interactive GDPR 2016/0679 LV

whereas lēmums:

• whereas (108) 1
• whereas (125) 1
• whereas (143) 2

definitions:

13. pants

Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati ir iegūti no datu subjekta

1.   Ja datu subjekta personas datus vāc no datu subjekta, pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz visu šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)	attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)	apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)	pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

e)	personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādi ir;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami;

2.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai pārzinis personas datu iegūšanas laikā datu subjektam sniedz šādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi:

a)	laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)	tas, ka pastāv tiesības pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

c)	ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

d)	tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

e)	informācija, vai personas datu sniegšana ir noteikta saskaņā ar likumu vai līgumu, vai tā ir priekšnosacījums, lai līgumu noslēgtu, kā arī informācija par to, vai datu subjektam ir pienākums personas datus sniegt un kādas sekas var būt gadījumos, kad šādi dati netiek sniegti;

f)	tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

3.   Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika vākti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja un ciktāl datu subjekta rīcībā jau ir attiecīgā informācija.

14. pants

Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati nav iegūti no datu subjekta

1.   Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinis datu subjektam sniedz šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)	attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)	apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)	attiecīgo personas datu kategorijas;

e)	personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādas ir;

f)

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus saņēmējam trešā valstī vai starptautiskai organizācijai, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami.

2.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai, pārzinis datu subjektam sniedz turpmāk norādīto informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu:

a)	laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)	pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)	tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu un tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

d)	ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

e)	tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

f)	informācija par to, no kāda avota personas dati ir iegūti, un – attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai dati iegūti no publiski pieejamiem avotiem;

g)	tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

3.   Pārzinis 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz:

a)	saprātīgā termiņā pēc personas datu iegūšanas, bet vēlākais mēneša laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek apstrādāti;

b)	ja personas datus ir paredzēts izmantot saziņai ar datu subjektu – vēlākais tad, kad ar minēto datu subjektu notiek pirmā saziņa; vai

c)	vēlākais tad, kad personas dati pirmoreiz tiek izpausti, ja ir paredzēts tos izpaust citam saņēmējam.

4.   Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika iegūti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

5.   Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja un ciktāl:

a)	informācija jau ir datu subjekta rīcībā;

b)

izrādās, ka šādas informācijas sniegšana nav iespējama vai tā prasītu nesamērīgi lielas pūles; jo īpaši attiecībā uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, vai ciktāl šā panta 1. punktā minētie pienākumi varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus. Šādos gadījumos pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses, tostarp darot informāciju publiski pieejamu;

c)	iegūšana vai izpaušana ir skaidri paredzēta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai; vai

d)	ir jāsaglabā personas datu konfidencialitāte, ievērojot dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, ko reglamentē ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ieskaitot statūtos noteiktu pienākumu glabāt noslēpumu.

22. pants

Automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana

1.   Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja lēmums:

a)	ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un datu pārzini;

b)	ir atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir arī noteikti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses; vai

c)	pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

3.   Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu.

4.   Šā panta 2. punktā minētos lēmumus nepamato ar īpašām personas datu kategorijām, kuras minētas 9. panta 1. punktā, izņemot, ja tiek piemērots 9. panta 2. punkta a) vai g) apakšpunkts un tiek nodrošināti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses.

5. iedaļa

Ierobežojumi

40. pants

Rīcības kodeksi

1.   Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2.   Apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus vai tos grozīt vai papildināt, lai precīzi noteiktu, kā piemērojama šī regula, piemēram, attiecībā uz:

a)	godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)	pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)	personas datu vākšanu;

d)	personas datu pseidonimizāciju;

e)	informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)	datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)	informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)	pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)	uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)	personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)	ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

3.   Papildus tam, ka rīcības kodeksus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šā panta 5. punktam un vispārēji piemērojami atbilstīgi šā panta 9. punktam, ievēro pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var ievērot arī pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem atbilstīgi 3. pantam šī regula neattiecas, lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

4.   Neskarot to uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, šā panta 2. punktā minētajā rīcības kodeksā ir ietverti mehānismi, kas ļauj 41. panta 1. punktā minētajai struktūrai veikt obligāto pārraudzību par to, kā pārziņi vai apstrādātāji, kuri apņemas piemērot attiecīgo kodeksu, ievēro tā noteikumus.

