interactive GDPR 2016/0679 LV

whereas minēti:

• whereas (49) 1
• whereas (53) 1
• whereas (114) 1

definitions:

14. pants

Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati nav iegūti no datu subjekta

1.   Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinis datu subjektam sniedz šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)	attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)	apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)	attiecīgo personas datu kategorijas;

e)	personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādas ir;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus saņēmējam trešā valstī vai starptautiskai organizācijai, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami.

2.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai, pārzinis datu subjektam sniedz turpmāk norādīto informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu:

a)	laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)	pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)	tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu un tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

d)	ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

e)	tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

f)	informācija par to, no kāda avota personas dati ir iegūti, un – attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai dati iegūti no publiski pieejamiem avotiem;

g)	tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

3.   Pārzinis 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz:

a)	saprātīgā termiņā pēc personas datu iegūšanas, bet vēlākais mēneša laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek apstrādāti;

b)	ja personas datus ir paredzēts izmantot saziņai ar datu subjektu – vēlākais tad, kad ar minēto datu subjektu notiek pirmā saziņa; vai

c)	vēlākais tad, kad personas dati pirmoreiz tiek izpausti, ja ir paredzēts tos izpaust citam saņēmējam.

4.   Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika iegūti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

5.   Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja un ciktāl:

a)	informācija jau ir datu subjekta rīcībā;

b)

izrādās, ka šādas informācijas sniegšana nav iespējama vai tā prasītu nesamērīgi lielas pūles; jo īpaši attiecībā uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, vai ciktāl šā panta 1. punktā minētie pienākumi varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus. Šādos gadījumos pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses, tostarp darot informāciju publiski pieejamu;

c)	iegūšana vai izpaušana ir skaidri paredzēta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai; vai

d)	ir jāsaglabā personas datu konfidencialitāte, ievērojot dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, ko reglamentē ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ieskaitot statūtos noteiktu pienākumu glabāt noslēpumu.

17. pants

Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)

1.   Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)	personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

b)	datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;

c)	datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav nekāda svarīgāka leģitīma pamata, vai arī datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d)	personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;

e)	personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;

f)	personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2.   Ja pārzinis ir publiskojis personas datus un tā pienākums saskaņā ar 1. punktu ir minētos personas datus dzēst, pārzinis, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un tās piemērošanas izmaksas, veic saprātīgus pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus, lai informētu pārziņus, kas veic personas datu apstrādi, ka datu subjekts ir pieprasījis, lai minētie pārziņi dzēstu visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama:

a)	lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b)	lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

c)	pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;

d)	arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus; vai

e)	lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

30. pants

Apstrādes darbību reģistrēšana

1.   Katrs pārzinis un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvis reģistrē tā pakļautībā veiktās apstrādes darbības. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā visu kopīgo pārziņu, pārziņa pārstāvja un datu aizsardzības speciālista, vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

b)	apstrādes nolūki;

c)	datu subjektu kategoriju un personas datu kategoriju apraksts;

d)	to saņēmēju kategorijas, kuriem personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;

e)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

f)	ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

2.   Katrs apstrādātājs un attiecīgā gadījumā apstrādātāja pārstāvis uztur visu pārziņa vārdā veikto apstrādes darbību kategoriju reģistru, ietverot šādu informāciju:

a)

apstrādātāja vai apstrādātāju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija un katra tā pārziņa vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kura vārdā apstrādātājs darbojas, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)	katra pārziņa vārdā veiktās apstrādes kategorijas;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

d)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniskā formātā.

4.   Pārzinis vai apstrādātājs, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvis pēc pieprasījuma nodrošina reģistra pieejamību uzraudzības iestādei.

5.   Pienākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas, izņemot, ja uzņēmuma vai struktūras veiktā apstrāde varētu radīt risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, apstrāde nav neregulāra vai apstrāde ietver īpašas datu kategorijas, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem, kas minēti 10. pantā.

34. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1.   Gadījumā, ja personas datu aizsardzības pārkāpums varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis bez nepamatotas kavēšanās paziņo datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

2.   Paziņojumā datu subjektam, kas minēts šā panta 1. punktā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un ietver vismaz 33. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā paredzēto informāciju un pasākumus.

