interactive GDPR 2016/0679 LV

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

3)	“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;

“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu bez papildu informācijas izmantošanas, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

6)	“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos;

8)	“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr publiskas iestādes, kas var saņemt personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;

10)	“trešā persona” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus;

11)	datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei;

12)	“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

13)	“ģenētiskie dati” ir personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un kas izriet jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;

14)	“biometriskie dati” ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;

15)	“veselības dati” ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli;

16)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta”:

attiecībā uz pārzini, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, ja vien lēmumi par personas datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem netiek pieņemti citā pārziņa uzņēmējdarbības vietā Savienībā un ja vien šai citai uzņēmējdarbības vietai nav šādu lēmumu īstenošanas pilnvaru – tādā gadījumā par galveno uzņēmējdarbības vietu uzskata to uzņēmējdarbības vietu, kurā pieņemti šādi lēmumi;

attiecībā uz apstrādātāju, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, vai, ja apstrādātājam nav galvenās pārvaldes Savienībā, – apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta Savienībā, kur notiek galvenās apstrādes darbības saistībā ar apstrādātāja uzņēmējdarbības vietas darbībām, ciktāl uz apstrādātāju attiecas šajā regulā paredzētie konkrētie pienākumi;

17)	“pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru pārzinis vai apstrādātājs ir iecēlis rakstiski saskaņā ar 27. pantu, un kura pārstāv pārzini vai apstrādātāju saistībā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā;

18)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa, tostarp partnerības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisku darbību;

19)	“uzņēmumu grupa” ir kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi;

20)

“saistošie uzņēmuma noteikumi” ir personas datu aizsardzības vadlīnijas, ko stingri ievēro pārzinis vai apstrādātājs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, attiecībā uz personas datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu pārzinim vai apstrādātājam vienā vai vairākās trešās valstīs uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā;

21)	“uzraudzības iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, ievērojot51. pantu;

22)

“attiecīgā uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, uz kuru personas datu apstrāde attiecas tāpēc, ka:

a)	pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību minētās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā;

b)	apstrāde būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus, kas dzīvo minētās uzraudzības iestādes dalībvalstī; vai

c)	sūdzība ir iesniegta minētajai uzraudzības iestādei;

23)

“pārrobežu apstrāde” ir vai nu:

a)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietās vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī; vai

b)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja vienīgajā uzņēmējdarbības vietā, bet kas būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī;

24)

“būtisks un motivēts iebildums” ir iebildums lēmuma projektam par to, vai šī regula ir pārkāpta, vai par to, vai iecerētā darbība attiecībā uz pārzini vai apstrādātāju atbilst šai regulai, skaidri parādot to risku nozīmīgumu, ko lēmuma projekts rada datu subjektu pamattiesībām un pamatbrīvībām un attiecīgā gadījumā – personas datu brīvai apritei Savienībā;

25)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (19) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

26)	“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tā pamata.

II NODAĻA

Principi

6. pants

Apstrādes likumīgums

1. Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a)	datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

b)	apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

c)	apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

d)	apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;

e)	apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;

f)	apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.

2. Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest konkrētākus noteikumus, lai šīs regulas noteikumu piemērošanu pielāgotu attiecībā uz apstrādi, ko veic, lai ievērotu 1. punkta c) un e) apakšpunktu, nosakot precīzāk konkrētas prasības apstrādei un citus pasākumus, ar ko nodrošina likumīgu un godprātīgu apstrādi, tostarp citās konkrētās apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā.

3. Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

a)	Savienības tiesību aktiem; vai

b)	dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

4. Ja apstrāde citā nolūkā nekā tajā, kādā personas dati tika vākti, nav balstīta uz datu subjekta piekrišanu vai uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs un samērīgs pasākums, lai aizsargātu 23. panta 1. punktā minētos mērķus, pārzinis, lai pārliecinātos, vai apstrāde citā nolūkā ir savietojama ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, cita starpā ņem vērā:

a)	jebkuru saikni starp nolūkiem, kādos personas dati ir vākti, un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem;

b)	kontekstu, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saistībā ar datu subjektu un pārziņa attiecībām;

c)	personas datu raksturu, jo īpaši to, vai ir apstrādātas īpašas personas datu kategorijas, ievērojot 9. pantu, vai to, vai ir apstrādāti personas dati, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, ievērojot 10. pantu;

d)	paredzētās turpmākās apstrādes iespējamās sekas datu subjektiem;

e)	atbilstošu garantiju esamību, kas var ietvert šifrēšanu vai pseidonimizāciju.

8. pants

Nosacījumi, kas piemērojami bērna piekrišanai attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem

1. Ja attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu tiešu sniegšanu bērnam ir piemērojams 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts, bērna personas datu apstrāde ir likumīga, ja bērns ir vismaz 16 gadus vecs. Ja bērns ir jaunāks par 16 gadiem, šāda apstrāde ir likumīga tikai tad un tādā apmērā, ja piekrišanu ir devusi vai apstiprinājusi persona, kurai ir vecāku atbildība par bērnu.

Dalībvalstis minētajiem nolūkiem ar likumu var paredzēt jaunāku vecumu, ar noteikumu, ka šāds jaunāks vecums nav mazāks par 13 gadiem.

2. Pārzinis pieliek saprātīgas pūles, lai šādos gadījumos pārbaudītu, vai piekrišanu ir devusi vai apstiprinājusi persona, kurai ir vecāku atbildība par bērnu, ņemot vērā pieejamās tehnoloģijas.

3. Šā panta 1. punkts neietekmē dalībvalstu vispārējās līgumtiesības, piemēram, noteikumus par attiecībā uz bērnu noslēgta līguma spēkā esību, noslēgšanu vai sekām.

9. pants

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde

1. Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

a)	datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;

apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;

c)	apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

veicot leģitīmas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas personas datus neizpauž ārpus minētās struktūras;

e)	apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;

f)	apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus;

g)	apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai;

apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;

apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;

apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.

3. Šā panta 1. punktā minētos personas datus var apstrādāt 2. punkta h) apakšpunktā minētajos nolūkos, ja šos datus apstrādā profesionālis, uz kuru saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, vai ja tos apstrādā šāda profesionāļa atbildībā; vai cita persona, uz kuru arī attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem.

4. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.

25. pants

Integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma

1. Ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, kurus rada apstrāde, pārzinis gan apstrādes līdzekļu noteikšanas, gan pašas apstrādes laikā īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, piemēram, pseidonimizāciju, kas ir paredzēti, lai efektīvi īstenotu datu aizsardzības principus, piemēram, datu minimizēšanu, un lai apstrādē integrētu vajadzīgās garantijas nolūkā izpildīt šīs regulas prasības un aizsargāt datu subjektu tiesības.

2. Pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kas ir nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam. Minētais pienākums attiecas uz vākto personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, glabāšanas laikposmu un to pieejamību. Jo īpaši – ar šādiem pasākumiem nodrošina, ka pēc noklusējuma personas datus bez personas līdzdalības nedara pieejamus nenoteiktam fizisku personu skaitam.

3. Apstiprināts sertifikācijas mehānisms atbilstoši 42. pantam var tikt izmantots kā elements, ar ko apliecina atbilstību šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām.

34. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1. Gadījumā, ja personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis bez nepamatotas kavēšanās paziņo datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

2. Paziņojumā datu subjektam, kas minēts šā panta 1. punktā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un ietver vismaz 33. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā paredzēto informāciju un pasākumus.

3. Paziņojums datu subjektam, kā minēts 1. punktā, nav jāsniedz, ja tiek izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

pārzinis ir īstenojis atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus aizsardzības pasākumus un minētie pasākumi ir piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums, jo īpaši tādi pasākumi, kas personas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem, piemēram, šifrēšana;

b)	pārzinis ir veicis turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, visticamāk, vairs nevarētu materializēties 1. punktā minētais augstais risks attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;

c)	tas prasītu nesamērīgi lielas pūles. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.

4. Ja pārzinis vēl nav paziņojis datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu, uzraudzības iestāde, apsvērusi iespējamību, ka personas datu pārkāpums varētu radīt augstu risku, var pieprasīt pārzinim paziņot datu subjektam vai var nolemt, ka ir izpildīti visi 3. punktā minētie nosacījumi.

3. iedaļa

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un iepriekšēja apspriešanās

40. pants

Rīcības kodeksi

1. Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2. Apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus vai tos grozīt vai papildināt, lai precīzi noteiktu, kā piemērojama šī regula, piemēram, attiecībā uz:

a)	godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)	pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)	personas datu vākšanu;

d)	personas datu pseidonimizāciju;

e)	informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)	datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)	informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)	pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)	uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)	personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)	ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

3. Papildus tam, ka rīcības kodeksus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šā panta 5. punktam un vispārēji piemērojami atbilstīgi šā panta 9. punktam, ievēro pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var ievērot arī pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem atbilstīgi 3. pantam šī regula neattiecas, lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

4. Neskarot to uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, šā panta 2. punktā minētajā rīcības kodeksā ir ietverti mehānismi, kas ļauj 41. panta 1. punktā minētajai struktūrai veikt obligāto pārraudzību par to, kā pārziņi vai apstrādātāji, kuri apņemas piemērot attiecīgo kodeksu, ievēro tā noteikumus.

5. Šā panta 2. punktā minētās apvienības un citas struktūras, kas plāno izstrādāt rīcības kodeksu vai grozīt vai papildināt esošu rīcības kodeksu, iesniedz rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta. Uzraudzības iestāde sniedz atzinumu par to, vai rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir saskaņā ar šo regulu, un apstiprina minēto rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu, ja tā konstatē, ka tas nodrošina pietiekamas atbilstošas garantijas.

6. Ja rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde reģistrē un publisko kodeksu.

7. Ja rīcības kodeksa projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta, pirms rīcības kodeksa projektu, grozījumu vai papildinājumu apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz kolēģijai, kas sniedz atzinumu par to, vai minētais rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu, vai – gadījumā, kas minēts šā panta 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas.

8. Ja 7. punktā minētais atzinums apstiprina, ka rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu vai – gadījumā, kas minēts 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas, kolēģija iesniedz atzinumu Komisijai.

9. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var nolemt, ka saskaņā ar šā panta 8. punktu iesniegts apstiprināts rīcības kodekss, grozījums vai papildinājums ir vispārēji piemērojami Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti tiem apstiprinātajiem rīcības kodeksiem, par kuriem saskaņā ar 9. punktu pieņemts lēmums, ka tie ir vispārēji piemērojami.

11. Kolēģija visus apstiprinātos rīcības kodeksus, grozījumus un papildinājumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot piemērotus līdzekļus.

48. pants

Datu nosūtīšana vai izpaušana, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav atļauta

Neskarot citus nosūtīšanas pamatus saskaņā ar šo nodaļu, ikviens trešās valsts tiesas spriedums un ikviens trešās valsts administratīvās iestādes lēmums, kurā pārzinim vai apstrādātājam pieprasīts nosūtīt vai izpaust personas datus, var tikt atzīts vai būt izpildāms vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti.

57. pants

Uzdevumi

1. Neskarot citus uzdevumus, kas noteikti ar šo regulu, ikviena uzraudzības iestāde savā teritorijā:

a)	uzrauga un īsteno šīs regulas piemērošanu;

b)	veicina sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, garantijām un tiesībām saistībā ar apstrādi. Īpašu uzmanību pievērš darbībām, kas konkrēti attiecas uz bērniem;

c)	saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem konsultē valsts parlamentu, valdību un citas iestādes un struktūras par likumdošanas un administratīviem pasākumiem saistībā ar fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz apstrādi;

d)	veicina pārziņu un apstrādātāju izpratni par pienākumiem, ko tiem uztic saskaņā ar šo regulu;

e)	pēc pieprasījuma sniedz informāciju ikvienam datu subjektam par viņu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu un, ja nepieciešams, minētajā nolūkā sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm;

izskata kāda datu subjekta, struktūras vai organizācijas, vai apvienības iesniegtās sūdzības saskaņā ar 80. pantu, atbilstošā apjomā izmeklē jautājumu un saprātīgā termiņā informē sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildus izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi;

g)	sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm, tostarp apmainās ar informāciju un sniedz savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanu un izpildi;

h)	veic izmeklēšanu par šīs regulas piemērošanu, tostarp, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas uzraudzības iestādes vai citas publiskās iestādes;

i)	pārrauga attiecīgas attīstības tendences, ciktāl tās ietekmē personas datu aizsardzību, un jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un komercprakses attīstību;

j)	apstiprina 28. panta 8. punktā un 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās līguma standartklauzulas;

k)	izveido un uztur sarakstu attiecībā uz prasību veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. panta 4. punktu;

l)	sniedz padomus par 36. panta 2. punktā minētajām apstrādes darbībām;

m)	veicina rīcības kodeksu izstrādi saskaņā ar 40. panta 1. punktu un saskaņā ar 40. panta 5. punktu sniedz atzinumu un apstiprina šādus rīcības kodeksus, kas sniedz pietiekamas garantijas;

n)	veicina datu aizsardzības sertifikācijas mehānismu un datu aizsardzības zīmogu un marķējumu izveidi saskaņā ar 42. panta 1. punktu un apstiprina sertifikācijas kritērijus saskaņā ar 42. panta 5. punktu;

o)	attiecīgā gadījumā veic periodisku pārbaudi tiem sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

p)	izstrādā un publicē akreditācijas kritērijus, lai akreditētu struktūru, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūru saskaņā ar 43. pantu;

q)	veic akreditāciju struktūrai, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūrai saskaņā ar 43. pantu;

r)	apstiprina 46. panta 3. punktā minētās līguma klauzulas un noteikumus;

s)	apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 47. pantu;

t)	veicina kolēģijas darbības;

u)	uztur iekšēju reģistru par šīs regulas pārkāpumiem un saskaņā ar 58. panta 2. punktu veiktajiem pasākumiem; un

v)	pilda jebkādus citus uzdevumus saistībā ar personas datu aizsardzību.

