interactive GDPR 2016/0679 LV

whereas pienācīgi:

• whereas (39) 1
• whereas (78) 1
• whereas (85) 1
• whereas (88) 1
• whereas (137) 1
• whereas (148) 1
• whereas (150) 1

definitions:

26. pants

Kopīgi pārziņi

1.   Ja divi vai vairāki pārziņi kopīgi nosaka apstrādes mērķus un veidus, tie ir kopīgi pārziņi. Kopīgi pārziņi pārredzamā veidā nosaka savus attiecīgos pienākumus, lai izpildītu šajā regulā uzliktās saistības, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību īstenošanu un pārziņu attiecīgajiem pienākumiem sniegt 13. un 14. pantā minēto informāciju; pārziņi pienākumus nosaka, savstarpēji vienojoties, – izņemot, ja un ciktāl attiecīgie pārziņu pienākumi ir noteikti saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārziņiem. Ar vienošanos var noteikt datu subjektu kontaktpunktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā vienošanās pienācīgi atspoguļo kopīgo pārziņu attiecīgās lomas un attiecības ar datu subjektiem. Vienošanās galveno saturu dara pieejamu datu subjektam.

3.   Neatkarīgi no 1. punktā minētās vienošanās nosacījumiem datu subjekts saskaņā ar šo regulu var īstenot savas tiesības attiecībā uz un pret katru pārzini.

35. pants

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību

1.   Ja apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Vienā novērtējumā var pievērsties tādu līdzīgu apstrādes darbību kopumam, kurām piemīt līdzīgi augsti riski.

2.   Pārzinis, veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, lūdz padomu no datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir iecelts.

3.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jo īpaši ir vajadzīgs šādos gadījumos:

a)	ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiska un plaša novērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un ar kuru pamato lēmumus, kas fiziskai personai rada tiesiskās sekas vai līdzīgi būtiski ietekmē fizisko personu;

b)	9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; vai

c)	publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

4.   Uzraudzības iestāde izstrādā un publisko sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 1. punktu. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz 68. pantā minētajai kolēģijai.

5.   Uzraudzības iestāde var izstrādāt un publiskot arī sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem nav vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz kolēģijai.

6.   Ja 4. un 5. punktā paredzētais saraksts ietver apstrādes darbības, kas ir saistītas ar preču vai pakalpojumu sniegšanu datu subjektiem vai ar viņu uzvedības novērošanu vairākās dalībvalstīs, vai kas var būtiski ietekmēt personas datu brīvu apriti Savienībā, kompetentā uzraudzības iestāde pirms minētā saraksta pieņemšanas piemēro 63. pantā paredzēto konsekvences mehānismu.

7.   Novērtējumā ietver vismaz:

a)	plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo interešu sistemātisku aprakstu;

b)	novērtējumu par apstrādes darbību nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem;

c)	novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

d)	pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

8.   Attiecīgo pārziņu vai apstrādātāju atbilstību 40. pantā minētajam rīcības kodeksam pienācīgi ņem vērā, novērtējot šādu pārziņu vai apstrādātāju veikto apstrādes darbību ietekmi, jo īpaši saistībā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.

9.   Attiecīgā gadījumā pārzinis pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto apstrādi, neskarot komerciālu vai sabiedrības interešu aizsardzību vai apstrādes darbību drošību.

10.   Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu veiktās apstrādes juridiskais pamats ir noteikts Savienības tiesību aktos vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim, un minētie tiesību akti reglamentē konkrēto apstrādes darbību vai minēto darbību kopumu, un novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jau ir veikts kā daļa no vispārējā ietekmes novērtējuma saistībā ar minētā juridiskā pamata pieņemšanu, šā panta 1.–7. punktu nepiemēro, izņemot, ja dalībvalstis uzskata, ka pirms apstrādes darbībām ir jāveic šāds novērtējums.

11.   Ja vajadzīgs, pārzinis veic pārskatu, lai novērtētu, vai apstrāde notiek saskaņā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vismaz tad, ja ir izmaiņas attiecībā uz apstrādes darbību radīto risku.

38. pants

Datu aizsardzības speciālista statuss

1.   Pārzinis un apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos saistībā ar personas datu aizsardzību.

2.   Pārzinis un apstrādātājs atbalsta datu aizsardzības speciālistu 39. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus, kas nepieciešami, lai veiktu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.