3.   Paziņojums datu subjektam, kā minēts 1. punktā, nav jāsniedz, ja tiek izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

pārzinis ir īstenojis atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus aizsardzības pasākumus un minētie pasākumi ir piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums, jo īpaši tādi pasākumi, kas personas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem, piemēram, šifrēšana;

b)	pārzinis ir veicis turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai, visticamāk, vairs nevarētu materializēties 1. punktā minētais augstais risks attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām;

c)	tas prasītu nesamērīgi lielas pūles. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.

4.   Ja pārzinis vēl nav paziņojis datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu, uzraudzības iestāde, apsvērusi iespējamību, ka personas datu pārkāpums varētu radīt augstu risku, var pieprasīt pārzinim paziņot datu subjektam vai var nolemt, ka ir izpildīti visi 3. punktā minētie nosacījumi.

3. iedaļa

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību un iepriekšēja apspriešanās

35. pants

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību

1.   Ja apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Vienā novērtējumā var pievērsties tādu līdzīgu apstrādes darbību kopumam, kurām piemīt līdzīgi augsti riski.

2.   Pārzinis, veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, lūdz padomu no datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir iecelts.

3.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jo īpaši ir vajadzīgs šādos gadījumos:

a)	ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiska un plaša novērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un ar kuru pamato lēmumus, kas fiziskai personai rada tiesiskās sekas vai līdzīgi būtiski ietekmē fizisko personu;

b)	9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; vai

c)	publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

4.   Uzraudzības iestāde izstrādā un publisko sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 1. punktu. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz 68. pantā minētajai kolēģijai.

5.   Uzraudzības iestāde var izstrādāt un publiskot arī sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem nav vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz kolēģijai.

6.   Ja 4. un 5. punktā paredzētais saraksts ietver apstrādes darbības, kas ir saistītas ar preču vai pakalpojumu sniegšanu datu subjektiem vai ar viņu uzvedības novērošanu vairākās dalībvalstīs, vai kas var būtiski ietekmēt personas datu brīvu apriti Savienībā, kompetentā uzraudzības iestāde pirms minētā saraksta pieņemšanas piemēro 63. pantā paredzēto konsekvences mehānismu.

7.   Novērtējumā ietver vismaz:

a)	plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo interešu sistemātisku aprakstu;

b)	novērtējumu par apstrādes darbību nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem;

c)	novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

d)	pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

8.   Attiecīgo pārziņu vai apstrādātāju atbilstību 40. pantā minētajam rīcības kodeksam pienācīgi ņem vērā, novērtējot šādu pārziņu vai apstrādātāju veikto apstrādes darbību ietekmi, jo īpaši saistībā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.

9.   Attiecīgā gadījumā pārzinis pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto apstrādi, neskarot komerciālu vai sabiedrības interešu aizsardzību vai apstrādes darbību drošību.

10.   Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu veiktās apstrādes juridiskais pamats ir noteikts Savienības tiesību aktos vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim, un minētie tiesību akti reglamentē konkrēto apstrādes darbību vai minēto darbību kopumu, un novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jau ir veikts kā daļa no vispārējā ietekmes novērtējuma saistībā ar minētā juridiskā pamata pieņemšanu, šā panta 1.–7. punktu nepiemēro, izņemot, ja dalībvalstis uzskata, ka pirms apstrādes darbībām ir jāveic šāds novērtējums.

11.   Ja vajadzīgs, pārzinis veic pārskatu, lai novērtētu, vai apstrāde notiek saskaņā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vismaz tad, ja ir izmaiņas attiecībā uz apstrādes darbību radīto risku.

37. pants

Datu aizsardzības speciālista iecelšana

1.   Pārzinis un apstrādātājs ieceļ datu aizsardzības speciālistu katrā gadījumā, kad:

a)	apstrādi veic publiska iestāde vai struktūra, izņemot tiesas, tām pildot savus uzdevumus;

b)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā; vai

c)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju datu saskaņā ar 9. pantu un 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.

2.   Uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu.

3.   Ja pārzinis vai apstrādātājs ir publiska iestāde vai struktūra, vienu datu aizsardzības speciālistu var iecelt vairākām šādām iestādēm vai struktūrām, ņemot vērā to organizatorisko uzbūvi un lielumu.

4.   Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, pārzinis vai apstrādātājs, vai apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var iecelt vai – ja tas jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem – ieceļ datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists var rīkoties šādu apvienību un citu struktūru, kas pārstāv pārziņus vai apstrādātājus, uzdevumā.