5.   Šā panta 2. punktā minētās apvienības un citas struktūras, kas plāno izstrādāt rīcības kodeksu vai grozīt vai papildināt esošu rīcības kodeksu, iesniedz rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta. Uzraudzības iestāde sniedz atzinumu par to, vai rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir saskaņā ar šo regulu, un apstiprina minēto rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu, ja tā konstatē, ka tas nodrošina pietiekamas atbilstošas garantijas.

6.   Ja rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde reģistrē un publisko kodeksu.

7.   Ja rīcības kodeksa projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta, pirms rīcības kodeksa projektu, grozījumu vai papildinājumu apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz kolēģijai, kas sniedz atzinumu par to, vai minētais rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu, vai – gadījumā, kas minēts šā panta 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas.

8.   Ja 7. punktā minētais atzinums apstiprina, ka rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu vai – gadījumā, kas minēts 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas, kolēģija iesniedz atzinumu Komisijai.

9.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var nolemt, ka saskaņā ar šā panta 8. punktu iesniegts apstiprināts rīcības kodekss, grozījums vai papildinājums ir vispārēji piemērojami Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10.   Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti tiem apstiprinātajiem rīcības kodeksiem, par kuriem saskaņā ar 9. punktu pieņemts lēmums, ka tie ir vispārēji piemērojami.

11.   Kolēģija visus apstiprinātos rīcības kodeksus, grozījumus un papildinājumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot piemērotus līdzekļus.

45. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību

1.   Personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var veikt, ja Komisija ir nolēmusi, ka trešā valsts, kāda minētās trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šādai nosūtīšanai nav nepieciešama nekāda īpaša atļauja.

2.   Izvērtējot aizsardzības līmeņa pietiekamību, Komisija jo īpaši ņem vērā šādus elementus:

a)

tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, attiecīgie tiesību akti, gan vispārējie, gan nozaru, tostarp attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību un krimināltiesībām un publisko iestāžu piekļuvi personas datiem, kā arī šādu tiesību aktu, datu aizsardzības noteikumu, dienesta noteikumu un drošības pasākumu īstenošana, tostarp noteikumi par personas datu tālāku nosūtīšanu uz citu trešo valsti vai starptautisko organizāciju, kurus ievēro minētajā valstī vai minētajā starptautiskajā organizācijā, judikatūra, kā arī tas, vai pastāv efektīvas un tiesiski īstenojamas datu subjektu tiesības un efektīva aizsardzība administratīvā kārtā vai tiesā tiem datu subjektiem, kuru personas datus nosūta;

b)

tas, vai attiecīgajā trešā valstī vai attiecībā uz starptautisko organizāciju pastāv un efektīvi darbojas viena vai vairākas neatkarīgas uzraudzības iestādes, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšanu un īstenošanu, tostarp ar adekvātām izpildes pilnvarām, par palīdzību un konsultāciju sniegšanu datu subjektiem saistībā ar viņu tiesību īstenošanu un par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm; un

c)	starptautiskās saistības, ko ir uzņēmusies attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija, vai citi pienākumi, kas izriet no juridiski saistošām konvencijām vai instrumentiem, kā arī no tās dalības daudzpusējās vai reģionālās sistēmās, jo īpaši saistībā ar personas datu aizsardzību.