2. Katra uzraudzības iestāde atvieglo 1. punkta f) apakšpunktā minēto sūdzību iesniegšanu ar tādiem pasākumiem kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapu, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī iespēju izmantot citus saziņas līdzekļus.

3. Attiecībā uz datu subjektu un attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālistu katra uzraudzības iestāde savus uzdevumus veic bez maksas.

4. Ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, uzraudzības iestāde var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām, vai atteikties veikt pieprasīto darbību. Uzraudzības iestādes pienākums ir pierādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

61. pants

Savstarpēja palīdzība

1. Uzraudzības iestādes sniedz cita citai visu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, lai konsekventi īstenotu un piemērotu šo regulu, un īsteno pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai. Savstarpēja palīdzība ietver jo īpaši informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus sniegt iepriekšējas atļaujas un veikt apspriešanos, pārbaudes un izmeklēšanas.

2. Katra uzraudzības iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbildētu uz kādas citas uzraudzības iestādes pieprasījumu. Šādi pasākumi jo īpaši var ietvert attiecīgas informācijas par izmeklēšanas gaitu nosūtīšanu.

3. Palīdzības pieprasījumos ir norādīta visa nepieciešamā informācija, tostarp pieprasījuma nolūks un pamatojums. Apmaiņā iegūto informāciju izmanto tikai tam nolūkam, kādam tā tika pieprasīta.

4. Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, neatsakās izpildīt pieprasījumu, izņemot, ja:

a)	pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus lūdz izpildīt, nav tās kompetencē; vai

b)	pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, ko piemēro uzraudzības iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu.

5. Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, informē pieprasošo uzraudzības iestādi par rezultātiem vai attiecīgā gadījumā par progresu vai pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pieprasījumu. Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, ievērojot 4. punktu, paskaidro iemeslus jebkuram atteikumam izpildīt pieprasījumu.

6. Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, parasti sniedz citu uzraudzības iestāžu pieprasīto informāciju elektroniskā veidā, izmantojot standarta formātu.

7. Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, neprasa samaksu par darbībām, ko tās veikušas, ievērojot savstarpējās palīdzības pieprasījumu. Uzraudzības iestādes var vienoties par noteikumiem, kā savā starpā kompensēt īpašos izdevumus, kas radušies no savstarpējas palīdzības sniegšanas ārkārtas apstākļos.

8. Ja uzraudzības iestāde nesniedz šā panta 5. punktā minēto informāciju viena mēneša laikā pēc citas uzraudzības iestādes pieprasījuma saņemšanas, pieprasošā uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā var pieņemt pagaidu pasākumu saskaņā ar 55. panta 1. punktu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

9. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūras savstarpējai palīdzībai, kas minēta šajā pantā, un kārtību, kādā uzraudzības iestādes savā starpā un ar kolēģiju apmainās ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, jo īpaši standarta formātu, kas minēts šā panta 6. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

83. pants

Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu

1. Katra uzraudzības iestāde nodrošina, ka par 4., 5. un 6. punktā minētajiem šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša.

2. Administratīvie naudas sodi atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem tiek piemēroti, papildinot 58. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā un j) apakšpunktā minētos pasākumus vai šo pasākumu vietā. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un pieņemot lēmumu par administratīvā naudas soda apmēru, katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus elementus:

a)	pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)	to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)	jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)	pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)	jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)	sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)	to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)	veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)	ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)	apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)	jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

3. Ja pārzinis vai apstrādātājs tīši vai aiz neuzmanības attiecībā uz to pašu vai saistītu apstrādes darbību pārkāpj vairākus šīs regulas noteikumus, kopējais administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz summu, kas paredzēta par vissmagāko pārkāpumu.

4. Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)	sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)	pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

5. Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)	datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)	personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)	visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)	ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

6. Saskaņā ar šā panta 2. punktu par 58. panta 2. punktā minētā uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

7. Neskarot 58. panta 2. punktā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

8. Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.

9. Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesību aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2018. gada 25. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu vai jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

whereas

(16) Šo regulu nepiemēro jautājumiem par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai tādu personas datu brīvu apriti, kas saistīti ar darbībām, kuras neietilpst Savienības tiesību darbības jomā, piemēram, darbībām attiecībā uz valsts drošību. Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, rīkojoties saistībā ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

- = -

(23) Lai nodrošinātu, ka fiziskām personām netiek liegta aizsardzība, kas tām pienākas saskaņā ar šo regulu, Savienībā esošu datu subjektu personas datu apstrāde, ko veic pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ja apstrādes darbības ir saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar samaksu.
Lai noteiktu, vai šāds pārzinis vai apstrādātājs piedāvā preces vai pakalpojumus datu subjektiem, kuri ir Savienībā, būtu jāpārliecinās, vai ir acīmredzams, ka pārzinis vai apstrādātājs ir iecerējis piedāvāt pakalpojumus datu subjektiem vienā vai vairākās Savienības dalībvalstīs.
Tā kā, lai pārliecinātos par šādu ieceri, nepietiek tikai ar to, ka ir pieejama pārziņa, apstrādātāja vai starpnieka tīmekļa vietne Savienībā, e-pasta adrese vai cita kontaktinformācija, vai ka tiek izmantota valoda, ko parasti izmanto trešā valstī, kurā pārzinis veic uzņēmējdarbību, faktori, piemēram, tādas valodas vai valūtas izmantošana, kuru parasti izmanto vienā vai vairākās dalībvalstīs, piedāvājot pasūtīt preces un pakalpojumus minētajā citā valodā, vai Savienībā esošu klientu vai lietotāju pieminēšana var liecināt par to, ka pārzinis ir iecerējis piedāvāt preces vai pakalpojumus datu subjektiem Savienībā.

- = -

(25) Ja, ievērojot starptautiskās publiskās tiesības, ir piemērojamas dalībvalsts tiesības, tad šī regula būtu piemērojama arī pārzinim, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, piemēram, pārzinim dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulātā.

- = -

(26) Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu.
Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu.
Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu.
Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu saprātīgi izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību.
Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams.
Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

- = -

(30) Fiziskas personas var tikt saistītas ar tiešsaistes identifikatoriem, ko izmanto viņu ierīcēs, lietojumprogrammās, rīkos un protokolos, piemēram, ar interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas marķējumiem.
Tādējādi, iespējams, tiek atstātas pēdas, kuras jo īpaši savienojumā ar unikāliem identifikatoriem un citu informāciju, ko saņem serveri, var izmantot, lai veidotu fizisku personu profilus un lai identificētu tās.