5.   Datu aizsardzības speciālistu ieceļ, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt 39. pantā minētos uzdevumus.

6.   Datu aizsardzības speciālists var būt pārziņa vai apstrādātāja darbinieks, vai viņš var veikt uzdevumus, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu.

7.   Pārzinis vai apstrādātājs publisko datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un paziņo to uzraudzības iestādei.

40. pants

Rīcības kodeksi

1.   Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2.   Apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus vai tos grozīt vai papildināt, lai precīzi noteiktu, kā piemērojama šī regula, piemēram, attiecībā uz:

a)	godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)	pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)	personas datu vākšanu;

d)	personas datu pseidonimizāciju;

e)	informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)	datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)	informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)	pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)	uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)	personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)	ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

3.   Papildus tam, ka rīcības kodeksus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šā panta 5. punktam un vispārēji piemērojami atbilstīgi šā panta 9. punktam, ievēro pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var ievērot arī pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem atbilstīgi 3. pantam šī regula neattiecas, lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

4.   Neskarot to uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, šā panta 2. punktā minētajā rīcības kodeksā ir ietverti mehānismi, kas ļauj 41. panta 1. punktā minētajai struktūrai veikt obligāto pārraudzību par to, kā pārziņi vai apstrādātāji, kuri apņemas piemērot attiecīgo kodeksu, ievēro tā noteikumus.

5.   Šā panta 2. punktā minētās apvienības un citas struktūras, kas plāno izstrādāt rīcības kodeksu vai grozīt vai papildināt esošu rīcības kodeksu, iesniedz rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta. Uzraudzības iestāde sniedz atzinumu par to, vai rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir saskaņā ar šo regulu, un apstiprina minēto rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu, ja tā konstatē, ka tas nodrošina pietiekamas atbilstošas garantijas.

6.   Ja rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde reģistrē un publisko kodeksu.

7.   Ja rīcības kodeksa projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta, pirms rīcības kodeksa projektu, grozījumu vai papildinājumu apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz kolēģijai, kas sniedz atzinumu par to, vai minētais rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu, vai – gadījumā, kas minēts šā panta 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas.

8.   Ja 7. punktā minētais atzinums apstiprina, ka rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu vai – gadījumā, kas minēts 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas, kolēģija iesniedz atzinumu Komisijai.

9.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var nolemt, ka saskaņā ar šā panta 8. punktu iesniegts apstiprināts rīcības kodekss, grozījums vai papildinājums ir vispārēji piemērojami Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10.   Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti tiem apstiprinātajiem rīcības kodeksiem, par kuriem saskaņā ar 9. punktu pieņemts lēmums, ka tie ir vispārēji piemērojami.

11.   Kolēģija visus apstiprinātos rīcības kodeksus, grozījumus un papildinājumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot piemērotus līdzekļus.

41. pants

Apstiprināto rīcības kodeksu pārraudzība

1.   Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras, kas minēti 57. un 58. pantā, rīcības kodeksa ievērošanas pārraudzību saskaņā ar 40. pantu var veikt struktūra, kura pienācīgi pārzina kodeksa tematiku un kuru minētajam nolūkam ir akreditējusi kompetentā uzraudzības iestāde.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto struktūru var akreditēt, lai pārraudzītu atbilstību rīcības kodeksam, ja minētā struktūra:

a)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījusi, ka darbojas neatkarīgi un pārzina kodeksa tematiku;

b)	ir izstrādājusi kārtību, kas tai ļauj novērtēt, vai attiecīgie pārziņi un apstrādātāji ir tiesīgi piemērot attiecīgo kodeksu, un pārraudzīt, kā tie ievēro kodeksa noteikumus, kā arī periodiski pārskatīt kodeksa darbību;

c)	ir izstrādājusi kārtību un izveidojusi struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgā kodeksa pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno kodeksu, un lai nodrošinātu, ka minētā kārtība un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

d)	ir kompetentajai uzraudzības iestādei uzskatāmi parādījusi, ka tās uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

3.   Kompetentā uzraudzības iestāde kolēģijai iesniedz projektu par šā panta 1. punktā minētās struktūras akreditēšanas kritērijiem saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu.