3.   Pārzinis un apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz minēto uzdevumu veikšanu. Pārzinis vai apstrādātājs viņu neatlaiž vai viņam nepiemēro sankcijas par viņa uzdevumu veikšanu. Datu aizsardzības speciālists ir tieši atbildīgs pārziņa vai apstrādātāja augstākās vadības priekšā.

4.   Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības speciālista visos jautājumos, kas saistīti ar viņu personas datu apstrādi un šajā regulā paredzēto tiesību īstenošanu.

5.   Datu aizsardzības speciālistam ir saistoša slepenības vai konfidencialitātes ievērošana saistībā ar viņa uzdevumu pildīšanu, kā paredzēts Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.

6.   Datu aizsardzības speciālists var pildīt citus uzdevumus un pienākumus. Pārzinis vai apstrādātājs nodrošina, lai neviens no minētajiem uzdevumiem un pienākumiem neradītu interešu konfliktu.

39. pants

Datu aizsardzības speciālista uzdevumi

1.   Datu aizsardzības speciālistam ir vismaz šādi uzdevumi:

a)	informēt un konsultēt pārzini vai apstrādātāju un darbiniekus, kuri veic apstrādi, par viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu un ar citiem Savienības vai dalībvalstu noteikumiem par datu aizsardzību;

b)

uzraudzīt, vai tiek ievērota šī regula, citi Savienības vai dalībvalstu noteikumi par datu aizsardzību un pārziņa vai apstrādātāja politika saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;

c)	pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un pārraudzīt tā īstenošanu saskaņā ar 35. pantu;

d)	sadarboties ar uzraudzības iestādi;

e)	būt par uzraudzības iestādes kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp 36. pantā minēto iepriekšējo apspriešanos, un attiecīgā gadījumā konsultēt par jebkuru citu jautājumu.

2.   Datu aizsardzības speciālists, pildot savus uzdevumus, pienācīgi ņem vērā ar apstrādes darbībām saistīto risku, ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūku.

5. iedaļa

Rīcības kodeksi un sertifikācija

41. pants

Apstiprināto rīcības kodeksu pārraudzība

1.   Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras, kas minēti 57. un 58. pantā, rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību saskaņā ar 40. pantu var veikt struktūra, kura pienācīgi pārzina kodeksa tematiku un kuru minētajam nolūkam ir akreditējusi kompetentā uzraudzības iestāde.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto struktūru var akreditēt, lai pārraudzītu atbilstību rīcības kodeksam, ja minētā struktūra:

a)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījusi, ka darbojas neatkarīgi un pārzina kodeksa tematiku;

b)	ir izstrādājusi kārtību, kas tai ļauj novērtēt, vai attiecīgie pārziņi un apstrādātāji ir tiesīgi piemērot attiecīgo kodeksu, un pārraudzīt, kā tie ievēro kodeksa noteikumus, kā arī periodiski pārskatīt kodeksa darbību;

c)	ir izstrādājusi kārtību un izveidojusi struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgā kodeksa pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno kodeksu, un lai nodrošinātu, ka minētā kārtība un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

d)	ir kompetentajai uzraudzības iestādei uzskatāmi parādījusi, ka tās uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

3.   Kompetentā uzraudzības iestāde kolēģijai iesniedz projektu par šā panta 1. punktā minētās struktūras akreditēšanas kritērijiem saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu.

4.   Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras un VIII nodaļā paredzētos noteikumus, šā panta 1. punktā minētā struktūra, ievērojot atbilstošas garantijas, atbilstīgi rīkojas gadījumos, kad pārzinis vai apstrādātājs izdara attiecīgā kodeksa pārkāpumu, tostarp tā uz laiku vai pavisam izslēdz pārzini vai apstrādātāju no attiecīgā kodeksa. Struktūra informē kompetento uzraudzības iestādi par minētajām darbībām un to veikšanas iemesliem.

5.   Kompetentā uzraudzības iestāde atsauc 1. punktā minētās struktūras akreditāciju, ja nav izpildīti vai vairs netiek pildīti akreditācijas nosacījumi vai ja struktūras veiktās darbības pārkāpj šo regulu.

6.   Šo pantu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes un struktūras.