- = -

(31) Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus, piemēram, nodokļu iestādes un muitas dienesti, finanšu izmeklēšanas vienības, neatkarīgas administratīvās iestādes, vai finanšu tirgus iestādes, kuras atbild par vērtspapīru tirgu regulējumu un uzraudzību, nebūtu jāuzskata par saņēmējām, ja tās saņem personas datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vispārējās interesēs, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.
Publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada kartotēku savstarpēji savienojumi.
Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem.

- = -

(32) Piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu.
Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei.
Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu.
Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos.
Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem.
Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam, un tam nav nevajadzīgi jāpārtrauc tā pakalpojuma izmantošana, par ko tas tiek sniegts.

- = -

(35) Personas datos attiecībā uz veselību būtu jāiekļauj visi dati par datu subjekta veselības stāvokli, kuri atspoguļo informāciju par datu subjekta kādreizējo, tagadējo vai prognozējamo fiziskās vai garīgās veselības stāvokli.
Tas ietver tādu informāciju par fizisko personu, kas savākta, minēto fizisko personu reģistrējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to sniegšanas laikā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (9); skaitlis, simbols vai zīme, kas piešķirta fiziskai personai, lai to unikāli identificētu ar veselību saistītos nolūkos; informācija, kas iegūta, pārbaudot vai izmeklējot kādu ķermeņa daļu vai no tā iegūtu materiālu, tostarp no ģenētiskiem datiem un bioloģiskiem paraugiem; un jebkāda informācija, piemēram, par slimību, invaliditāti, slimības risku, slimības vēsturi, klīnisko aprūpi vai par datu subjekta fizioloģisko vai biomedicīnisko stāvokli neatkarīgi no informācijas avota, piemēram, ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista, slimnīcas, medicīniskās ierīces vai in vitro diagnostikas testa.

- = -

(37) Uzņēmumu grupai būtu jāietver kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi, turklāt par kontrolējošu uzņēmumu būtu jāuzskata uzņēmums, kam var būt dominējoša ietekme uz citu uzņēmumu, piemēram, īpašumtiesību, finanšu līdzdalības vai reglamentējošu noteikumu dēļ, vai pilnvaras panākt personas datu aizsardzības noteikumu īstenošanu.
Uzņēmums, kas kontrolē personas datu apstrādi ar to saistītos uzņēmumos, kopā ar minētajiem uzņēmumiem būtu jāuzskata par uzņēmumu grupu.

- = -

(45) Ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts.
Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras.
Arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.
Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
Tāpat Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos būtu jānosaka, vai pārzinim, kurš pilda uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, vajadzētu būt publiskai iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts vai – ja tas ir sabiedrības interesēs, tostarp veselības nolūkos, piemēram, sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldība – privāttiesību subjekts, kā, piemēram, profesionāla apvienība.

- = -

(46) Personas datu apstrāde būtu jāuzskata par likumīgu arī tad, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei.
Personas datu apstrādei, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, principā būtu jānotiek tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu.
Dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās, jo īpaši dabas un cilvēka izraisītu katastrofu situācijās.

- = -

(47) Pārziņa, tostarp tāda pārziņa, kuram personas dati var tikt izpausti, vai trešās personas leģitīmās intereses var būt apstrādes juridiskais pamats ar noteikumu, ka datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības nav svarīgākas, ņemot vērā saprātīgas datu subjektu gaidas, kuru pamatā ir viņu attiecības ar pārzini. Šādas leģitīmas intereses varētu būt, piemēram, tad, ja starp datu subjektu un pārzini pastāv būtiskas un atbilstošas attiecības, piemēram, ja datu subjekts ir pārziņa klients vai ir pārziņa dienestā.
Jebkurā gadījumā būtu rūpīgi jāizvērtē, vai pastāv leģitīmas intereses, tostarp, vai datu subjekts personas datu vākšanas laikā un saistībā ar to var pamatoti sagaidīt, ka var notikt minētajā nolūkā paredzēta apstrāde.
Datu subjekta intereses un pamattiesības varētu būt svarīgākas par datu pārziņa interesēm, ja personas datus apstrādā apstākļos, kādos datu subjektiem nav pamatotu gaidu, ka apstrāde turpināsies. Ņemot vērā, ka personas datu apstrādes juridiskais pamats publiskām iestādēm ar likumu ir jānosaka likumdevējam, minētais juridiskais pamats nebūtu jāpiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.
Personas datu apstrāde tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai novērstu krāpšanu, arī ir attiecīgā datu pārziņa leģitīmās interesēs.
Var uzskatīt, ka personas datu apstrāde tiešās tirgvedības vajadzībām ir veikta leģitīmās interesēs.

- = -

(49) Attiecīgā datu pārziņa leģitīmas intereses rada personas datu apstrāde, kuru veic publiskas iestādes, Datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), Datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji un drošības tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēji, tādā apjomā, kas ir noteikti vajadzīgs un samērīgs, lai nodrošinātu tīkla un informācijas drošību, t. i., tīkla vai informācijas sistēmu spēju zināmā uzticamības līmenī pretoties nejaušiem gadījumiem vai nelikumīgām vai ļaunprātīgām darbībām, kas apdraudētu uzglabāto un nosūtīto personas datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā arī saistīto pakalpojumu drošību, kurus piedāvā minētie tīkli un sistēmas vai kuri ir pieejami, izmantojot minētos tīklus un sistēmas.
Tas varētu, piemēram, palīdzēt novērst neatļautu piekļuvi elektroniskajiem sakaru tīkliem un ļaunprātīgu kodu izplatīšanu, kā arī apturēt pakalpojumatteices uzbrukumus un novērst datoru un elektronisko komunikāciju sistēmu bojājumus.

- = -

(54) Īpašu kategoriju personas datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas var būt nepieciešama sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomās.
Uz šādu apstrādi būtu jāattiecas atbilstošiem un konkrētiem pasākumiem fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai.
Minētajā kontekstā “sabiedrības veselība” būtu jāinterpretē saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2008 (11), proti, kā visi elementi, kas saistīti ar veselību, proti, veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums, un nāves cēloņi. Šādai veselības datu apstrādei sabiedrības interešu vārdā nebūtu jānoved pie tā, ka trešās personas, piemēram, darba devēji vai apdrošināšanas sabiedrības un kredītiestādes, apstrādā personas datus citos nolūkos.

- = -

(57) Ja pārziņa apstrādātie personas dati neļauj pārzinim identificēt fizisku personu, datu pārzinim nebūtu jāuzliek pienākums iegūt papildu informāciju, lai identificētu datu subjektu, ja ieguves vienīgais nolūks ir kāda šīs regulas noteikuma ievērošana.
Tomēr pārzinim nebūtu jāatsakās pieņemt papildu informāciju, ko sniedz datu subjekts, lai pamatotu savu tiesību īstenošanu.
Identifikācijai būtu jāietver datu subjekta digitāla identifikācija, piemēram, izmantojot autentifikācijas mehānismu, kurā lieto tos pašus akreditācijas datus, kurus datu subjekts izmanto, lai pieteiktos datu pārziņa piedāvātajiem tiešsaistes pakalpojumiem.