4.   Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras un VIII nodaļā paredzētos noteikumus, šā panta 1. punktā minētā struktūra, ievērojot atbilstošas garantijas, atbilstīgi rīkojas gadījumos, kad pārzinis vai apstrādātājs izdara attiecīgā kodeksa pārkāpumu, tostarp tā uz laiku vai pavisam izslēdz pārzini vai apstrādātāju no attiecīgā kodeksa. Struktūra informē kompetento uzraudzības iestādi par minētajām darbībām un to veikšanas iemesliem.

5.   Kompetentā uzraudzības iestāde atsauc 1. punktā minētās struktūras akreditāciju, ja nav izpildīti vai vairs netiek pildīti akreditācijas nosacījumi vai ja struktūras veiktās darbības pārkāpj šo regulu.

6.   Šo pantu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes un struktūras.

42. pants

Sertifikācija

1.   Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina, jo īpaši Savienības līmenī, izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, lai uzskatāmi parādītu, ka apstrādes darbības, ko veic pārziņi un apstrādātāji, atbilst šai regulai. Ņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2.   Papildus tam, ka saskaņā ar šā panta 5. punktu apstiprinātus datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus, zīmogus vai marķējumus izmanto pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var izmantot, lai pierādītu, ka pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem, ievērojot 3. pantu, šī regula neattiecas, ir nodrošinājuši atbilstošas garantijas, ko piemēro datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta f) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

3.   Sertifikācija ir brīvprātīga un pieejama procesā, kas ir pārredzams.

4.   Sertifikācija, ko veic saskaņā ar šo pantu, nemazina pārziņa vai apstrādātāja atbildību attiecībā uz šīs regulas ievērošanu, un tā neskar uzraudzības iestāžu, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, uzdevumus un pilnvaras.

5.   Šajā pantā paredzētu sertifikātu izdod 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentā uzraudzības iestāde, pamatojoties uz kritērijiem, ko – ievērojot 58. panta 3. punktu – apstiprinājusi minētā kompetentā uzraudzības iestāde vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija. Ja kritērijus apstiprinājusi kolēģija, var izdot kopīgu sertifikātu – Eiropas datu aizsardzības zīmogu.

6.   Pārzinis vai apstrādātājs, kas savas apstrādes darbības pakļauj minētajam sertifikācijas mehānismam, sniedz visu informāciju 43. pantā paredzētajai sertifikācijas struktūrai vai attiecīgā gadījumā kompetentajai uzraudzības iestādei un nodrošina piekļuvi savām apstrādes darbībām, kas vajadzīga, lai veiktu minēto sertifikācijas procedūru.

7.   Sertifikātu pārzinim vai apstrādātājam izdod uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, un to var atjaunot ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka attiecīgās prasības joprojām ir izpildītas. Attiecīgā gadījumā 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentā uzraudzības iestāde atsauc sertifikātu, ja sertifikācijas prasības nav izpildītas vai vairs netiek pildītas.

8.   Kolēģija visus sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

47. pants

Saistoši uzņēmuma noteikumi

1.   Kompetentā uzraudzības iestāde apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu ar noteikumu, ka tie:

a)	ir juridiski saistoši, un tie tiek piemēroti, un tos īsteno katrs attiecīgais uzņēmumu grupas loceklis vai katrs tādas uzņēmējsabiedrību grupas loceklis, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, tostarp to darbinieki;

b)	skaidri piešķir īstenojamas tiesības datu subjektiem attiecībā uz personas datu apstrādi; un

c)	atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Saistošajos uzņēmuma noteikumos, kas minēti 1. punktā, norāda vismaz:

a)	katras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, un katra tās locekļa struktūru un kontaktinformāciju;

b)	datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu, ietverot personas datu kategorijas, apstrādes veidu un nolūkus, attiecīgo datu subjektu veidu un attiecīgās trešās valsts vai valstu identifikāciju;

c)	to juridiski gan iekšēji, gan ārēji saistošo raksturu;

d)

vispārīgo datu aizsardzības principu piemērošanu, jo īpaši nolūka ierobežojumus, datu minimizēšanu, ierobežotus glabāšanas laikposmus, datu kvalitāti, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, apstrādes juridisko pamatu, konkrētu personas datu kategoriju apstrādi, pasākumus datu drošības nodrošināšanai un prasības attiecībā uz tālāku nosūtīšanu struktūrām, uz kurām neattiecas saistoši uzņēmuma noteikumi;

e)