3.   Komisija pēc aizsardzības līmeņa pietiekamības izvērtēšanas ar īstenošanas aktu var nolemt, ka trešā valsts, trešās valsts teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē. Īstenošanas aktā paredz periodiskas, vismaz reizi četros gados notiekošas pārskatīšanas mehānismu, kurā ņem vērā visas attiecīgās norises trešajā valstī vai starptautiskajā organizācijā. Īstenošanas aktā precizē tā teritoriālo un sektoriālo piemērošanu un attiecīgā gadījumā norāda šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto uzraudzības iestādi vai iestādes. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

4.   Komisija trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās pastāvīgi uzrauga norises, kas varētu ietekmēt saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemto lēmumu un, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, pieņemto lēmumu darbību.

5.   Ja pieejamā informācija, jo īpaši pēc šā panta 3. punktā minētās pārskatīšanas, liecina, ka kāda trešā valsts, teritorija vai viens vai vairāki konkrēti sektori trešā valstī, vai kāda starptautiska organizācija vairs nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni šā panta 2. punkta nozīmē, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, ciktāl tas nepieciešams atceļ, groza vai aptur šā panta 3. punktā minēto lēmumu bez atpakaļejoša spēka. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 93. panta 3. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

6.   Komisija ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju sāk konsultācijas, lai labotu stāvokli, kura dēļ saskaņā ar 5. punktu ir pieņemts lēmums.

7.   Saskaņā ar šā panta 5. punktu pieņemts lēmums neskar personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti, teritoriju vai vienu vai vairākiem konkrētiem sektoriem minētajā trešā valstī, vai attiecīgu starptautisku organizāciju atbilstīgi 46.–49. pantam.

8.   Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar tām trešām valstīm, teritorijām un konkrētiem sektoriem trešā valstī un starptautiskām organizācijām, attiecībā uz kurām tā ir pieņēmusi lēmumu, ka ir vai vairs nav nodrošināts pietiekams aizsardzības līmenis.

9.   Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu, ir spēkā, kamēr tos negroza, neaizstāj vai neatceļ ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. vai 5. punktu.

46. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz atbilstošām garantijām

1.   Ja nav pieņemts lēmums saskaņā ar 45. panta 3. punktu, pārzinis vai apstrādātājs var nosūtīt personas datus uz trešo valsti vai uz starptautisku organizāciju tikai tad, ja pārzinis vai apstrādātājs ir sniedzis atbilstošas garantijas, un ar nosacījumu, ka datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas datu subjekta tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

2.   Šā panta 1. punktā minētās atbilstošās garantijas, uzraudzības iestādei neprasot īpašu atļauju, var tikt nodrošinātas ar:

a)	starp publiskām iestādēm vai struktūrām juridiski saistošu un tiesiski īstenojamu instrumentu;

b)	saistošiem uzņēmuma noteikumiem saskaņā ar 47. pantu;

c)	standarta datu aizsardzības klauzulām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

d)	standarta datu aizsardzības klauzulām, ko pieņem uzraudzības iestāde un apstiprina Komisija saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

e)	saskaņā ar 40. pantu apstiprinātu rīcības kodeksu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjekta tiesībām; vai

f)	saskaņā ar 42. pantu apstiprinātu sertifikācijas mehānismu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošas garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

3.   Ja kompetentā uzraudzības iestāde dod tādu atļauju, tad 1. punktā minētās atbilstošās garantijas var arī nodrošināt jo īpaši ar:

a)	starp pārzini vai apstrādātāju un trešā valstī vai starptautiskā organizācijā esošu pārzini, apstrādātāju vai personas datu saņēmēju noslēgtu līgumu klauzulām; vai

b)	noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvajās vienošanās starp publiskām iestādēm vai struktūrām un kuri ietver īstenojamas un efektīvas datu subjektu tiesības.

4.   Uzraudzības iestāde šā panta 3. punktā minētajos gadījumos piemēro konsekvences mehānismu, kas minēts 63. pantā.

5.   Dalībvalsts vai uzraudzības iestādes atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktu, ir spēkā, kamēr minētā uzraudzības iestāde tās vajadzības gadījumā negroza, neaizstāj vai neatceļ. Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 26. panta 4. punktu, ir spēkā, kamēr tos vajadzības gadījumā negroza, neaizstāj vai neatceļ ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu.