43. pants

Sertifikācijas struktūras

1.   Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras saskaņā ar 57. un 58. pantu, sertifikātu izdod un atjauno sertifikācijas struktūras, kam ir atbilstīgas specializētās zināšanas datu aizsardzības jomā, pēc tam, kad tās ir informējušas uzraudzības iestādi, lai tā vajadzības gadījumā varētu īstenot savas pilnvaras saskaņā ar 58. panta 2. punkta h) apakšpunktu. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sertifikācijas struktūras akreditē viena vai abas no turpmāk minētajām:

a)	uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu;

b)	valsts akreditācijas struktūra, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20) atbilstīgi EN-ISO/IEC 17065/2012 un papildu prasībām, ko paredzējusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras akreditē saskaņā ar minēto punktu tikai tad, ja tās:

a)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka darbojas neatkarīgi un pārzina sertifikācijas tematiku;

b)	ir apņēmušās ievērot 42. panta 5. punktā minētos kritērijus un to ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija;

c)	ir izstrādājušas procedūru, kādā piešķir, periodiski pārskata un atsauc datu aizsardzības sertifikātu, zīmogus un marķējumus;

d)	ir izstrādājušas procedūru un izveidojušas struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgās sertifikācijas pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno sertifikāciju, un lai nodrošinātu, ka minētā procedūra un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

e)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka to uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto sertifikācijas struktūru akreditāciju veic, pamatojoties uz kritērijiem, ko apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai kolēģija, ievērojot 63. pantu. Ja akreditāciju veic, ievērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētās prasības papildina prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 765/2008, un tehniskos noteikumus, kuros aprakstītas sertifikācijas struktūru metodes un procedūras.

4.   Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras ir atbildīgas par to, lai sertifikāts tiktu piešķirts vai šāds sertifikāts tiktu atsaukts pēc pienācīgi veikta novērtējuma, neskarot pārziņa vai apstrādātāja pienākumu ievērot šo regulu. Akreditāciju piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, un to var atjaunot ar tādiem pašiem nosacījumiem ar noteikumu, ka sertifikācijas struktūra atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

5.   Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras sniedz kompetentajām uzraudzības iestādēm informāciju par prasītā sertifikāta piešķiršanas vai atsaukšanas iemesliem.

6.   Uzraudzības iestāde viegli pieejamā veidā publisko šā panta 3. punktā minētās prasības un 42. panta 5. punktā minētos kritērijus. Uzraudzības iestādes minētās prasības un kritērijus iesniedz arī kolēģijai. Kolēģija visus sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

7.   Neskarot VIII nodaļu, kompetentā uzraudzības iestāde vai valsts akreditācijas struktūra atsauc sertifikācijas struktūras akreditāciju, ievērojot šā panta 1. punktu, ja nav izpildīti vai vairs netiek pildīti akreditācijas nosacījumi vai ja sertifikācijas struktūras veiktās darbības pārkāpj šo regulu.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 92. pantu nolūkā precizēt prasības, kas jāņem vērā attiecībā uz 42. panta 1. punktā minētajiem datu aizsardzības sertifikācijas mehānismiem.

9.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskos standartus sertifikācijas mehānismiem un datu aizsardzības zīmogiem un marķējumiem, un mehānismus minēto sertifikācijas mehānismu, zīmogu un marķējumu popularizēšanai un atzīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

45. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību

1.   Personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var veikt, ja Komisija ir nolēmusi, ka trešā valsts, kāda minētās trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šādai nosūtīšanai nav nepieciešama nekāda īpaša atļauja.

2.   Izvērtējot aizsardzības līmeņa pietiekamību, Komisija jo īpaši ņem vērā šādus elementus:

a)

tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, attiecīgie tiesību akti, gan vispārējie, gan nozaru, tostarp attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību un krimināltiesībām un publisko iestāžu piekļuvi personas datiem, kā arī šādu tiesību aktu, datu aizsardzības noteikumu, dienesta noteikumu un drošības pasākumu īstenošana, tostarp noteikumi par personas datu tālāku nosūtīšanu uz citu trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurus ievēro minētajā valstī vai minētajā starptautiskajā organizācijā, judikatūra, kā arī tas, vai pastāv efektīvas un tiesiski īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā tiem datu subjektiem, kuru personas datus nosūta;

b)

tas, vai attiecīgajā trešā valstī vai attiecībā uz starptautisko organizāciju pastāv un efektīvi darbojas viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšanu un īstenošanu, tostarp ar adekvātām izpildes pilnvarām, par palīdzību un konsultāciju sniegšanu datu subjektiem saistībā ar viņu tiesību īstenošanu un par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm; un

c)	starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija, vai citi pienākumi, kas izriet no juridiski saistošām konvencijām vai instrumentiem, kā arī no tās dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību.

