolūkos, datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi šādas tirgvedības vajadzībām, kas ietver profilēšanu, ciktāl tā ir saistīta ar šādu tiešo tirgvedību.

3. Ja datu subjekts iebilst pret apstrādi tiešās tirgvedības vajadzībām, personas datus šādā nolūkā vairs neapstrādā.

4. Vēlākais tad, kad ar datu subjektu notiek pirmā saziņa, datu subjektu nepārprotami informē par 1. un 2. punktā minētajām tiesībām, un to dara tā, lai šī informācija būtu skaidra un lai to varētu atšķirt no jebkuras citas informācijas.

5. Saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu izmantošanu un neatkarīgi no Direktīvas 2002/58/EK datu subjekts savas tiesības iebilst var īstenot ar automatizētiem līdzekļiem, izmantojot tehniskās specifikācijas.

6. Ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktu, datu subjektam, pamatojoties uz savu īpašo situāciju, ir tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi, izņemot, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs.

22. pants

Automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana

1. Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja lēmums:

a)	ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un datu pārzini;

b)	ir atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir arī noteikti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses; vai

c)	pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

3. Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu.

4. Šā panta 2. punktā minētos lēmumus nepamato ar īpašām personas datu kategorijām, kuras minētas 9. panta 1. punktā, izņemot, ja tiek piemērots 9. panta 2. punkta a) vai g) apakšpunkts un tiek nodrošināti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses.

5. iedaļa

Ierobežojumi

27. pants

Tādu pārziņu vai apstrādātāju pārstāvji, kuri neveic uzņēmējdarbību Savienībā

1. Ja piemēro 3. panta 2. punktu, pārzinis vai apstrādātājs rakstiski ieceļ savu pārstāvi Savienībā.

2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro:

apstrādei, kura ir neregulāra, neietver – plašā mērogā – 9. panta 1. punktā minēto īpašo datu kategoriju apstrādi vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi, un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus; vai

b)	publiskai iestādei vai struktūrai.

3. Pārstāvis veic uzņēmējdarbību vienā no tām dalībvalstīm, kur atrodas datu subjekti, kuru personas datus apstrādā saistībā ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tiem vai kuru uzvedība tiek novērota.

4. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārzinis vai apstrādātājs pilnvaro pārstāvi, pie kura – jo īpaši – uzraudzības iestādes un datu subjekti papildus vai pārziņa vai apstrādātāja vietā vēršas visos jautājumos saistībā ar apstrādi.

5. Pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja iecelšana neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu pārzini vai apstrādātāju.

30. pants

Apstrādes darbību reģistrēšana

1. Katrs pārzinis un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvis reģistrē tā pakļautībā veiktās apstrādes darbības. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā visu kopīgo pārziņu, pārziņa pārstāvja un datu aizsardzības speciālista, vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

b)	apstrādes nolūki;

c)	datu subjektu kategoriju un personas datu kategoriju apraksts;

d)	to saņēmēju kategorijas, kuriem personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;

e)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

f)	ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

2. Katrs apstrādātājs un attiecīgā gadījumā apstrādātāja pārstāvis uztur visu pārziņa vārdā veikto apstrādes darbību kategoriju reģistru, ietverot šādu informāciju:

apstrādātāja vai apstrādātāju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija un katra tā pārziņa vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kura vārdā apstrādātājs darbojas, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)	katra pārziņa vārdā veiktās apstrādes kategorijas;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

d)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniskā formātā.

4. Pārzinis vai apstrādātājs, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvis pēc pieprasījuma nodrošina reģistra pieejamību uzraudzības iestādei.

5. Pienākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas, izņemot, ja uzņēmuma vai struktūras veiktā apstrāde varētu radīt risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, apstrāde nav neregulāra vai apstrāde ietver īpašas datu kategorijas, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem, kas minēti 10. pantā.

33. pants

Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana uzraudzības iestādei

1. Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā pārzinis bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, paziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu uzraudzības iestādei, kas ir kompetenta saskaņā ar 55. pantu, izņemot gadījumus, kad ir maz ticams, ka personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām. Ja paziņošana uzraudzības iestādei nav notikusi 72 stundu laikā, paziņojumam pievieno kavēšanās iemeslus.

2. Apstrādātājs, tiklīdz tam kļuvis zināms personas datu aizsardzības pārkāpums, bez nepamatotas kavēšanās paziņo par to pārzinim.

3. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, vismaz:

a)	apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu, tostarp, ja iespējams, attiecīgo datu subjektu kategorijas un aptuveno skaitu un attiecīgo personas datu ierakstu kategorijas un aptuveno skaitu;

b)	paziņo datu aizsardzības speciālista vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju vai norāda citu kontaktpunktu, kur var iegūt papildu informāciju;

c)	apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

d)	apraksta pasākumus, ko pārzinis veicis vai ierosinājis veikt, lai novērstu personas datu aizsardzības pārkāpumu, tostarp attiecīgā gadījumā – pasākumus, lai mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas.

4. Ja un ciktāl informāciju nav iespējams sniegt vienlaikus, informāciju var sniegt pa posmiem bez turpmākas nepamatotas kavēšanās.

5. Pārzinis dokumentē visus personas datu aizsardzības pārkāpumus, norādot faktus, kas saistīti ar personas datu pārkāpumu, tā sekas un veiktās koriģējošās darbības. Minētā dokumentācija ļauj uzraudzības iestādei pārbaudīt šā panta ievērošanu.

34. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1. Gadījumā, ja personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis bez nepamatotas kavēšanās paziņo datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

2. Paziņojumā datu subjektam, kas minēts šā panta 1. punktā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un ietver vismaz 33. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā paredzēto informāciju un pasākumus.

3. Paziņojums datu subjektam, kā minēts 1. punktā, nav jāsniedz, ja tiek izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

pārzinis ir īstenojis atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus aizsardzības pasākumus un minētie pasākumi ir piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums, jo īpaši tādi pasākumi, kas personas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem, piemēram, šifrēšana;

b)	pārzinis ir veicis turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, visticamāk, vairs nevarētu materializēties 1. punktā minētais augstais risks attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;

c)	tas prasītu nesamērīgi lielas pūles. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.