48. pants

Datu nosūtīšana vai izpaušana, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav atļauta

Neskarot citus nosūtīšanas pamatus saskaņā ar šo nodaļu, ikviens trešās valsts tiesas spriedums un ikviens trešās valsts administratīvās iestādes lēmums, kurā pārzinim vai apstrādātājam pieprasīts nosūtīt vai izpaust personas datus, var tikt atzīts vai būt izpildāms vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti.

49. pants

Atkāpes īpašās situācijās

1.   Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar 45. panta 3. punktu vai nav nodrošinātas atbilstošas garantijas saskaņā ar 46. pantu, tostarp saistoši uzņēmuma noteikumi, personas datu nosūtīšana vai vairākkārtēja nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju notiek tikai tad, ja izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	datu subjekts ir skaidri piekritis ierosinātajai nosūtīšanai pēc tam, kad ir ticis informēts par iespējamiem riskiem, ko šāda nosūtīšana var radīt datu subjektam lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību un atbilstošu garantiju trūkuma dēļ;

b)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini vai īstenotu pasākumus pirms līguma noslēgšanas, kas pieņemti pēc datu subjekta pieprasījuma;

c)	nosūtīšana ir vajadzīga līguma noslēgšanai starp pārzini un citu fizisku vai juridisku personu datu subjekta interesēs vai šāda līguma izpildei;

d)	nosūtīšana ir nepieciešama, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

e)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

f)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citu personu īpaši svarīgas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

g)

nosūtīšanu izdara no reģistra, kurš saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kuru var izmantot vai nu plaša sabiedrība, vai jebkura persona, kas var pierādīt savas leģitīmās intereses, taču vienīgi tiktāl, ciktāl konkrētajā gadījumā tiek pildīti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos paredzētie izmantošanas nosacījumi.

Ja nosūtīšanu nevar balstīt uz 45. vai 46. pantā ietvertu noteikumu, tostarp noteikumu par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, un nav piemērojama neviena no atkāpēm īpašās situācijās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var notikt tikai tad, ja nosūtīšana neatkārtojas, attiecas vienīgi uz ierobežotu skaitu datu subjektu, ir vajadzīga pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, attiecībā uz kurām datu subjekta intereses vai tiesības un brīvības nav svarīgākas, un pārzinis ir novērtējis visus apstākļus saistībā ar datu nosūtīšanu un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, ir sniedzis atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību. Pārzinis par nosūtīšanu informē uzraudzības iestādi. Papildus 13. un 14. pantā minētās informācijas sniegšanai pārzinis informē datu subjektu par nosūtīšanu un par pārliecinošām leģitīmām interesēm.

2.   Nosūtot datus saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktu, nenosūta pilnīgi visus reģistrā ietvertos personas datus vai veselas personas datu kategorijas. Ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot personas, kurām ir leģitīmas intereses, datus nosūta tikai pēc minēto personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmēji.

3.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu un otro daļu nepiemēro publisko iestāžu darbībai, kad tās īsteno savas publiskās pilnvaras.

4.   Sabiedrības intereses, kas minētas 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, ir atzītas Savienības tiesībās vai tās dalībvalsts tiesībās, kas ir piemērojamas pārzinim.

5.   Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Dalībvalstis par jebkādiem šādiem noteikumiem paziņo Komisijai.

6.   Pārzinis vai apstrādātājs 30. pantā minētajos datu reģistros dokumentē novērtējumu, kā arī šā panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītās atbilstošās garantijas.

61. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Uzraudzības iestādes sniedz cita citai visu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, lai konsekventi īstenotu un piemērotu šo regulu, un īsteno pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai. Savstarpēja palīdzība ietver jo īpaši informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus sniegt iepriekšējas atļaujas un veikt apspriešanos, pārbaudes un izmeklēšanas.

2.   Katra uzraudzības iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbildētu uz kādas citas uzraudzības iestādes pieprasījumu. Šādi pasākumi jo īpaši var ietvert attiecīgas informācijas par izmeklēšanas gaitu nosūtīšanu.