- = -

(58) Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija, kas adresēta sabiedrībai vai datu subjektam, ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama un ka tiek izmantota skaidra un vienkārša valoda un papildus – vajadzības gadījumā – vizualizācija. Šādu informāciju var sniegt elektroniski, piemēram, darot to pieejamu sabiedrībai tīmekļa vietnē.
Tas ir jo īpaši svarīgi situācijās, kad iesaistīto personu skaits un praksē izmantoto tehnoloģiju sarežģītība apgrūtina datu subjekta iespējas zināt un saprast, vai tiek vākti viņa personas dati, kas to dara un kādā nolūkā – kā piemēram, tiešsaistes reklāmas gadījumā. Ņemot vērā, ka bērniem pienākas īpaša aizsardzība, ja apstrāde attiecas uz bērnu, informācija būtu jāsniedz un saziņa jāveic tik skaidrā un vienkāršā valodā, lai bērns to varētu viegli saprast.

- = -

(63) Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas par to savākti, un viegli un saprātīgos intervālos īstenot minētās tiesības, lai zinātu par apstrādi un pārliecinātos par tās likumīgumu.
Tas ietver arī datu subjektu tiesības piekļūt saviem veselības datiem, piemēram, datiem par slimības vēsturi, kas ietver tādu informāciju kā diagnozes, analīžu rezultāti, ārstējošā terapeita vērtējums un ārstēšanas vai medicīniskās iejaukšanās pasākumi.
Tāpēc katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt un saņemt paziņojumu jo īpaši par to, kādos nolūkos personas datus apstrādā, ja iespējams, cik ilgi personas dati tiek apstrādāti, personas datu saņēmējus, kāda ir jebkurā personas datu automātiskajā apstrādē ietvertā loģika un kādas ir šādas apstrādes sekas – vismaz tad, ja apstrāde pamatojas uz profilēšanu.
Ja iespējams, pārzinim būtu jāspēj nodrošināt attālināta piekļuve drošai sistēmai, kas datu subjektam sniegtu tiešu piekļuvi saviem personas datiem.
Minētajām tiesībām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt citu personu tiesības vai brīvības, tostarp tirdzniecības noslēpumus vai intelektuālā īpašuma tiesības un jo īpaši autortiesības, ar ko aizsargāta programmatūra.
Tomēr minēto apsvērumu rezultātam nevajadzētu būt tādam, ka datu subjektam tiek atteikts sniegt jebkādu informāciju.
Ja pārzinis apstrādā lielu informācijas apjomu saistībā ar datu subjektu, pārzinim būtu jāspēj pieprasīt, lai datu subjekts pirms informācijas nosūtīšanas precizētu, uz kuru informāciju un kurām apstrādes darbībām pieprasījums attiecas.

- = -

(71) Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, kurā var būt ietverts pasākums, ar ko izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus, un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde un kurai ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu – piemēram, tiešsaistē iesniegta kredītpieteikuma automātisks noraidījums vai elektroniska darbā pieņemšanas prakse bez cilvēka līdzdalības. Šāda apstrāde ietver “profilēšanu”, kas izpaužas kā jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, ja šādai apstrādei ir juridiskas sekas attiecībā uz fizisko personu vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē.
Tomēr lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim, tostarp krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzībai un novēršanai, ko veic saskaņā ar Savienības iestāžu vai valsts uzraudzības iestāžu noteikumiem, standartiem un ieteikumiem, un lai nodrošinātu pārziņa sniegtā pakalpojuma drošību un uzticamību, vai ja šāda apstrāde ir vajadzīga, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini, vai ja datu subjekts ir nepārprotami piekritis šādai apstrādei.
Jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu.

- = -

(72) Profilēšanai piemēro šīs regulas noteikumus, ar ko reglamentē personas datu apstrādi, piemēram, apstrādes juridisko pamatu vai datu aizsardzības principus.
Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, kas izveidota ar šo regulu (“kolēģija”), būtu jāspēj sniegt norādes minētajā sakarībā.

- = -

(83) Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta šī regula, pārzinim vai apstrādātājam būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana.
Minētajiem pasākumiem, ņemot vērā tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, attiecībā uz apstrādei raksturīgo risku un aizsargājamo personas datu īpatnībām.
Novērtējot datu drošības risku, vērā būtu jāņem riski, ko rada personas datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

- = -

(85) Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumu nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tas fiziskām personām var izraisīt tādu fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu kā, piemēram, iespējas kontrolēt savus personas datus zaudēšana vai to tiesību ierobežošana, diskriminācija, identitātes zādzība vai viltošana, finansiāls zaudējums, neatļauta pseidonimizācijas atcelšana, kaitējums reputācijai, ar dienesta noslēpumu aizsargātu personas datu konfidencialitātes zaudēšana vai jebkāda cita attiecīgajai fiziskajai personai īpaši nelabvēlīga ekonomiskā vai sociālā situācija.
Tādēļ, tiklīdz pārzinim ir kļuvis zināms, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, pārzinim bez nepamatotas kavēšanās un, ja iespējams, ne vēlāk kā 72 stundu laikā no brīža, kad pārkāpums tam kļuvis zināms, būtu jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu uzraudzības iestādei, izņemot, ja pārzinis spēj saskaņā ar pārskatatbildības principu uzskatāmi parādīt, ka personas datu aizsardzības pārkāpums, visticamāk, nerada risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.
Ja šādu paziņojumu nevar paveikt 72 stundu laikā, paziņojumam būtu jāpievieno informācija par kavēšanās iemesliem, un informāciju var sniegt pa posmiem bez nepamatotas turpmākas kavēšanās.

- = -

(86) Ja ir iespējams, ka personas datu pārkāpums rada augstu risku fiziskās personas tiesībām un brīvībām, pārzinim bez liekas kavēšanās būtu jāpaziņo datu subjektam par personas datu pārkāpumu, lai viņš varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Paziņojumā būtu jāapraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturs, kā arī ieteikumi, kā attiecīgā fiziskā persona varētu mīkstināt iespējamās nelabvēlīgās sekas. Šāda paziņošana datu subjektam būtu jāveic cik vien iespējams ātri un ciešā sadarbībā ar uzraudzības iestādi, ievērojot tās vai citas attiecīgas iestādes, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes, sniegtos norādījumus.
piemēram, ja nepieciešams mazināt tūlītēju kaitējuma risku, būtu ātri jāsniedz paziņojums datu subjektam, taču nepieciešamība īstenot piemērotus pasākumus, lai novērstu datu aizsardzības pārkāpuma turpināšanos vai līdzīgus personas datu pārkāpumus, var attaisnot vēlāku paziņošanu.