datu subjektu tiesības attiecībā uz apstrādi un līdzekļus minēto tiesību īstenošanai, ietverot tiesības nebūt tādu lēmumu subjektam, kuru pamatā ir vienīgi automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, saskaņā ar 22. pantu, tiesības iesniegt sūdzību kompetentai uzraudzības iestādei un kompetentai tiesai dalībvalstīs saskaņā ar 79. pantu un tiesības uz tiesību aizsardzību un vajadzības gadījumā uz kompensāciju saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpuma gadījumā;

f)

pārziņa vai apstrādātāja, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, piekrišanu, ka tas uzņemas atbildību par saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpumu, ko izdara jebkurš attiecīgais loceklis, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā; pārzini vai apstrādātāju pilnībā vai daļēji atbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja pierāda, ka minētais loceklis nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts kaitējums;

g)	kā papildus 13. un 14. pantā minētajai informācijai datu subjektam tiek sniegta informācija par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas minēti šā punkta d), e) un f) apakšpunktā;

h)

jebkura saskaņā ar 37. pantu ieceltā datu aizsardzības speciālista uzdevumus vai jebkuras citas personas vai vienības uzdevumus, kas ir atbildīga par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, tiek ievēroti saistošie uzņēmuma noteikumi, kā arī uzdevumu uzraudzīt apmācības un sūdzību izskatīšanu;

i)	sūdzību procedūras;

j)

uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, izveidotos mehānismus, lai nodrošinātu verifikāciju par saistošo uzņēmuma noteikumu ievērošanu. Šādi mehānismi ietver datu aizsardzības revīziju un metodes, ar kurām nodrošina korektīvu rīcību, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Šādas verifikācijas rezultāti būtu jāpaziņo h) apakšpunktā minētai personai vai vienībai un uzņēmumu grupas kontrolējošā uzņēmuma valdei vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, valdei, un tiem pēc pieprasījuma vajadzētu būt pieejamiem kompetentajai uzraudzības iestādei;

k)	mehānismus, kas izveidoti, lai ziņotu par izmaiņām noteikumos un tās reģistrētu, un lai paziņotu par minētajām izmaiņām uzraudzības iestādei;

l)	sadarbības mehānismu ar uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, locekļi ievēro noteikumus, jo īpaši darot uzraudzības iestādei pieejamus j) apakšpunktā minēto pasākumu verifikāciju rezultātus;

m)

mehānismus, lai ziņotu kompetentajai uzraudzības iestādei par jebkādām juridiskajām prasībām, kuras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, loceklim piemēro trešā valstī un kurām var būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz garantijām, ko paredz saistoši uzņēmuma noteikumi; un

n)	piemērotu datu aizsardzības apmācību personālam, kuram ir pastāvīga vai regulāra piekļuve personas datiem.

3.   Komisija var noteikt formātu un procedūras informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm saistībā ar saistošiem uzņēmuma noteikumiem šā panta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

62. pants

Uzraudzības iestāžu kopīgās operācijas

1.   Uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā veic kopīgas operācijas, tostarp kopīgu izmeklēšanu un kopīgus izpildes pasākumus, kuros iesaistās citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu locekļi vai personāls.

2.   Ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs vai apstrādes darbības var būtiski ietekmēt ievērojamu skaitu datu subjektu vairāk nekā vienā dalībvalstī, uzraudzības iestādei katrā no šīm dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kopīgajās operācijās. Uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 56. panta 1. vai 4. punktu, aicina uzraudzības iestādes katrā no minētajām dalībvalstīm piedalīties kopīgajās operācijās un bez kavēšanās atbild uzraudzības iestādes pieprasījumam par piedalīšanos.

3.   Katra uzraudzības iestāde var saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes piekrišanu piešķirt pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam, kas iesaistīti kopīgās operācijās, vai tādā apmērā, kā to pieļauj uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību akti, var atļaut pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam īstenot viņu izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktiem. Šādas izmeklēšanas pilnvaras var īstenot tikai uzņemošās uzraudzības iestādes vadībā un tās locekļu vai personāla klātbūtnē. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam piemēro uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktus.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes personāls darbojas citā dalībvalstī, uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts uzņemas atbildību par tā darbībām, tostarp atbildību par jebkādu tā operāciju laikā nodarīto kaitējumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tas darbojas.

5.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīts kaitējums, novērš šādu kaitējumu saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts personāla nodarītam kaitējumam. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts, kuras personāls ir nodarījis kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, minētajai citai dalībvalstij pilnībā atlīdzina visas summas, ko tā samaksājusi tās vārdā pilnvarotajām personām.