4. Ja pārzinis vēl nav paziņojis datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu, uzraudzības iestāde, apsvērusi iespējamību, ka personas datu pārkāpums varētu radīt augstu risku, var pieprasīt pārzinim paziņot datu subjektam vai var nolemt, ka ir izpildīti visi 3. punktā minētie nosacījumi.

3. iedaļa

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un iepriekšēja apspriešanās

35. pants

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību

1. Ja apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Vienā novērtējumā var pievērsties tādu līdzīgu apstrādes darbību kopumam, kurām piemīt līdzīgi augsti riski.

2. Pārzinis, veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, lūdz padomu no datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir iecelts.

3. Šā panta 1. punktā minētais novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jo īpaši ir vajadzīgs šādos gadījumos:

a)	ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiska un plaša novērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un ar kuru pamato lēmumus, kas fiziskai personai rada tiesiskās sekas vai līdzīgi būtiski ietekmē fizisko personu;

b)	9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; vai

c)	publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

4. Uzraudzības iestāde izstrādā un publisko sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 1. punktu. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz 68. pantā minētajai kolēģijai.

5. Uzraudzības iestāde var izstrādāt un publiskot arī sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem nav vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz kolēģijai.

6. Ja 4. un 5. punktā paredzētais saraksts ietver apstrādes darbības, kas ir saistītas ar preču vai pakalpojumu sniegšanu datu subjektiem vai ar viņu uzvedības novērošanu vairākās dalībvalstīs, vai kas var būtiski ietekmēt personas datu brīvu apriti Savienībā, kompetentā uzraudzības iestāde pirms minētā saraksta pieņemšanas piemēro 63. pantā paredzēto konsekvences mehānismu.

7. Novērtējumā ietver vismaz:

a)	plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo interešu sistemātisku aprakstu;

b)	novērtējumu par apstrādes darbību nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem;

c)	novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

d)	pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

8. Attiecīgo pārziņu vai apstrādātāju atbilstību 40. pantā minētajam rīcības kodeksam pienācīgi ņem vērā, novērtējot šādu pārziņu vai apstrādātāju veikto apstrādes darbību ietekmi, jo īpaši saistībā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.

9. Attiecīgā gadījumā pārzinis pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto apstrādi, neskarot komerciālu vai sabiedrības interešu aizsardzību vai apstrādes darbību drošību.

10. Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu veiktās apstrādes juridiskais pamats ir noteikts Savienības tiesību aktos vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim, un minētie tiesību akti reglamentē konkrēto apstrādes darbību vai minēto darbību kopumu, un novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jau ir veikts kā daļa no vispārējā ietekmes novērtējuma saistībā ar minētā juridiskā pamata pieņemšanu, šā panta 1.–7. punktu nepiemēro, izņemot, ja dalībvalstis uzskata, ka pirms apstrādes darbībām ir jāveic šāds novērtējums.

11. Ja vajadzīgs, pārzinis veic pārskatu, lai novērtētu, vai apstrāde notiek saskaņā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vismaz tad, ja ir izmaiņas attiecībā uz apstrādes darbību radīto risku.

43. pants

Sertifikācijas struktūras

1. Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras saskaņā ar 57. un 58. pantu, sertifikātu izdod un atjauno sertifikācijas struktūras, kam ir atbilstīgas specializētās zināšanas datu aizsardzības jomā, pēc tam, kad tās ir informējušas uzraudzības iestādi, lai tā vajadzības gadījumā varētu īstenot savas pilnvaras saskaņā ar 58. panta 2. punkta h) apakšpunktu. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sertifikācijas struktūras akreditē viena vai abas no turpmāk minētajām:

a)	uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu;

b)	valsts akreditācijas struktūra, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20) atbilstīgi EN-ISO/IEC 17065/2012 un papildu prasībām, ko paredzējusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras akreditē saskaņā ar minēto punktu tikai tad, ja tās:

a)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka darbojas neatkarīgi un pārzina sertifikācijas tematiku;

b)	ir apņēmušās ievērot 42. panta 5. punktā minētos kritērijus un to ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija;

c)	ir izstrādājušas procedūru, kādā piešķir, periodiski pārskata un atsauc datu aizsardzības sertifikātu, zīmogus un marķējumus;

d)	ir izstrādājušas procedūru un izveidojušas struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgās sertifikācijas pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno sertifikāciju, un lai nodrošinātu, ka minētā procedūra un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

e)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka to uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto sertifikācijas struktūru akreditāciju veic, pamatojoties uz kritērijiem, ko apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai kolēģija, ievērojot 63. pantu. Ja akreditāciju veic, ievērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētās prasības papildina prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 765/2008, un tehniskos noteikumus, kuros aprakstītas sertifikācijas struktūru metodes un procedūras.

4. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras ir atbildīgas par to, lai sertifikāts tiktu piešķirts vai šāds sertifikāts tiktu atsaukts pēc pienācīgi veikta novērtējuma, neskarot pārziņa vai apstrādātāja pienākumu ievērot šo regulu. Akreditāciju piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, un to var atjaunot ar tādiem pašiem nosacījumiem ar noteikumu, ka sertifikācijas struktūra atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

5. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras sniedz kompetentajām uzraudzības iestādēm informāciju par prasītā sertifikāta piešķiršanas vai atsaukšanas iemesliem.

6. Uzraudzības iestāde viegli pieejamā veidā publisko šā panta 3. punktā minētās prasības un 42. panta 5. punktā minētos kritērijus. Uzraudzības iestādes minētās prasības un kritērijus iesniedz arī kolēģijai. Kolēģija visus sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

7. Neskarot VIII nodaļu, kompetentā uzraudzības iestāde vai valsts akreditācijas struktūra atsauc sertifikācijas struktūras akreditāciju, ievērojot šā panta 1. punktu, ja nav izpildīti vai vairs netiek pildīti akreditācijas nosacījumi vai ja sertifikācijas struktūras veiktās darbības pārkāpj šo regulu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 92. pantu nolūkā precizēt prasības, kas jāņem vērā attiecībā uz 42. panta 1. punktā minētajiem datu aizsardzības sertifikācijas mehānismiem.

9. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskos standartus sertifikācijas mehānismiem un datu aizsardzības zīmogiem un marķējumiem, un mehānismus minēto sertifikācijas mehānismu, zīmogu un marķējumu popularizēšanai un atzīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

45. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību

1. Personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var veikt, ja Komisija ir nolēmusi, ka trešā valsts, kāda minētās trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šādai nosūtīšanai nav nepieciešama nekāda īpaša atļauja.