3.   Palīdzības pieprasījumos ir norādīta visa nepieciešamā informācija, tostarp pieprasījuma nolūks un pamatojums. Apmaiņā iegūto informāciju izmanto tikai tam nolūkam, kādam tā tika pieprasīta.

4.   Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, neatsakās izpildīt pieprasījumu, izņemot, ja:

a)	pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus lūdz izpildīt, nav tās kompetencē; vai

b)	pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, ko piemēro uzraudzības iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu.

5.   Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, informē pieprasošo uzraudzības iestādi par rezultātiem vai attiecīgā gadījumā par progresu vai pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pieprasījumu. Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, ievērojot 4. punktu, paskaidro iemeslus jebkuram atteikumam izpildīt pieprasījumu.

6.   Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, parasti sniedz citu uzraudzības iestāžu pieprasīto informāciju elektroniskā veidā, izmantojot standarta formātu.

7.   Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, neprasa samaksu par darbībām, ko tās veikušas, ievērojot savstarpējās palīdzības pieprasījumu. Uzraudzības iestādes var vienoties par noteikumiem, kā savā starpā kompensēt īpašos izdevumus, kas radušies no savstarpējas palīdzības sniegšanas ārkārtas apstākļos.

8.   Ja uzraudzības iestāde nesniedz šā panta 5. punktā minēto informāciju viena mēneša laikā pēc citas uzraudzības iestādes pieprasījuma saņemšanas, pieprasošā uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā var pieņemt pagaidu pasākumu saskaņā ar 55. panta 1. punktu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

9.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūras savstarpējai palīdzībai, kas minēta šajā pantā, un kārtību, kādā uzraudzības iestādes savā starpā un ar kolēģiju apmainās ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, jo īpaši standarta formātu, kas minēts šā panta 6. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

62. pants

Uzraudzības iestāžu kopīgās operācijas

1.   Uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā veic kopīgas operācijas, tostarp kopīgu izmeklēšanu un kopīgus izpildes pasākumus, kuros iesaistās citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu locekļi vai personāls.

2.   Ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs vai apstrādes darbības var būtiski ietekmēt ievērojamu skaitu datu subjektu vairāk nekā vienā dalībvalstī, uzraudzības iestādei katrā no šīm dalībvalstīm ir tiesības piedalīties kopīgajās operācijās. Uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 56. panta 1. vai 4. punktu, aicina uzraudzības iestādes katrā no minētajām dalībvalstīm piedalīties kopīgajās operācijās un bez kavēšanās atbild uzraudzības iestādes pieprasījumam par piedalīšanos.

3.   Katra uzraudzības iestāde var saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes piekrišanu piešķirt pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam, kas iesaistīti kopīgās operācijās, vai tādā apmērā, kā to pieļauj uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību akti, var atļaut pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam īstenot viņu izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktiem. Šādas izmeklēšanas pilnvaras var īstenot tikai uzņemošās uzraudzības iestādes vadībā un tās locekļu vai personāla klātbūtnē. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes locekļiem vai personālam piemēro uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts tiesību aktus.

4.   Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes personāls darbojas citā dalībvalstī, uzņemošās uzraudzības iestādes dalībvalsts uzņemas atbildību par tā darbībām, tostarp atbildību par jebkādu tā operāciju laikā nodarīto kaitējumu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā tas darbojas.

5.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīts kaitējums, novērš šādu kaitējumu saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts personāla nodarītam kaitējumam. Pilnvaru pārņēmējas uzraudzības iestādes dalībvalsts, kuras personāls ir nodarījis kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, minētajai citai dalībvalstij pilnībā atlīdzina visas summas, ko tā samaksājusi tās vārdā pilnvarotajām personām.

6.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām un izņemot 5. punktu, ikviena dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā atturas pieprasīt atlīdzību no citas dalībvalsts par 4. punktā minēto kaitējumu.