3.   Komisija pēc aizsardzības līmeņa pietiekamības izvērtēšanas ar īstenošanas aktu var nolemt, ka trešā valsts, trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē. Īstenošanas aktā paredz periodiskas, vismaz reizi četros gados notiekošas pārskatīšanas mehānismu, kurā ņem vērā visas attiecīgās norises trešajā valstī vai starptautiskajā organizācijā. Īstenošanas aktā precizē tā teritoriālo un sektoriālo piemērošanu un attiecīgā gadījumā norāda šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto uzraudzības iestādi vai iestādes. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

4.   Komisija trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās pastāvīgi uzrauga norises, kas varētu ietekmēt saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemto lēmumu un, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, pieņemto lēmumu darbību.

5.   Ja pieejamā informācija, jo īpaši pēc šā panta 3. punktā minētās pārskatīšanas, liecina, ka kāda trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori trešā valstī, vai kāda starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, ciktāl tas nepieciešams atceļ, groza vai aptur šā panta 3. punktā minēto lēmumu bez atpakaļejoša spēka. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 93. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

6.   Komisija ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju sāk konsultācijas, lai labotu stāvokli, kura dēļ saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts lēmums.

7.   Saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņemts lēmums neskar personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, teritoriju vai vienu vai vairākiem konkrētiem sektoriem minētajā trešā valstī, vai attiecīgu starptautisku organizāciju atbilstīgi 46.–49. pantam.

8.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar tām trešām valstīm, teritorijām un konkrētiem sektoriem trešā valstī un starptautiskām organizācijām, attiecībā uz kurām tā ir pieņēmusi lēmumu, ka ir vai vairs nav nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

9.   Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, ir spēkā, kamēr tos negroza, neaizstāj vai neatceļ ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. vai 5. punktu.

60. pants

Sadarbība starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm

1.   Vadošā uzraudzības iestāde sadarbojas ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo pantu nolūkā panākt konsensu. Vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apmainās ar visu būtisko informāciju.

2.   Vadošā uzraudzības iestāde jebkurā laikā var lūgt citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm sniegt savstarpēju palīdzību saskaņā ar 61. pantu un var veikt kopīgas operācijas saskaņā ar 62. pantu, jo īpaši nolūkā veikt izmeklēšanu vai uzraudzīt pasākuma īstenošanu saistībā ar pārzini vai apstrādātāju, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

3.   Vadošā uzraudzības iestāde nekavējoties nosūta attiecīgo informāciju par lietu citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tā nekavējoties nosūta citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm lēmuma projektu, lai saņemtu to atzinumu un pienācīgi ņemtu vērā to viedokli.

4.   Ja kāda no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm četru nedēļu laikā pēc konsultēšanās saskaņā ar šā panta 3. punktu izsaka būtisku un motivētu iebildumu par lēmuma projektu, vadošā uzraudzības iestāde, ja tā neņem vērā būtisku un motivētu iebildumu vai uzskata, ka iebildums nav būtisks vai motivēts, iesniedz lietu izskatīšanai saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu.

5.   Ja vadošā uzraudzības iestāde ir nolēmusi piekrist izteiktajam būtiskajam un motivētajam iebildumam, tā citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm nosūta pārskatītu lēmuma projektu atzinuma saņemšanai. Uz minēto pārskatīto lēmuma projektu divu nedēļu laikposmā attiecas 4. punktā minētā procedūra.

6.   Ja neviena no citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm 4. un 5. punktā minētajā laikposmā neiebilst pret vadošās uzraudzības iestādes nosūtīto lēmuma projektu, uzskata, ka vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes ir vienojušās par minēto lēmuma projektu un tas viņām ir saistošs.