2. Izvērtējot aizsardzības līmeņa pietiekamību, Komisija jo īpaši ņem vērā šādus elementus:

tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, attiecīgie tiesību akti, gan vispārējie, gan nozaru, tostarp attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību un krimināltiesībām un publisko iestāžu piekļuvi personas datiem, kā arī šādu tiesību aktu, datu aizsardzības noteikumu, dienesta noteikumu un drošības pasākumu īstenošana, tostarp noteikumi par personas datu tālāku nosūtīšanu uz citu trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurus ievēro minētajā valstī vai minētajā starptautiskajā organizācijā, judikatūra, kā arī tas, vai pastāv efektīvas un tiesiski īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā tiem datu subjektiem, kuru personas datus nosūta;

tas, vai attiecīgajā trešā valstī vai attiecībā uz starptautisko organizāciju pastāv un efektīvi darbojas viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšanu un īstenošanu, tostarp ar adekvātām izpildes pilnvarām, par palīdzību un konsultāciju sniegšanu datu subjektiem saistībā ar viņu tiesību īstenošanu un par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm; un

c)	starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija, vai citi pienākumi, kas izriet no juridiski saistošām konvencijām vai instrumentiem, kā arī no tās dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību.

3. Komisija pēc aizsardzības līmeņa pietiekamības izvērtēšanas ar īstenošanas aktu var nolemt, ka trešā valsts, trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē. Īstenošanas aktā paredz periodiskas, vismaz reizi četros gados notiekošas pārskatīšanas mehānismu, kurā ņem vērā visas attiecīgās norises trešajā valstī vai starptautiskajā organizācijā. Īstenošanas aktā precizē tā teritoriālo un sektoriālo piemērošanu un attiecīgā gadījumā norāda šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto uzraudzības iestādi vai iestādes. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

4. Komisija trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās pastāvīgi uzrauga norises, kas varētu ietekmēt saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemto lēmumu un, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, pieņemto lēmumu darbību.

5. Ja pieejamā informācija, jo īpaši pēc šā panta 3. punktā minētās pārskatīšanas, liecina, ka kāda trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori trešā valstī, vai kāda starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, ciktāl tas nepieciešams atceļ, groza vai aptur šā panta 3. punktā minēto lēmumu bez atpakaļejoša spēka. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 93. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

6. Komisija ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju sāk konsultācijas, lai labotu stāvokli, kura dēļ saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts lēmums.

7. Saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņemts lēmums neskar personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, teritoriju vai vienu vai vairākiem konkrētiem sektoriem minētajā trešā valstī, vai attiecīgu starptautisku organizāciju atbilstīgi 46.–49. pantam.

8. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar tām trešām valstīm, teritorijām un konkrētiem sektoriem trešā valstī un starptautiskām organizācijām, attiecībā uz kurām tā ir pieņēmusi lēmumu, ka ir vai vairs nav nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

9. Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, ir spēkā, kamēr tos negroza, neaizstāj vai neatceļ ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. vai 5. punktu.

49. pants

Atkāpes īpašās situācijās

1. Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar 45. panta 3. punktu vai nav nodrošinātas atbilstošas garantijas saskaņā ar 46. pantu, tostarp saistoši uzņēmuma noteikumi, personas datu nosūtīšana vai vairākkārtēja nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju notiek tikai tad, ja izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	datu subjekts ir skaidri piekritis ierosinātajai nosūtīšanai pēc tam, kad ir ticis informēts par iespējamiem riskiem, ko šāda nosūtīšana var radīt datu subjektam lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību un atbilstošu garantiju trūkuma dēļ;

b)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini vai īstenotu pasākumus pirms līguma noslēgšanas, kas pieņemti pēc datu subjekta pieprasījuma;

c)	nosūtīšana ir vajadzīga līguma noslēgšanai starp pārzini un citu fizisku vai juridisku personu datu subjekta interesēs vai šāda līguma izpildei;

d)	nosūtīšana ir nepieciešama, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

e)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

f)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citu personu īpaši svarīgas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

nosūtīšanu izdara no reģistra, kurš saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kuru var izmantot vai nu plaša sabiedrība, vai jebkura persona, kas var pierādīt savas leģitīmās intereses, taču vienīgi tiktāl, ciktāl konkrētajā gadījumā tiek pildīti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos paredzētie izmantošanas nosacījumi.

Ja nosūtīšanu nevar balstīt uz 45. vai 46. pantā ietvertu noteikumu, tostarp noteikumu par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, un nav piemērojama neviena no atkāpēm īpašās situācijās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var notikt tikai tad, ja nosūtīšana neatkārtojas, attiecas vienīgi uz ierobežotu skaitu datu subjektu, ir vajadzīga pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, attiecībā uz kurām datu subjekta intereses vai tiesības un brīvības nav svarīgākas, un pārzinis ir novērtējis visus apstākļus saistībā ar datu nosūtīšanu un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, ir sniedzis atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību. Pārzinis par nosūtīšanu informē uzraudzības iestādi. Papildus 13. un 14. pantā minētās informācijas sniegšanai pārzinis informē datu subjektu par nosūtīšanu un par pārliecinošām leģitīmām interesēm.

2. Nosūtot datus saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktu, nenosūta pilnīgi visus reģistrā ietvertos personas datus vai veselas personas datu kategorijas. Ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot personas, kurām ir leģitīmas intereses, datus nosūta tikai pēc minēto personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmēji.

3. Šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu un otro daļu nepiemēro publisko iestāžu darbībai, kad tās īsteno savas publiskās pilnvaras.

4. Sabiedrības intereses, kas minētas 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, ir atzītas Savienības tiesībās vai tās dalībvalsts tiesībās, kas ir piemērojamas pārzinim.

5. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Dalībvalstis par jebkādiem šādiem noteikumiem paziņo Komisijai.

6. Pārzinis vai apstrādātājs 30. pantā minētajos datu reģistros dokumentē novērtējumu, kā arī šā panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītās atbilstošās garantijas.

