(10) Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam.
Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamtbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana.
Attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru veic, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras, būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest valsts noteikumus, ar ko vēl vairāk precizē šīs regulas noteikumu piemērošanu.
Saistībā ar vispārējiem un horizontāliem tiesību aktiem par datu aizsardzību, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, dalībvalstīm ir vairāki uz konkrētām nozarēm attiecināmi tiesību akti jomās, kurās ir vajadzīgi precīzāki noteikumi. Šajā regulā dalībvalstīm ir arī paredzēta rīcības brīvība precizēt tās noteikumus, tostarp attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu (“sensitīvu datu”) apstrādi. Šajā ziņā ar šo regulu neizslēdz dalībvalstu tiesību aktus, kuros nosaka konkrētu apstrādes situāciju apstākļus, tostarp precīzāk nosakot apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.
- = -
(45) Ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts.
Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras.
Arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.
Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
Tāpat Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos būtu jānosaka, vai pārzinim, kurš pilda uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, vajadzētu būt publiskai iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts vai – ja tas ir sabiedrības interesēs, tostarp veselības nolūkos, piemēram, sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldība – privāttiesību subjekts, kā, piemēram, profesionāla apvienība.
- = -
(65) Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu labošanu un “tiesībām tikt aizmirstam”, ja šādu datu glabāšana pārkāpj šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, kas ir piemērojami pārzinim.
Jo īpaši datu subjektam vajadzētu būt tiesībām uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu, ja personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie vākti vai citādi apstrādāti, ja datu subjekts ir atsaucis savu piekrišanu apstrādei vai iebilst pret savu personas datu apstrādi, vai ja viņu personas datu apstrāde citā veidā neatbilst šai regulai.
Minētās tiesības ir īpaši svarīgas, ja datu subjekts ir devis savu piekrišanu kā bērns, pilnībā neapzinoties ar apstrādi saistītos riskus, un vēlāk vēlas izņemt šādus personas datus, jo īpaši no interneta.
Datu subjektam būtu jāvar īstenot minētās tiesības, neraugoties uz to, ka viņš vairs nav bērns.
Tomēr personas datu turpmākai saglabāšanai vajadzētu būt likumīgai, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras, pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.
- = -
(68) Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim.
Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu.
Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu.
Tās nebūtu jāpiemēro, ja apstrādei ir tāds juridiskais pamats, kas nav piekrišana vai līgums.
Minētās tiesības pēc būtības nebūtu jāīsteno pret pārziņiem, kas personas datus apstrādā, pildot savus sabiedriskos pienākumus.
Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras.
Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas.
Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu.
Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei.
Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.
- = -
(69) Ja personas datus var likumīgi apstrādāt tāpēc, ka apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras, vai arī pamatojoties uz pārziņa vai trešās personas leģitīmajām interesēm, datu subjektam tomēr vajadzētu būt tiesībām iebilst pret to, ka tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz viņa konkrēto situāciju.
Pārzinim būtu jāpierāda, ka viņa pārliecinošās leģitīmās intereses ir svarīgākas par datu subjekta pamattiesībām un brīvībām.
- = -