- = -

(91) Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz plaša mēroga apstrādes darbībām, kuru mērķis ir apstrādāt ievērojamu personas datu apjomu reģionālā, valsts vai starpvalstu līmenī un kuras var ietekmēt lielu datu subjektu skaitu un kuras var izraisīt augstu risku, piemēram, to sensitivitātes dēļ, ja saskaņā ar sasniegto tehnoloģisko zināšanu līmeni plašā mērogā tiek izmantota jauna tehnoloģija, kā arī uz citām apstrādes darbībām, kuras rada augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši gadījumos, kad datu subjektam ir grūtāk īstenot savas tiesības.
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību būtu jāveic arī tad, ja personas dati tiek apstrādāti, lai pieņemtu lēmumus attiecībā uz konkrētām fiziskām personām pēc jebkādas ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiskas un plašas novērtēšanas, kuras pamatā ir minēto datu profilēšana, vai pēc īpašu kategoriju personas datu apstrādes, biometrisko datu apstrādes vai tādu datu apstrādes, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem.
Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību ir nepieciešams arī publiski pieejamu zonu uzraudzībai plašā mērogā, jo īpaši izmantojot optiskas elektroniskas iekārtas, vai visām citām darbībām, ja kompetentā uzraudzības iestāde uzskata, ka apstrāde varētu radīt augstu risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, jo īpaši tāpēc, ka tās kavē datu subjektus īstenot savas tiesības vai izmantot pakalpojumu vai līgumu, vai tāpēc, ka minētās darbības sistemātiski veic plašā mērogā.
Personas datu apstrāde nebūtu jāuzskata par apstrādi plašā mērogā, ja tā ir pacientu vai klientu personas datu apstrāde, ko veic konkrēts ārsts, veselības aprūpes speciālists vai advokāts. Šādos gadījumos novērtējumam par ietekmi uz datu aizsardzību nevajadzētu būt obligātam.

- = -

(92) Noteiktos apstākļos var būt saprātīgi un ekonomiski veikt plašāku novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, kura priekšmets nav tikai viens projekts, piemēram, ja publiskas iestādes vai struktūras vēlas izveidot vienotu lietotņu vai apstrādes platformu vai ja vairāki pārziņi plāno ieviest vienotu lietotņu vai apstrādes vidi kādā rūpniecības nozarē vai segmentā, vai kādai plaši lietotai horizontālai darbībai.

- = -

(104) Saskaņā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Savienība, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzību, Komisijai, novērtējot trešo valsti vai kādu teritoriju vai konkrētu sektoru trešā valstī, būtu jāņem vērā tas, kā konkrēta trešā valsts ievēro tiesiskumu, tiesu pieejamību, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas un standartus, un tās vispārējie un nozaru tiesību akti, tostarp tiesību akti attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību un valsts drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un krimināltiesībām.
Pieņemot lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību kādā teritorijā vai konkrētā nozarē trešā valstī, būtu jāņem vērā skaidri un objektīvi kritēriji, piemēram, konkrētas apstrādes darbības un piemērojamo juridisko standartu un attiecīgajā trešā valstī spēkā esošo tiesību aktu darbības joma.
Trešai valstij būtu jāpiedāvā garantijas, kas nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kurš pēc būtības ir līdzvērtīgs Savienībā nodrošinātajam, jo īpaši, ja personas datus apstrādā vienā vai vairākos konkrētos sektoros.
Trešai valstij jo īpaši būtu jānodrošina efektīva neatkarīga datu aizsardzības uzraudzība un būtu jāparedz sadarbības mehānismi ar dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm, un priekš datu subjektiem būtu jāparedz efektīvas un īstenojamas tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā.

- = -

(108) Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantoti saistošie uzņēmuma noteikumi, Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai uzraudzības iestādes apstiprinātās līguma klauzulas.
Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā un trešā valstī.
Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un “integrētas datu aizsardzības” un “datu aizsardzības pēc noklusējuma” principiem.
Arī publiskās iestādes vai struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvos pasākumos, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības.
Ja garantijas ir paredzētas administratīvos noteikumos, kas nav juridiski saistoši, būtu jāsaņem kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.

- = -

(109) Iespējai, ka pārzinis vai apstrādātājs var izmantot Komisijas vai uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, nebūtu jāizslēdz ne tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var iekļaut standarta datu aizsardzības klauzulas plašākā līgumā, piemēram, līgumā starp apstrādātāju un citu apstrādātāju, ne arī tas, ka pārzinis vai apstrādātājs var pievienot citas klauzulas vai papildu garantijas, ar noteikumu, ka tās tieši vai netieši nav pretrunā Komisijas vai uzraudzības iestādes pieņemtajām līguma standartklauzulām vai neierobežo datu subjekta pamattiesības vai brīvības.
Pārziņi un apstrādātāji būtu jāmudina nodrošināt papildu garantijas, izmantojot līgumsaistības, ar kurām papildina standarta aizsardzības klauzulas.

- = -

(112) Šīm atkāpēm jo īpaši būtu jāattiecas uz datu nosūtīšanu, ko pieprasa un kas ir vajadzīga saistībā ar svarīgiem sabiedrības interešu iemesliem, piemēram, kad starptautiska datu apmaiņa notiek starp konkurences iestādēm, nodokļu vai muitas pārvaldēm, finanšu uzraudzības iestādēm, dienestiem, kuru kompetencē ir sociālā nodrošinājuma vai sabiedrības veselības jautājumi, piemēram, ja runa ir par kontaktu izsekojumu lipīgo slimību gadījumā vai lai samazinātu un/vai novērstu dopingu sportā.
Personas datu nosūtīšana būtu arī uzskatāma par likumīgu, ja tā ir nepieciešama, lai aizsargātu kādu no interesēm, kas ir būtiskas datu subjekta vai citas personas vitālām interesēm, tostarp fiziskajai veselībai vai dzīvībai, ja datu subjekts nav spējīgs dot savu piekrišanu.
Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautiskai organizācijai.
Dalībvalstīm par šādiem lēmumiem būtu jāpaziņo Komisijai.
Varētu uzskatīt, ka jebkādu datu subjekta, kurš fiziski vai juridiski nevar dot piekrišanu, personas datu nosūtīšana starptautiskai humanitārai organizācijai ar mērķi izpildīt uzdevumu saskaņā ar Ženēvas konvencijām vai ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, kas piemērojamas bruņotos konfliktos, ir nepieciešama svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs vai tāpēc, ka tas ir datu subjekta vitālās interesēs.

- = -

(115) Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko fiziskas un juridiskas personas veic dalībvalstu jurisdikcijā.
Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu.
Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti.
Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim.