70. pants

Kolēģijas uzdevumi

1. Kolēģija nodrošina šīs regulas konsekventu piemērošanu. Šim nolūkam kolēģija pēc savas iniciatīvas vai attiecīgā gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma jo īpaši:

a)	pārrauga un nodrošina šīs regulas pareizu piemērošanu gadījumos, kas paredzēti 64 un 65. pantā, neskarot valstu uzraudzības iestāžu uzdevumus;

b)	sniedz padomus Komisijai par visiem jautājumiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību Savienībā, tai skaitā par visiem šīs regulas grozījumiem, kas tiek ierosināti;

c)	sniedz padomus Komisijai par formātu un procedūrām informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm attiecībā uz saistošiem uzņēmuma noteikumiem;

d)	nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz procedūrām saišu uz personas datiem, datu kopiju un atveidojumu dzēšanai no publiski pieejamiem komunikācijas pakalpojumiem, kā minēts 17. panta 2. punktā;

e)	pēc pašas kolēģijas iniciatīvas, pēc viena no tās locekļu vai Komisijas pieprasījuma izskata jebkādus jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, un nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu;

f)	nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu, kā sīkāk noteikt kritērijus un nosacījumus uz profilēšanu balstītiem lēmumiem saskaņā ar 22. panta 2. punktu;

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā noteikt personas datu aizsardzības pārkāpumus un 33. panta 1. un 2. punktā minēto nepamatoto kavēšanos, un īpaši tādus apstākļus, kādos pārzinim un apstrādātājam ir jāziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu;

h)	saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi attiecībā uz apstākļiem, kādos personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, kā minēts 34. panta 1. punktā;

saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā sīkāk noteikt kritērijus un prasības personas datu nosūtīšanai, pamatojoties uz saistošiem uzņēmuma noteikumiem, kurus ievēro pārzinis, un saistošiem uzņēmuma noteikumiem, kurus ievēro apstrādātāji, un uz sīkākām nepieciešamām prasībām, lai nodrošinātu attiecīgo datu subjektu personas datu aizsardzību, kas minētas 47. pantā;

j)	saskaņā ar šā panta 1. punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā sīkāk noteikt kritērijus un prasības attiecībā uz datu personas nosūtīšanu, pamatojoties uz 49. panta 1. punktu;

k)	izstrādā uzraudzības iestādēm adresētas pamatnostādnes par 58. panta 1., 2. un 3. punktā minēto pasākumu piemērošanu un par administratīvo naudas sodu noteikšanu saskaņā ar 83. pantu;

l)	pārskata e) un fa) apakšpunktā minēto pamatnostādņu, ieteikumu un paraugprakses praktisko piemērošanu;

m)	saskaņā ar šā punkta e) apakšpunktu nāk klajā ar pamatnostādnēm, ieteikumiem un paraugpraksi, kā izveidot kopīgas procedūras attiecībā uz fizisku personu ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar 54. panta 2. punktu;

n)	mudina izstrādāt rīcības kodeksus un izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus saskaņā ar 40. un 42. pantu;

veic sertifikācijas struktūru akreditāciju un tās periodisku pārskatīšanu saskaņā ar 43. pantu un uztur publisku reģistru par akreditētām struktūrām saskaņā ar 43. panta 6. punktu un par akreditētiem pārziņiem un apstrādātājiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

p)	precizē prasības, kas minētas 43. panta 3. punktā, lai akreditētu sertifikācijas struktūras saskaņā ar 42. pantu;

q)	sniedz Komisijai atzinumu par 43. panta 8. punktā minētajām sertifikācijas prasībām;

r)	sniedz Komisijai atzinumu par 12. panta 7. punktā minētajām ikonām;

sniedz Komisijai atzinumu, lai novērtētu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, tostarp lai novērtētu to, vai trešā valstī, teritorijā vai vienā vai vairākos konkrētos sektoros minētajā trešā valstī, vai starptautiskā organizācijā vairs netiek nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis. Šim nolūkam Komisija sniedz kolēģijai visu nepieciešamo dokumentāciju, tostarp saraksti ar trešās valsts valdību, attiecībā uz minēto trešo valsti, teritoriju vai konkrētu sektoru, vai starptautisku organizāciju;

t)	sniedz atzinumus par uzraudzības iestāžu lēmumiem saskaņā ar 64. panta 1. punktā minēto konsekvences mehānismu un par jautājumiem, kas iesniegti saskaņā ar 64. panta 2. punktu, un izdod saistošus lēmumus saskaņā ar 65. pantu, tostarp 66. pantā minētajos gadījumos;

u)	veicina sadarbību un efektīvu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi starp uzraudzības iestādēm;

v)	veicina kopīgas apmācības programmas un personāla apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu vai starptautisko organizāciju uzraudzības iestādēm;

w)	veicina zināšanu un dokumentācijas apmaiņu par datu aizsardzības tiesību aktiem un praksi ar uzraudzības iestādēm visā pasaulē;

x)	sniedz atzinumus par Savienības līmenī izstrādātiem rīcības kodeksiem saskaņā ar 40. panta 9. punktu; un

y)	uztur publiski pieejamu elektronisku reģistru ar uzraudzības iestāžu un tiesu pieņemtiem lēmumiem par jautājumiem, kas risināti ar konsekvences mehānismu.

2. Ja Komisija lūdz kolēģijas padomu, tā var noteikt termiņu, ņemot vērā lietas steidzamību.

3. Kolēģija savus atzinumus, pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi nosūta Komisijai un 93. pantā norādītajai komitejai un publisko tos.

4. Kolēģija attiecīgā gadījumā apspriežas ar ieinteresētajām personām un dod tām iespēju saprātīgā termiņā izteikties. Kolēģija, neskarot 76. pantu, dara publiski pieejamus apspriešanās procedūras rezultātus.

whereas

(5) Ekonomikas un sociālā integrācija, kas izriet no iekšējā tirgus darbības, ir novedusi pie personas datu pārrobežu plūsmu ievērojama pieauguma.
Personas datu apmaiņa starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem, tostarp fiziskām personām, apvienībām un uzņēmumiem, visā Savienībā ir palielinājusies.
Savienības tiesības aicina valsts iestādes dalībvalstīs sadarboties un apmainīties ar personas datiem, lai varētu pildīt savus pienākumus vai veikt uzdevumus kādas iestādes vārdā citā dalībvalstī.