6.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot 5. punktu, ikviena dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā atturas pieprasīt atlīdzību no citas dalībvalsts par 4. punktā minēto kaitējumu.

7.   Ja tiek plānota kopīga operācija un uzraudzības iestāde viena mēneša laikā neievēro pienākumus, kas minēti šā panta 2. punkta otrajā teikumā, pārējās uzraudzības iestādes var pieņemt pagaidu pasākumu šīs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 55. pantu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas atzinums vai saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

2. iedaļa

Konsekvence

64. pants

Kolēģijas atzinums

1.   Kolēģija sniedz atzinumu, ja kompetentā uzraudzības iestāde gatavojas pieņemt jebkuru no turpmāk minētajiem pasākumiem. Šādā nolūkā kompetentā uzraudzības iestāde kolēģijai nosūta lēmuma projektu, kad:

a)	tā ir paredzējusi pieņemt sarakstu ar apstrādes darbībām, kam piemēro prasību par novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. panta 4. punktu;

b)	tas attiecas uz jautājumu saskaņā ar 40. panta 7. punktu par to, vai rīcības kodeksa projekts vai tā grozījums vai papildinājums atbilst šai regulai;

c)	tā ir paredzējusi apstiprināt kritērijus struktūras akreditācijai saskaņā ar 41. panta 3. punktu vai sertifikācijas struktūrai saskaņā ar 43. panta 3. punktu;

d)	tā ir paredzējusi noteikt standarta datu aizsardzības klauzulas, kas minētas 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 28. panta 8. punktā;

e)	tā ir paredzējusi apstiprināt 46. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās līguma klauzulas; vai

f)	tā ir paredzējusi apstiprināt saistošos uzņēmuma noteikumus 47. panta nozīmē.

2.   Jebkura uzraudzības iestāde, kolēģijas priekšsēdētājs vai Komisija var pieprasīt, lai kolēģija izskata jebkuru jautājumu par vispārējo piemērošanu vai kas rada sekas vairāk nekā vienā dalībvalstī nolūkā saņemt atzinumu, jo īpaši, ja kompetentā uzraudzības iestāde neievēro savstarpējas palīdzības pienākumu saskaņā ar 61. pantu vai kopīgu operāciju pienākumu saskaņā ar 62. pantu.

3.   Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, kolēģija sniedz atzinumu par tai iesniegto jautājumu ar noteikumu, ka tā par to pašu jautājumu nav jau sniegusi atzinumu. Minēto atzinumu pieņem astoņu nedēļu laikā ar kolēģijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Minēto termiņu var pagarināt vēl par sešām nedēļām, ņemot vērā jautājuma sarežģītību. Attiecībā uz 1. punktā minēto lēmuma projektu, kas saskaņā ar 5. punktu izplatīts kolēģijas locekļiem, uzskata, ka loceklis, kas priekšsēdētāja norādītā saprātīgā termiņā nav paudis iebildumus, piekrīt lēmuma projektam.

4.   Uzraudzības iestādes un Komisija, izmantojot standarta formātu, bez nepamatotas kavēšanās elektroniski paziņo kolēģijai visu attiecīgo informāciju, ietverot attiecīgā gadījumā arī faktu kopsavilkumu, lēmuma projektu, pamatojumu, kāpēc šāds pasākums ir nepieciešams, un citu attiecīgo uzraudzības iestāžu viedokļus.

5.   Kolēģijas priekšsēdētājs bez nepamatotas kavēšanās elektroniski informē:

a)	kolēģijas locekļus un Komisiju par visu attiecīgo informāciju, kas paziņota kolēģijai, izmantojot standarta formātu. Ja nepieciešams, kolēģijas sekretariāts nodrošina attiecīgās informācijas tulkojumus; un

b)	uzraudzības iestādi, kas attiecīgā gadījumā minēta 1. un 2. punktā, un Komisiju par atzinumu un to publisko.

6.   Kompetentā uzraudzības iestāde nepieņem 1. punktā minēto lēmuma projektu 3. punktā minētajā laikposmā.

7.   Uzraudzības iestāde, kas minēta 1. punktā, vislielākajā mērā ņem vērā kolēģijas atzinumu un divu nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas, izmantojot standarta formātu, elektroniski paziņo kolēģijas priekšsēdētājam, vai tā paturēs spēkā vai grozīs savu lēmuma projektu un grozījumu gadījumā informē par grozīto lēmuma projektu.