- = -

(116) Personas datu pārvietošanās pāri robežām ārpus Savienības var ievērojami ietekmēt fizisko personu spējas īstenot tiesības uz datu aizsardzību, jo īpaši, lai aizsargātu sevi pret nelikumīgu izmantošanu vai šādas informācijas atklāšanu.
Vienlaikus uzraudzības iestādes var saskarties ar situāciju, ka tās nevar reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās robežu otrā pusē.
To pūles kopīgi strādāt pārrobežu kontekstā var sarežģīt arī nepietiekamās preventīvās vai korektīvās pilnvaras, tiesisko regulējumu atšķirības un tādi praktiski šķēršļi kā, piemēram, ierobežoti līdzekļi.
Tāpēc ir nepieciešams veicināt ciešāku datu aizsardzības uzraudzības iestāžu sadarbību, lai palīdzētu tām apmainīties ar informāciju un veikt izmeklēšanas kopā ar kolēģiem citās valstīs.
Lai izstrādātu starptautiskās sadarbības mehānismus, kas veicina un sniedz starptautisku savstarpēju palīdzību personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildē, Komisijai un uzraudzības iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar to pilnvaru īstenošanu, pamatojoties uz savstarpējību un saskaņā ar šo regulu.

- = -

(127) Ikvienai uzraudzības iestādei, kas nerīkojas kā vadošā uzraudzības iestāde, vajadzētu būt kompetentai izskatīt vietējos gadījumus, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, bet konkrētās apstrādes priekšmets attiecas tikai uz apstrādi, kas veikta vienā dalībvalstī, un ir saistīts tikai ar datu subjektiem šajā vienā dalībvalstī, piemēram, ja priekšmets attiecas uz darba ņēmēju personas datu apstrādi kādas dalībvalsts konkrētā nodarbinātības kontekstā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei par šo jautājumu būtu nekavējoties jāinformē vadošā uzraudzības iestāde.
Pēc informācijas saņemšanas vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāizlemj, vai tā izskatīs jautājumu, ievērojot noteikumu par sadarbību starp vadošo uzraudzības iestādi un citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm (“vienas pieturas aģentūras mehānisms”), vai arī jautājums vietējā līmenī būtu jāizskata tai uzraudzības iestādei, kura par to informējusi.
Lai nodrošinātu lēmuma faktisko izpildi attiecībā pret pārzini vai apstrādātāju, vadošajai uzraudzības iestādei, lemjot par to, vai tā izskatīs jautājumu, būtu jāņem vērā, vai pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību tās uzraudzības iestādes dalībvalstī, kura sniegusi informāciju.
Ja vadošā uzraudzības iestāde nolemj, ka tā izskatīs jautājumu, uzraudzības iestādei, kura sniegusi informāciju, vajadzētu būt iespējai iesniegt lēmuma projektu, kas vadošajai uzraudzības iestādei būtu maksimāli jāņem vērā, kad tā izstrādā sava lēmuma projektu saskaņā ar minēto vienas pieturas aģentūras mehānismu.

- = -

(129) Lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm katrā dalībvalstī vajadzētu būt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un faktiskajām pilnvarām, tostarp izmeklēšanas pilnvarām, korektīvām pilnvarām, pilnvarām lemt par sankcijām un atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvarām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos un neskarot kriminālvajāšanas iestāžu pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai pievērstu tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un iesaistītos tiesvedībā. Šādām pilnvarām būtu jāietver arī pilnvaras uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu.
Dalībvalstis var noteikt citus uzdevumus, kas saistīti ar personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu.
Uzraudzības iestāžu pilnvaras būtu jāīsteno objektīvi, taisnīgi un saprātīgā termiņā saskaņā ar atbilstošām procesuālām garantijām, kas izklāstītas Savienības un dalībvalsts tiesību aktos.
Jo īpaši, katram pasākumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu atbilstību regulai, vajadzētu būt piemērotam, vajadzīgam un samērīgam, ņemot vērā apstākļus katrā atsevišķā gadījumā, tajā būtu jāievēro katras personas tiesības tikt uzklausītai pirms tāda individuāla pasākuma pieņemšanas, kurš viņu nelabvēlīgi ietekmētu, un kurā būtu jāizvairās no nevajadzīgām izmaksām un pārmērīga apgrūtinājuma attiecīgajām personām.
Izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz piekļuvi telpām būtu jāīsteno saskaņā ar dalībvalsts procesuālo tiesību aktu konkrētajām prasībām, piemēram, prasību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju.
Katram uzraudzības iestādes veiktam juridiski saistošam pasākumam vajadzētu būt sagatavotam rakstiski, skaidram un nepārprotamam, tajā būtu jānorāda uzraudzības iestāde, kas pasākumu noteikusi, pasākuma noteikšanas datums, uz tā vajadzētu būt uzraudzības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarota uzraudzības iestādes locekļa parakstam, tajā būtu jāiekļauj pasākuma pamatojums un jānorāda, ka ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.
Tam nebūtu jākavē dalībvalsts procesuālajos tiesību aktos paredzētu papildu prasību iekļaušana.
Juridiski saistoša lēmuma pieņemšana nozīmē, ka tas var būt par iemeslu pārskatīšanai tiesā tajā dalībvalstī, kuras uzraudzības iestāde pieņēmusi konkrēto lēmumu.

- = -

(141) Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību vienai uzraudzības iestādei, jo īpaši viņa pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī, un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar hartas 47. pantu, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, vai ja uzraudzības iestāde nereaģē uz sūdzību, daļēji vai pilnībā noraida sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības.
Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to pārskatīt tiesā.
Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības izskatīšanas virzību un iznākumu.
Ja lietā ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi, datu subjektam būtu jāsniedz starpposma informācija.
Lai atvieglotu sūdzību iesniegšanu, katrai uzraudzības iestādei būtu jāveic tādi pasākumi kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapas nodrošināšana, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

- = -

(143) Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības saskaņā ar LESD 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem celt Tiesā prasību par to, lai tiktu atcelts kolēģijas lēmums.
Kā šādu lēmumu adresātiem attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kuras vēlas tos apstrīdēt, prasība ir jāceļ divos mēnešos pēc tam, kad lēmumi tām ir paziņoti, ievērojot LESD 263. pantu.
Ja kolēģijas lēmumi tieši un individuāli skar pārzini, apstrādātāju vai sūdzības iesniedzēju, saskaņā ar LESD 263. pantu tie var celt prasību par minēto lēmumu atcelšanu divu mēnešu laikā pēc minēto lēmumu publicēšanas kolēģijas tīmekļa vietnē.
Neskarot minētās tiesības saskaņā ar LESD 263. pantu, katrai fiziskai vai juridiskai personai vajadzētu būt pieejamiem efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem kompetentajā valsts tiesā pret uzraudzības iestādes lēmumu, kas rada tiesiskas sekas attiecībā uz minēto personu. Šāds lēmums jo īpaši attiecas uz to, kā uzraudzības iestāde īsteno izmeklēšanas, korektīvās un atļauju izsniegšanas pilnvaras, vai uz sūdzību noraidīšanu.
Tomēr tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neattiecas uz tādiem uzraudzības iestāžu veiktiem pasākumiem, kas nav juridiski saistoši, piemēram, uzraudzības iestādes izdotiem atzinumiem vai sniegtiem padomiem.
Prasība pret uzraudzības iestādi būtu jāceļ tās dalībvalsts tiesās, kurā izveidota uzraudzības iestāde, un tā būtu jāizskata saskaņā ar minētās dalībvalsts procesuālajām tiesībām. Šādām tiesām vajadzētu īstenot pilnu jurisdikciju, kurai vajadzētu ietvert jurisdikciju izskatīt visus faktu jautājumus un tiesību normu piemērošanas jautājumus, kas saistīti ar tajā izskatāmo strīdu.
Ja uzraudzības iestāde ir noraidījusi sūdzību,