- = -

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) piemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.
Regula (EK) Nr. 45/2001 un citi Savienības tiesību akti, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, būtu jāpielāgo principiem un noteikumiem, kas noteikti šajā regulā, un jāpiemēro saskaņā ar šo regulu.
Lai nodrošinātu stingru un saskaņotu regulējumu datu aizsardzībai Savienībā, pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāveic vajadzīgie pielāgojumi Regulā (EK) Nr. 45/2001, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar šo regulu.

- = -

(18) Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā un kura tādējādi nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību.
Personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu, vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.
Tomēr šo regulu piemēro pārziņiem vai apstrādātājiem, kas nodrošina personas datu apstrādes līdzekļus šādām personiska vai mājsaimnieciska rakstura darbībām.

- = -

(20) Kaut arī šī regula cita starpā ir piemērojama tiesu un citu tiesu iestāžu darbībai, Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos varētu precizēt apstrādes darbības un apstrādes procedūras attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic tiesas un citas tiesu iestādes.
Ja tiesa personas datus apstrādā, veicot tiesas spriešanas funkciju, šāda apstrāde nebūtu jāiekļauj uzraudzības iestādes kompetencē, lai nodrošinātu, ka tiesu iestādes ir neatkarīgas savu tiesu varas uzdevumu izpildē, tostarp lēmumu pieņemšanā. Šādu datu apstrādes darbību uzraudzību vajadzētu būt iespējai uzticēt attiecīgās dalībvalsts tiesu sistēmas konkrētām struktūrām, kurām jo īpaši būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem, jāveicina tiesu iestāžu darbinieku informētība par to pienākumiem, kas ietverti šajā regulā, un jāizskata sūdzības par šādām datu apstrādes darbībām.

- = -

(26) Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu.
Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu.
Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu.
Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu saprātīgi izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību.
Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams.
Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

- = -

(31) Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus, piemēram, nodokļu iestādes un muitas dienesti, finanšu izmeklēšanas vienības, neatkarīgas administratīvās iestādes, vai finanšu tirgus iestādes, kuras atbild par vērtspapīru tirgu regulējumu un uzraudzību, nebūtu jāuzskata par saņēmējām, ja tās saņem personas datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vispārējās interesēs, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.
Publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada kartotēku savstarpēji savienojumi.
Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem.

- = -

(32) Piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu.
Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei.
Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu.
Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos.
Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem.
Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam, un tam nav nevajadzīgi jāpārtrauc tā pakalpojuma izmantošana, par ko tas tiek sniegts.

- = -

(45) Ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts.
Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras.
Arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.
Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
Tāpat Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos būtu jānosaka, vai pārzinim, kurš pilda uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, vajadzētu būt publiskai iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts vai – ja tas ir sabiedrības interesēs, tostarp veselības nolūkos, piemēram, sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldība – privāttiesību subjekts, kā, piemēram, profesionāla apvienība.

- = -

(47) Pārziņa, tostarp tāda pārziņa, kuram personas dati var tikt izpausti, vai trešās personas leģitīmās intereses var būt apstrādes juridiskais pamats ar noteikumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas, ņemot vērā saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir viņu attiecības ar pārzini. Šādas leģitīmas intereses varētu būt, piemēram, tad, ja starp datu subjektu un pārzini pastāv būtiskas un atbilstošas attiecības, piemēram, ja datu subjekts ir pārziņa klients vai ir pārziņa dienestā.
Jebkurā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, vai pastāv leģitīmas intereses, tostarp, vai datu subjekts personas datu vākšanas laikā un saistībā ar to var pamatoti sagaidīt, ka var notikt minētajā nolūkā paredzēta apstrāde.
Datu subjekta intereses un pamattiesības varētu būt svarīgākas par datu pārziņa interesēm, ja personas datus apstrādā apstākļos, kādos datu subjektiem nav pamatotu gaidu, ka apstrāde turpināsies. Ņemot vērā, ka personas datu apstrādes juridiskais pamats publiskām iestādēm ar likumu ir jānosaka likumdevējam, minētais juridiskais pamats nebūtu jāpiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.
Personas datu apstrāde tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai novērstu krāpšanu, arī ir attiecīgā datu pārziņa leģitīmās interesēs.
Var uzskatīt, ka personas datu apstrāde tiešās tirgvedības vajadzībām ir veikta leģitīmās interesēs.

- = -

(49) Attiecīgā datu pārziņa leģitīmas intereses rada personas datu apstrāde, kuru veic publiskas iestādes, Datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), Datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji un drošības tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēji, tādā apjomā, kas ir noteikti vajadzīgs un samērīgs, lai nodrošinātu tīkla un informācijas drošību, t. i., tīkla vai informācijas sistēmu spēju zināmā uzticamības līmenī pretoties nejaušiem gadījumiem vai nelikumīgām vai ļaunprātīgām darbībām, kas apdraudētu uzglabāto un nosūtīto personas datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā arī saistīto pakalpojumu drošību, kurus piedāvā minētie tīkli un sistēmas vai kuri ir pieejami, izmantojot minētos tīklus un sistēmas.
Tas varētu, piemēram, palīdzēt novērst neatļautu piekļuvi elektroniskajiem sakaru tīkliem un ļaunprātīgu kodu izplatīšanu, kā arī apturēt pakalpojumatteices uzbrukumus un novērst datoru un elektronisko komunikāciju sistēmu bojājumus.

- = -

(51) Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un brīvībām.
Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu.
Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādās ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos, šajā regulā precizētos gadījumos, ņemot vērā, ka dalībvalstu tiesību aktos var būt paredzēti konkrēti noteikumi par datu aizsardzību, lai pieņemtu šīs regulas noteikumu piemērošanu juridisku pienākumu izpildei vai sabiedrības interesēs veiktu uzdevumu izpildei, vai pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai.
Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz šādu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem.
Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

- = -

(58) Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija, kas adresēta sabiedrībai vai datu subjektam, ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama un ka tiek izmantota skaidra un vienkārša valoda un papildus – vajadzības gadījumā – vizualizācija. Šādu informāciju var sniegt elektroniski, piemēram, darot to pieejamu sabiedrībai tīmekļa vietnē.
Tas ir jo īpaši svarīgi situācijās, kad iesaistīto personu skaits un praksē izmantoto tehnoloģiju sarežģītība apgrūtina datu subjekta iespējas zināt un saprast, vai tiek vākti viņa personas dati, kas to dara un kādā nolūkā – kā piemēram, tiešsaistes reklāmas gadījumā. Ņemot vērā, ka bērniem pienākas īpaša aizsardzība, ja apstrāde attiecas uz bērnu, informācija būtu jāsniedz un saziņa jāveic tik skaidrā un vienkāršā valodā, lai bērns to varētu viegli saprast.