8.   Ja attiecīgā uzraudzības iestāde šā panta 7. punktā minētajā termiņā informē kolēģijas priekšsēdētāju, ka ir nolēmusi pilnībā vai daļēji neievērot kolēģijas atzinumu, sniedzot attiecīgo pamatojumu, tiek piemērots 65. panta 1. punkts.

65. pants

Strīdu risināšana kolēģijā

1.   Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu un konsekventu piemērošanu katrā atsevišķā gadījumā, kolēģija pieņem saistošu lēmumu šādos gadījumos:

a)

ja 60. panta 4. punktā minētajā gadījumā attiecīgā uzraudzības iestāde ir cēlusi būtisku un motivētu iebildumu pret vadošās iestādes lēmuma projektu vai vadošā iestāde ir noraidījusi šādu iebildumu kā nebūtisku vai nemotivētu. Saistošais lēmums skar visus jautājumus, kas ir būtiskā un motivētā iebilduma priekšmets, jo īpaši jautājumu par to, vai ir pārkāpta šī regula;

b)	ja ir pretēji viedokļi par to, kurai attiecīgajai uzraudzības iestādei ir kompetence par galveno uzņēmējdarbības vietu;

c)	ja kompetentā uzraudzības iestāde 64. panta 1. punktā minētajos gadījumos nepieprasa kolēģijas atzinumu vai neievēro kolēģijas atzinumu, kas izsniegts saskaņā ar 64. pantu. Šādā gadījumā jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija var par to informēt kolēģiju.

2.   Lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad kolēģijas locekļu divu trešdaļu vairākums ir iesniedzis jautājumu. Minēto termiņu var pagarināt vēl par vienu mēnesi, ņemot vērā jautājuma sarežģītību. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu motivē un adresē vadošajai uzraudzības iestādei un visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, un tas ir tām saistošs.

3.   Ja kolēģija 2. punktā minētajos termiņos nav varējusi pieņemt lēmumu, tā savu lēmumu pieņem ar kolēģijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir beidzies 2. punktā minētais otrais mēnesis. Ja kolēģijas locekļu balsojums ir neizšķirts, lēmuma pieņemšanu izšķir tās priekšsēdētāja balss.

4.   Termiņos, kas minēti 2. un 3. punktā, attiecīgās uzraudzības iestādes nepieņem lēmumu par jautājumu, kas iesniegts kolēģijai saskaņā ar 1. punktu.

5.   Kolēģijas priekšsēdētājs bez nepamatotas kavēšanās 1. punktā minēto lēmumu paziņo attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tā informē par to Komisiju. Pēc tam, kad uzraudzības iestāde ir paziņojusi 6. punktā minēto galīgo lēmumu, lēmumu nekavējoties publicē kolēģijas tīmekļa vietnē.

6.   Vadošā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā tā uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, pieņem savu galīgo lēmumu uz šā panta 1. punktā minētā lēmuma pamata bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu. Vadošā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā tā uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, informē kolēģiju par to, kurā dienā tās galīgais lēmums ir paziņots, attiecīgi, pārzinim vai apstrādātājam un datu subjektam. Attiecīgo uzraudzības iestāžu galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 60. panta 7., 8. un 9. punkta noteikumiem. Galīgajā lēmumā atsaucas uz šā panta 1. punktā minēto lēmumu un norāda, ka minētajā punktā minētais lēmums tiks publicēts kolēģijas tīmekļa vietnē saskaņā ar šā panta 5. punktu. Galīgajam lēmumam pievieno šā panta 1. punktā minēto lēmumu.

68. pants

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (“kolēģija”) kā Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.

2.   Kolēģiju pārstāv tās priekšsēdētājs.

3.   Kolēģija sastāv no katras dalībvalsts vienas uzraudzības iestādes vadītāja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem.

4.   Ja dalībvalstī par šīs regulas noteikumu piemērošanas uzraudzību atbild vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem ieceļ kopīgu pārstāvi.

5.   Komisijai ir tiesības piedalīties kolēģijas darbībā un sanāksmēs bez balsošanas tiesībām. Komisija norīko pārstāvi. Kolēģijas priekšsēdētājs paziņo Komisijai par kolēģijas darbībām.