- = -

(144) Ja tiesai, kurā celta prasība pret uzraudzības iestādes lēmumu, ir pamats uzskatīt, ka kompetentā tiesā citā dalībvalstī ir iesniegta prasība par to pašu apstrādi – piemēram, par to pašu priekšmetu attiecībā uz tā paša pārziņa vai apstrādātāja veiktu apstrādi vai to pašu prasības priekšmetu –, tai būtu jāsazinās ar minēto tiesu, lai pārliecinātos par šādu saistītu tiesvedību.
Ja tiesā citā dalībvalstī notiek saistīta tiesvedība, jebkura tiesa, kas nav tā tiesa, kurā pirmajā celta prasība, var apturēt tiesvedību vai tā pēc vienas puses prasības var atteikties no jurisdikcijas par labu tiesai, kurā pirmajā celta prasība, ja minētajai tiesai ir jurisdikcija attiecīgajā tiesvedībā un ja tās tiesību akti ļauj apvienot šādas saistītas tiesvedības.
Tiesvedības uzskata par saistītām, ja tās ir tik cieši saistītas, ka ir lietderīgi tās izskatīt un izlemt kopā, lai novērstu nesavienojamu nolēmumu risku, ko rada atsevišķas tiesvedības.

- = -

(147) Ja šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi par jurisdikciju, jo īpaši attiecībā uz tiesvedību par tiesību aizsardzību, tostarp kompensāciju, pret pārzini vai apstrādātāju, vispārējiem jurisdikcijas noteikumiem, piemēram, tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (13), nebūtu jāskar šādu konkrētu noteikumu piemērošana.

- = -

(152) Ja ar šo regulu netiek saskaņoti administratīvie sodi vai ja tas vajadzīgs citos gadījumos, piemēram, nopietnu šīs regulas pārkāpumu gadījumos, dalībvalstīm būtu jāievieš sistēma, kas paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Šādu sankciju – kriminālu vai administratīvu – raksturs būtu jānosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem.

- = -

(153) Dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu.
Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā.
Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās.
Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai.
Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām.
Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini.
Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

- = -

(156) Uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos būtu, ievērojot šo regulu, jāattiecina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām.
Ar minētajām garantijām būtu jānodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu datu minimizēšanas principu.
Personas datu turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos ir jāveic, kad pārzinis ir novērtējis iespējamību sasniegt minētos nolūkus, apstrādājot datus, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, ar noteikumu, ka pastāv atbilstošas garantijas (piemēram, datu pseidonimizācija).
Dalībvalstīm būtu jāparedz atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.
Dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt – ar konkrētiem nosacījumiem un ievērojot atbilstošas garantijas datu subjektiem –, specifikācijas un atkāpes attiecībā uz informācijas prasībām un tiesībām uz personas datu labošanu vai dzēšanu, tiesībām tikt aizmirstam, apstrādes ierobežošanu, tiesībām uz datu pārnesamību un tiesībām iebilst, ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos.
Attiecīgie nosacījumi un garantijas var ietvert konkrētas procedūras, kā datu subjektiem īstenot minētās tiesības, ja tas ir piemēroti, ņemot vērā konkrētās apstrādes nolūkus, kā arī tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt apstrādāto personas datu daudzumu, lai panāktu atbilstību proporcionalitātes un nepieciešamības principiem.
Personas datu apstrādei zinātniskos nolūkos būtu jāatbilst arī citiem attiecīgiem tiesību aktiem, piemēram, par klīniskajām pārbaudēm.

- = -

(157) Sasaistot informāciju no reģistriem, pētnieki var iegūt jaunas vērtīgas zināšanas, par tādām plaši izplatītām veselības problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis un depresija.
Balstoties uz reģistriem, pētījumu rezultāti var tikt uzlaboti, jo tie būs iegūti, balstoties uz lielāku iedzīvotāju skaitu.
Sociālo zinātņu jomā uz reģistriem balstīti pētījumi ļauj pētniekiem iegūt būtiskas zināšanas par dažādu sociālo apstākļu, piemēram, bezdarba situācijas un izglītības līmeņa ilgtermiņa saikni ar citiem dzīves apstākļiem.
Pētījumu rezultāti, kas iegūti no reģistriem, sniedz stabilas, augstas kvalitātes zināšanas, kas var radīt pamatu uz zināšanām balstītas politikas noteikšanai un īstenošanai, uzlabot dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem un uzlabot sociālo pakalpojumu efektivitāti.
Lai veicinātu zinātnisko pētniecību, personas datus var apstrādāt zinātniskās pētniecības nolūkos, ievērojot atbilstošus nosacījumus un garantijas, kas paredzēti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.

- = -

(158) Ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei, paturot prātā, ka šī regula nebūtu jāpiemēro mirušu personu personas datiem.
Publiskām iestādēm vai publiskām vai privātām struktūrām, kuras glabā sabiedriskas nozīmes ierakstus, vajadzētu būt dienestiem, kuriem saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem ir juridisks pienākums iegūt, saglabāt, novērtēt, kārtot, aprakstīt, paziņot, popularizēt, izplatīt ierakstus, kuriem ir pastāvīga vispārēja sabiedriska nozīme, un sniegt piekļuvi tiem.
Dalībvalstīm turklāt vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt turpmāku personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos, piemēram, nolūkā sniegt konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, jo īpaši holokaustu, vai kara noziegumiem.

- = -

(159) Ja personas datus apstrādā zinātniskās pētniecības nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei. Šajā regulā personas datu apstrāde zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāinterpretē plaši, ietverot, piemēram, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, fundamentālos pētījumus, lietišķos pētījumus un privāti finansētus pētījumus.
Turklāt tai būtu jāņem vērā Savienības mērķis izveidot Eiropas zinātniskās izpētes telpu saskaņā ar LESD 179. panta 1. punktu.
Zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāiekļauj arī sabiedriskas nozīmes pētījumi sabiedrības veselības jomā.
Lai ņemtu vērā īpatnības, kas piemīt personas datu apstrādei zinātniskās pētniecības nolūkos, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz personas datu publicēšanu vai citādu izpaušanu saistībā ar zinātniskās pētniecības nolūkiem.
Ja zinātniskās pētniecības rezultāts, jo īpaši saistībā ar veselību, dod iemeslu turpmākiem pasākumiem datu subjekta interesēs, tad saistībā ar minētajiem pasākumiem būtu jāpiemēro šīs regulas vispārējie noteikumi.

- = -

dal 2004 diritto e informatica