7.   Vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu un to paziņo attiecīgi uz pārziņa vai apstrādātāja galveno vai vienīgo uzņēmējdarbības vietu un par minēto lēmumu informē attiecīgās uzraudzības iestādes un kolēģiju, tostarp sniedzot attiecīgo faktu un pamatojumu kopsavilkumu. Uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, informē sūdzības iesniedzēju par lēmumu.

8.   Atkāpjoties no 7. punkta, ja sūdzība ir noraidīta, uzraudzības iestāde, kurā bija iesniegta sūdzība, pieņem lēmumu un to paziņo sūdzības iesniedzējam un par to informē pārzini.

9.   Ja vadošā uzraudzības iestāde un attiecīgās uzraudzības iestādes vienojas noraidīt daļu no sūdzības un rīkoties attiecībā uz pārējo minētās sūdzības daļu, par katru no šā jautājuma daļām pieņem atsevišķu lēmumu. Vadošā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par daļu, kas attiecas uz rīcību attiecībā uz pārzini, paziņo to pārziņa vai apstrādātāja galvenajai vai vienīgajai uzņēmējdarbības vietai tās dalībvalsts teritorijā un par to informē sūdzības iesniedzēju; savukārt uzraudzības iestāde, kurā iesniegta sūdzība, pieņem lēmumu par to minētās sūdzības daļu, kuru noraida, un to paziņo minētajam sūdzības iesniedzējam un informē par to pārzini vai apstrādātāju.

10.   Pēc vadošās uzraudzības iestādes lēmuma saņemšanas saskaņā ar 7. un 9. punktu pārzinis vai apstrādātājs īsteno vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam attiecībā uz apstrādes darbībām visās tā uzņēmējdarbības vietās Savienībā. Pārzinis vai apstrādātājs par pasākumiem, kas īstenoti nolūkā nodrošināt atbilstību šim lēmumam, paziņo vadošajai uzraudzības iestādei, kura informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.

11.   Ja ārkārtas apstākļos attiecīgajai uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu datu subjektu intereses, piemēro 66. pantā minēto steidzamības procedūru.

12.   Vadošā uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji sniedz šajā pantā minēto informāciju elektroniskā veidā, izmantojot standarta formātu.

80. pants

Datu subjektu pārstāvība

1.   Datu subjektam ir tiesības pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību, kura ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuras statūtos noteiktie mērķi atbilst sabiedrības interesēm un kura darbojas datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzības jomā, lai attiecībā uz viņu personas datu aizsardzību viņa vārdā iesniegtu sūdzību, viņa vārdā īstenotu 77., 78. un 79. pantā minētās tiesības un viņa vārdā īstenotu 82. pantā minētās tiesības saņemt kompensāciju, ja to paredz dalībvalsts tiesību akti.

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka jebkurai šā panta 1. punktā minētajai struktūrai, organizācijai vai apvienībai neatkarīgi no datu subjekta dotā pilnvarojuma ir tiesības minētajā dalībvalstī iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei, kura ir kompetenta, ievērojot 77. pantu, un īstenot tiesības, kas minētas 78. un 79. pantā, ja tā uzskata, ka apstrādes rezultātā pārkāptas datu subjekta tiesības saskaņā ar šo regulu.

83. pants

Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu

1.   Katra uzraudzības iestāde nodrošina, ka par 4., 5. un 6. punktā minētajiem šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša.

2.   Administratīvie naudas sodi atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem tiek piemēroti, papildinot 58. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā un j) apakšpunktā minētos pasākumus vai šo pasākumu vietā. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un pieņemot lēmumu par administratīvā naudas soda apmēru, katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus elementus:

a)	pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)	to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)	jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)	pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)	jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)	sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)	to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)	veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)	ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)	apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)	jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

3.   Ja pārzinis vai apstrādātājs tīši vai aiz neuzmanības attiecībā uz to pašu vai saistītu apstrādes darbību pārkāpj vairākus šīs regulas noteikumus, kopējais administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz summu, kas paredzēta par vissmagāko pārkāpumu.

4.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)	sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)	pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

5.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)	datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)	personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)	visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)	ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

6.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu par 58. panta 2. punktā minētā uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

7.   Neskarot 58. panta 2. punktā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

8.   Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.

9.   Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesību aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2018. gada 25. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu vai jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.