- = -

(62) Tomēr pienākumu sniegt informāciju nav vajadzīgs noteikt gadījumos, ja informācija jau ir datu subjekta rīcībā, ja personas datu reģistrācija vai izpaušana ir skaidri paredzēta likumā, vai ja informācijas sniegšana datu subjektam izrādās neiespējama vai prasītu nesamērīgi lielas pūles.
Pēdējais minētais varētu jo īpaši būt gadījums, kad apstrāde tiek veikta arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.
Minētajā sakarā būtu jāņem vērā datu subjektu skaits, datu vecums un jebkādas pieņemtās atbilstošās garantijas.

- = -

(67) Metodes, ar kurām ierobežot personas datu apstrādi, cita starpā varētu ietvert izvēlēto datu pārvietošanu uz citu apstrādes sistēmu, izvēlēto personas datu pieejamības liegumu lietotājiem, vai publicēto datu pagaidu izņemšanu no tīmekļa vietnes.
Automatizētajās reģistrācijas sistēmās apstrādes ierobežošana principā būtu jānodrošina ar tehniskiem līdzekļiem tādā veidā, lai personas dati netiktu pakļauti turpmākām apstrādes darbībām un lai tos nevarētu izmainīt.
Tas, ka personas datu apstrāde ir ierobežota, būtu skaidri jānorāda sistēmā.

- = -

(70) Ja personas datus apstrādā tiešās tirgvedības nolūkos, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām jebkurā laikā un bez maksas iebilst pret šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, ciktāl tā saistīta ar šādu tiešo tirgvedību, neatkarīgi no tā, vai tā ir sākotnējā vai turpmākā apstrāde.
Datu subjektu būtu nepārprotami jāinformē par minētajām tiesībām un to dara tā, lai šī informācija būtu skaidra un lai to varētu atšķirt no jebkuras citas informācijas.

- = -

(77) Norādījumus par piemērotu pasākumu īstenošanu un par pārziņa vai apstrādātāja atbilstības uzskatāmu parādīšanu, sevišķi attiecībā uz tāda riska identificēšanu, kas saistīts ar apstrādi, tā novērtēšanu, ņemot vērā avotus, raksturu, iespējamību un nopietnību, un paraugprakses apzināšanu, lai mazinātu risku, varētu sniegt, jo īpaši izmantojot apstiprinātus rīcības kodeksus, apstiprinātus sertifikātus, kolēģijas sniegtas pamatnostādnes vai aizsardzības speciālista sniegtas norādes.
Kolēģija var sniegt arī pamatnostādnes par apstrādes darbībām, kuras uzskata par tādām, kas nevarētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, un norāda, kādi pasākumi var būt pietiekami šādos gadījumos, lai novērstu šādu risku.

- = -

(78) Personu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz fiziskas personas datu apstrādi ir vajadzīgs veikt piemērotus tehniskos un organizatoriskos pasākumus ar mērķi nodrošināt šīs regulas prasību izpildi.
Lai pārzinis varētu uzskatāmi parādīt, ka šīs regulas noteikumi ir ievēroti, viņam būtu jāpieņem iekšējas vadlīnijas un jāīsteno pasākumi, kas jo īpaši atbilst integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem.
Starp šādiem pasākumiem cita starpā var būt apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija, tiklīdz tas ir iespējams, pārredzamība attiecībā uz funkcijām un personas datu apstrādi, kas datu subjektam dod iespēju pārraudzīt datu apstrādi un pārzinim dod iespēju izveidot un uzlabot drošības pasākumus.
Attīstot, izstrādājot, atlasot un izmantojot lietojumprogrammas, pakalpojumus un preces, kas balstās uz personas datu apstrādi vai apstrādā personas datus savu pienākumu veikšanai, preču, pakalpojumu un lietojumprogrammu ražotāji būtu jāmudina ņemt vērā tiesības uz datu aizsardzību, kad attīsta un izstrādā šādas preces, pakalpojumus un lietojumprogrammas, un pienācīgi ņemt vērā tehnikas līmeni, lai nodrošinātu, ka pārziņi un apstrādātāji spēj izpildīt savus datu aizsardzības pienākumus.
Arī saistībā ar publiskā iepirkuma konkursiem būtu jāņem vērā principi, kas paredz integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma.

- = -

(82) Lai uzskatāmi parādītu, ka ir ievēroti šīs regulas noteikumi, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāglabā ieraksti par apstrādes darbībām, ko viņš veic savas atbildības ietvaros.
Katram pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar uzraudzības iestādi un pēc pieprasījuma darīt minētos ierakstus pieejamus, lai tie varētu kalpot minēto apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām.

- = -

(84) Lai sekmētu šīs regulas noteikumu ievērošanu gadījumos, kad apstrādes darbības varētu izraisīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinim vajadzētu būt atbildīgam par novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību veikšanu, lai jo īpaši izvērtētu minētā riska avotus, raksturu, specifiku un nopietnību.
Novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot piemērotus pasākumus, kas veicami, lai uzskatāmi parādītu, ka personas datu apstrāde atbilst šai regulai.
Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka apstrādes darbības ietver augstu risku, ko pārzinis nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes būtu jāveic apspriešanās ar uzraudzības iestādi.

- = -

(86) Ja ir iespējams, ka personas datu pārkāpums rada augstu risku fiziskās personas tiesībām un brīvībām, pārzinim bez liekas kavēšanās būtu jāpaziņo datu subjektam par personas datu pārkāpumu, lai viņš varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs, kā arī ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mīkstināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Šāda paziņošana datu subjektam būtu jāveic cik vien iespējams ātri un ciešā sadarbībā ar uzraudzības iestādi, ievērojot tās vai citas attiecīgas iestādes, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes, sniegtos norādījumus.
Piemēram, ja nepieciešams mazināt tūlītēju kaitējuma risku, būtu ātri jāsniedz paziņojums datu subjektam, taču nepieciešamība īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpuma turpināšanos vai līdzīgus personas datu pārkāpumus, var attaisnot vēlāku paziņošanu.