7.   Ja tiek plānota kopīga operācija un uzraudzības iestāde viena mēneša laikā neievēro pienākumus, kas minēti šā panta 2. punkta otrajā teikumā, pārējās uzraudzības iestādes var pieņemt pagaidu pasākumu šīs dalībvalsts teritorijā saskaņā ar 55. pantu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas atzinums vai saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

2. iedaļa

Konsekvence

65. pants

Strīdu risināšana kolēģijā

1.   Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu un konsekventu piemērošanu katrā atsevišķā gadījumā, kolēģija pieņem saistošu lēmumu šādos gadījumos:

a)

ja 60. panta 4. punktā minētajā gadījumā attiecīgā uzraudzības iestāde ir cēlusi būtisku un motivētu iebildumu pret vadošās iestādes lēmuma projektu vai vadošā iestāde ir noraidījusi šādu iebildumu kā nebūtisku vai nemotivētu. Saistošais lēmums skar visus jautājumus, kas ir būtiskā un motivētā iebilduma priekšmets, jo īpaši jautājumu par to, vai ir pārkāpta šī regula;

b)	ja ir pretēji viedokļi par to, kurai attiecīgajai uzraudzības iestādei ir kompetence par galveno uzņēmējdarbības vietu;

c)	ja kompetentā uzraudzības iestāde 64. panta 1. punktā minētajos gadījumos nepieprasa kolēģijas atzinumu vai neievēro kolēģijas atzinumu, kas izsniegts saskaņā ar 64. pantu. Šādā gadījumā jebkura attiecīgā uzraudzības iestāde vai Komisija var par to informēt kolēģiju.

2.   Lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad kolēģijas locekļu divu trešdaļu vairākums ir iesniedzis jautājumu. Minēto termiņu var pagarināt vēl par vienu mēnesi, ņemot vērā jautājuma sarežģītību. Šā panta 1. punktā minēto lēmumu motivē un adresē vadošajai uzraudzības iestādei un visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm, un tas ir tām saistošs.

3.   Ja kolēģija 2. punktā minētajos termiņos nav varējusi pieņemt lēmumu, tā savu lēmumu pieņem ar kolēģijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu divu nedēļu laikā pēc tam, kad ir beidzies 2. punktā minētais otrais mēnesis. Ja kolēģijas locekļu balsojums ir neizšķirts, lēmuma pieņemšanu izšķir tās priekšsēdētāja balss.

4.   Termiņos, kas minēti 2. un 3. punktā, attiecīgās uzraudzības iestādes nepieņem lēmumu par jautājumu, kas iesniegts kolēģijai saskaņā ar 1. punktu.

5.   Kolēģijas priekšsēdētājs bez nepamatotas kavēšanās 1. punktā minēto lēmumu paziņo attiecīgajām uzraudzības iestādēm. Tā informē par to Komisiju. Pēc tam, kad uzraudzības iestāde ir paziņojusi 6. punktā minēto galīgo lēmumu, lēmumu nekavējoties publicē kolēģijas tīmekļa vietnē.

6.   Vadošā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā tā uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, pieņem savu galīgo lēmumu uz šā panta 1. punktā minētā lēmuma pamata bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad kolēģija ir paziņojusi savu lēmumu. Vadošā uzraudzības iestāde vai attiecīgā gadījumā tā uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, informē kolēģiju par to, kurā dienā tās galīgais lēmums ir paziņots, attiecīgi, pārzinim vai apstrādātājam un datu subjektam. Attiecīgo uzraudzības iestāžu galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar 60. panta 7., 8. un 9. punkta noteikumiem. Galīgajā lēmumā atsaucas uz šā panta 1. punktā minēto lēmumu un norāda, ka minētajā punktā minētais lēmums tiks publicēts kolēģijas tīmekļa vietnē saskaņā ar šā panta 5. punktu. Galīgajam lēmumam pievieno šā panta 1. punktā minēto lēmumu.

92. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 12. panta 8. punktā un 43. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 24. maija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 8. punktā un 43. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 12. panta 8. punktu un 43. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.