6.   Gadījumos, kas minēti 65. pantā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir balsošanas tiesības vienīgi par lēmumiem, kas attiecas uz principiem un noteikumiem, kuri ir piemērojami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un kuri pēc būtības atbilst šīs regulas principiem un noteikumiem.

69. pants

Neatkarība

1.   Kolēģija, pildot savus uzdevumus vai īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar 70. un 71. pantu, rīkojas neatkarīgi.

2.   Neskarot Komisijas pieprasījumus, kas minēti 70. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 70. panta 2. punktā, kolēģija, pildot savus uzdevumus vai īstenojot savas pilnvaras, ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus.

83. pants

Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu

1.   Katra uzraudzības iestāde nodrošina, ka par 4., 5. un 6. punktā minētajiem šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša.

2.   Administratīvie naudas sodi atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem tiek piemēroti, papildinot 58. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā un j) apakšpunktā minētos pasākumus vai šo pasākumu vietā. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un pieņemot lēmumu par administratīvā naudas soda apmēru, katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus elementus:

a)	pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)	to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)	jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)	pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)	jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)	sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)	to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)	veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)	ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)	apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)	jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

3.   Ja pārzinis vai apstrādātājs tīši vai aiz neuzmanības attiecībā uz to pašu vai saistītu apstrādes darbību pārkāpj vairākus šīs regulas noteikumus, kopējais administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz summu, kas paredzēta par vissmagāko pārkāpumu.

4.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)	sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)	pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

5.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)	datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)	personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)	visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)	ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

6.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu par 58. panta 2. punktā minētā uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

7.   Neskarot 58. panta 2. punktā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

8.   Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.

9.   Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesību aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2018. gada 25. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu vai jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

88. pants

Apstrāde saistībā ar nodarbinātību

1.   Ar tiesību aktiem vai ar koplīgumiem dalībvalstis var paredzēt konkrētākus noteikumus, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību, jo īpaši darbā pieņemšanas nolūkos, darba līguma izpildei, ietverot likumā vai koplīgumā paredzētu saistību izpildi, darba vadībai, plānošanai un organizēšanai, vienlīdzībai un daudzveidībai darbavietā, veselībai un drošībai darbavietā, darba devēja vai klienta īpašuma aizsardzībai un individuālu vai kolektīvu ar nodarbinātību saistītu tiesību vai priekšrocību izmantošanas vai baudīšanas nolūkos un darba attiecību izbeigšanas nolūkos.

2.   minētie noteikumi ietver piemērotus un konkrētus pasākumus nolūkā aizsargāt datu subjekta cilvēka cieņu, leģitīmas intereses un pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz apstrādes pārredzamību, personas datu nosūtīšanu uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, ietvaros un uzraudzības sistēmām darba vietā.

3.   Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 25. maijam paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem, ievērojot 1. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

89. pants

Garantijas un atkāpes, kas attiecas uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos

1.   Uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar šo regulu attiecas atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Ar minētajām garantijām nodrošina, ka pastāv tehniski un organizatoriski pasākumi, jo īpaši, lai nodrošinātu datu minimizēšanas principa ievērošanu. minētie pasākumi var ietvert pseidonimizēšanu, ar noteikumu, ka minētos nolūkus var sasniegt minētajā veidā. Ja minētos nolūkus var sasniegt, veicot turpmāku apstrādi, kas neļauj vai vairs neļauj identificēt datu subjektus, minētos nolūkus sasniedz minētajā veidā.

2.   Ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt atkāpes no tiesībām, kas minētas 15., 16., 18. un 21. pantā, ņemot vērā šā panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, ciktāl šādas tiesības var neļaut vai būtiski traucēt sasniegt konkrētos nolūkus, un šādas atkāpes ir vajadzīgas minēto nolūku sasniegšanai.

3.   Ja personas datus apstrādā statistikas nolūkos sabiedrības interesēs, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt atkāpes no tiesībām, kas minētas 15., 16., 18., 19., 20. un 21. pantā, ņemot vērā šā panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, ciktāl šādas tiesības var neļaut vai būtiski traucēt sasniegt konkrētos nolūkus, un šādas atkāpes ir vajadzīgas minēto nolūku sasniegšanai.

4.   Ja 2. un 3. punktā minētā apstrāde vienlaikus kalpo vēl citam nolūkam, atkāpes piemēro vienīgi apstrādei, kas tiek veikta minētajos punktos paredzētajos nolūkos.