- = -

(88) Nosakot sīki izstrādātus noteikumus par formātu un kārtību, kādā jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, būtu pienācīgi jāņem vērā apstākļi, kādos noticis minētais pārkāpums, tostarp tas, vai personas dati ir bijuši aizsargāti ar piemērotiem tehniskiem aizsardzības pasākumiem, ar kuru palīdzību var efektīvi ierobežot identitātes viltošanas vai cita veida ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību.
Turklāt, izstrādājot šādus noteikumus un kārtību, būtu jāņem vērā tiesībaizsardzības iestāžu leģitīmās intereses, ja priekšlaicīga informācijas atklāšana varētu nevajadzīgi kavēt personas datu pārkāpuma apstākļu izmeklēšanu.

- = -

(91) Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz plaša mēroga apstrādes darbībām, kuru mērķis ir apstrādāt ievērojamu personas datu apjomu reģionālā, valsts vai starpvalstu līmenī un kuras var ietekmēt lielu datu subjektu skaitu un kuras var izraisīt augstu risku, piemēram, to sensitivitātes dēļ, ja saskaņā ar sasniegto tehnoloģisko zināšanu līmeni plašā mērogā tiek izmantota jauna tehnoloģija, kā arī uz citām apstrādes darbībām, kuras rada augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši gadījumos, kad datu subjektam ir grūtāk īstenot savas tiesības.
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību būtu jāveic arī tad, ja personas dati tiek apstrādāti, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz konkrētām fiziskām personām pēc jebkādas ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiskas un plašas novērtēšanas, kuras pamatā ir minēto datu profilēšana, vai pēc īpašu kategoriju personas datu apstrādes, biometrisko datu apstrādes vai tādu datu apstrādes, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem.
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību ir nepieciešams arī publiski pieejamu zonu uzraudzībai plašā mērogā, jo īpaši izmantojot optiskas elektroniskas iekārtas, vai visām citām darbībām, ja kompetentā uzraudzības iestāde uzskata, ka apstrāde varētu radīt augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši tāpēc, ka tās kavē datu subjektus īstenot savas tiesības vai izmantot pakalpojumu vai līgumu, vai tāpēc, ka minētās darbības sistemātiski veic plašā mērogā.
Personas datu apstrāde nebūtu jāuzskata par apstrādi plašā mērogā, ja tā ir pacientu vai klientu personas datu apstrāde, ko veic konkrēts ārsts, veselības aprūpes speciālists vai advokāts. Šādos gadījumos novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību nevajadzētu būt obligātam.

- = -

(98) Lai atvieglotu šīs regulas efektīvu piemērošanu, apvienības vai citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, būtu jāmudina izstrādāt rīcības kodeksus, ievērojot šajā regulā paredzētos ierobežojumus un ņemot vērā apstrādes īpatnības konkrētās nozarēs un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.
Jo īpaši, šādos rīcības kodeksos varētu precizēt pārziņu un apstrādātāju pienākumus, ņemot vērā apstrādei raksturīgo risku, ko tā varētu radīt fizisku personu tiesībām un brīvībām.

- = -

(101) Personas datu plūsmas uz valstīm ārpus Savienības un starptautiskām organizācijām un no tām ir vajadzīgas starptautiskās tirdzniecības un starptautiskās sadarbības paplašināšanai. Šādu plūsmu palielināšanās ir radījusi jaunas problēmas un bažas par personas datu aizsardzību.
Taču gadījumos, kad personas dati no Savienības tiek nosūtīti pārziņiem, apstrādātājiem vai citiem saņēmējiem trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, aizsardzības līmenim, ko šī regula nodrošina fiziskām personām Savienībā, nebūtu jāsamazinās, tostarp gadījumos, kad personas dati no trešās valsts vai starptautiskās organizācijas tiek nosūtīti tālāk pārziņiem, apstrādātājiem tajā pašā vai citā trešā valstī vai starptautiskā organizācijā.
Jebkurā gadījumā nosūtīt datus uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var tikai tad, ja tiek pilnībā ievēroti šīs regulas noteikumi.
Nosūtīšana varētu notikt tikai tad, ja, ņemot vērā pārējos šīs regulas noteikumus, pārzinis vai apstrādātājs ievēro šīs regulas noteikumus attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

- = -

(108) Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantoti saistošie uzņēmuma noteikumi, Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai uzraudzības iestādes apstiprinātās līguma klauzulas.
Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā un trešā valstī.
Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un “integrētas datu aizsardzības” un “datu aizsardzības pēc noklusējuma” principiem.
Arī publiskās iestādes vai struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvos pasākumos, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības.
Ja garantijas ir paredzētas administratīvos noteikumos, kas nav juridiski saistoši, būtu jāsaņem kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.

- = -

(111) Būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus noteiktos gadījumos, kad datu subjekts ir devis savu skaidru piekrišanu, ja nosūtīšana ir gadījuma rakstura un nepieciešama saistībā ar līgumu vai likumīgu prasību, neatkarīgi no tā, vai to izvirza tiesas procesā vai administratīvā vai ārpustiesas procedūrā, tostarp regulatīvo struktūru procedūrās.
Būtu jāparedz arī noteikumi, kas ļauj nosūtīt datus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos noteiktām svarīgām sabiedrības interesēm, vai ja datus nosūta no reģistra, kas izveidots ar likumu un ir paredzēts, lai leģitīmi ieinteresētas personas vai sabiedrība varētu to izmantot.
Pēdējā minētajā gadījumā nebūtu jānosūta pilnīgi visi reģistrā ietvertie personas dati vai veselas datu kategorijas, un, ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot leģitīmi ieinteresētas personas, dati būtu jānosūta tikai pēc šo personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmējas, pilnībā ņemot vērā datu subjekta intereses un pamattiesības.

- = -

(112) Šīm atkāpēm jo īpaši būtu jāattiecas uz datu nosūtīšanu, ko pieprasa un kas ir vajadzīga saistībā ar svarīgiem sabiedrības interešu iemesliem, piemēram, kad starptautiska datu apmaiņa notiek starp konkurences iestādēm, nodokļu vai muitas pārvaldēm, finanšu uzraudzības iestādēm, dienestiem, kuru kompetencē ir sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības jautājumi, piemēram, ja runa ir par kontaktu izsekojumu lipīgo slimību gadījumā vai lai samazinātu un/vai novērstu dopingu sportā.
Personas datu nosūtīšana būtu arī uzskatāma par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu kādu no interesēm, kas ir būtiskas datu subjekta vai citas personas vitālām interesēm, tostarp fiziskajai veselībai vai dzīvībai, ja datu subjekts nav spējīgs dot savu piekrišanu.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautiskai organizācijai.
Dalībvalstīm par šādiem lēmumiem būtu jāpaziņo Komisijai.
varētu uzskatīt, ka jebkādu datu subjekta, kurš fiziski vai juridiski nevar dot piekrišanu, personas datu nosūtīšana starptautiskai humanitārai organizācijai ar mērķi izpildīt uzdevumu saskaņā ar Ženēvas konvencijām vai ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, kas piemērojamas bruņotos konfliktos, ir nepieciešama svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs vai tāpēc, ka tas ir datu subjekta vitālās interesēs.

- = -

(113) Nosūtīšana, ko var kvalificēt kā tādu, kas neatkārtojas un kas tikai attiecas uz ierobežotu datu subjektu skaitu, varētu būt iespējama arī, pamatojoties uz pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, kad minētās intereses ir svarīgākas par datu subjekta interesēm vai tiesībām un brīvībām un kad pārzinis ir novērtējis visus ar datu nosūtīšanu saistītos apstākļus.
Pārzinim būtu īpaši jāapsver personas datu būtība, ierosinātās apstrādes darbības vai darbību nolūks un ilgums, kā arī situācija datu izcelsmes valstī, trešā valstī un galamērķa valstī un būtu jānodrošina piemērotas garantijas fizisku personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai attiecībā uz viņu personas datu apstrādi. Šādai nosūtīšanai vajadzētu būt iespējamai tikai atsevišķos gadījumos, ja nepiemēro nevienu no pārējiem iemesliem attiecībā uz nosūtīšanu.
Zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos būtu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir leģitīmas tiesības sagaidīt zināšanu uzlabošanos.
Pārzinim būtu jāinformē uzraudzības iestāde un datu subjekts par minēto nosūtīšanu.

- = -

(114) Jebkurā gadījumā, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāizmanto risinājumi, kas datu subjektiem sniedz īstenojamas un efektīvas tiesības attiecībā uz viņu datu apstrādi Savienībā arī pēc tam, kad minētie dati ir nosūtīti, lai tādējādi viņi joprojām varētu baudīt savas pamattiesības un garantijas.

- = -

(115) Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko fiziskas un juridiskas personas veic dalībvalstu jurisdikcijā.
Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu.
Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti.
Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim.

- = -

(135) Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā, būtu jāizveido konsekvences mehānisms sadarbībai starp uzraudzības iestādēm.
Minētais mehānisms jo īpaši būtu jāpiemēro, ja uzraudzības iestāde gatavojas pieņemt pasākumu, ar ko paredzēts radīt tiesiskas sekas attiecībā uz datu apstrādes darbībām, kas var būtiski ietekmēt lielu skaitu datu subjektu vairākās dalībvalstīs.
Tas būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija pieprasa šāda jautājuma izskatīšanu, izmantojot konsekvences mehānismu.
Minētajam mehānismam nebūtu jāskar pasākumi, ko Komisija varētu veikt, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar Līgumiem.

- = -

(138) Šāda mehānisma piemērošanai būtu jākalpo par nosacījumu tāda uzraudzības iestādes pasākuma likumīgumam, ar kuru paredzēts radīt tiesiskas sekas, tajos gadījumos, kad tā piemērošana ir obligāta.
Citos ar pārrobežu elementiem saistītos gadījumos būtu jāpiemēro vadošās uzraudzības iestādes un attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības mehānisms un varētu izmantot attiecīgo uzraudzības iestāžu savstarpējo palīdzību un rīkot kopīgas operācijas, pamatojoties uz to divpusējām vai daudzpusējām attiecībām, neiedarbinot konsekvences mehānismu.

- = -

(148) Lai stiprinātu šīs regulas noteikumu izpildi, papildus atbilstošiem pasākumiem, ko uzraudzības iestāde piemēro saskaņā ar šo regulu, vai to vietā, par šīs regulas pārkāpumiem būtu jāpiemēro sankcijas, tostarp administratīvi naudas sodi.
Nenozīmīgu pārkāpumu gadījumā vai ja naudas sods, kādu varētu uzlikt, radītu nesamērīgu slogu fiziskai personai, naudas soda vietā var izteikt rājienu.
Tomēr būtu pienācīgi jāņem vērā pārkāpuma būtība, smagums un ilgums, tas, vai pārkāpums izdarīts tīši, darbības, kas veiktas, lai mazinātu ciesto kaitējumu, atbildības pakāpe vai jebkādi attiecīgi iepriekšēji pārkāpumi, veids, kādā uzraudzības iestāde uzzināja par pārkāpumu, atbilstība pasākumiem, kas vērsti pret uzraudzītāju vai apstrādātāju, rīcības kodeksa ievērošana un jebkādi citi pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi.
Sankciju, tostarp administratīvu naudas sodu, uzlikšanai būtu jāpiemēro atbilstošas procesuālās garantijas saskaņā ar vispārīgiem Savienības tiesību principiem un hartu, tostarp efektīva tiesību aizsardzība tiesā un pienācīgas procedūras.

- = -

(150) Lai stiprinātu un saskaņotu administratīvos sodus par šīs regulas pārkāpumiem, katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras uzlikt administratīvus naudas sodus. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas.
Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti uzņēmumam, minētajā nolūkā uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar LESD 101.
un 102. pantu.
Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti personām, kas nav uzņēmums, uzraudzības iestādei, apsverot atbilstošo naudas soda apjomu, būtu jāņem vērā vispārējais ienākumu līmenis dalībvalstī, kā arī attiecīgās personas ekonomiskā situācija.
Konsekvences mehānismu arī varētu izmantot, lai veicinātu administratīvo naudas sodu konsekventu piemērošanu.
Dalībvalstīm būtu jānosaka, vai un kādā apmērā administratīvie naudas sodi būtu piemērojami publiskām iestādēm.
Administratīvo naudas sodu uzlikšana vai brīdinājuma izteikšana neietekmē citu uzraudzības iestādes pilnvaru vai citu šajā regulā noteikto sankciju piemērošanu.

- = -

dal 2004 diritto e informatica