interactive GDPR 2016/0679 LV

1. Šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

2. Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei:

a)	tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā;

b)	ko īsteno dalībvalstis, veicot darbības, kas ir LES V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā;

c)	ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā;

d)	ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

3. Personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Regulu (EK) Nr. 45/2001 un citus Savienības tiesību aktus, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, pielāgo šīs regulas principiem un noteikumiem saskaņā ar 98. pantu.

4. Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

3)	“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;

“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu bez papildu informācijas izmantošanas, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

6)	“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos;

8)	“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr publiskas iestādes, kas var saņemt personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;

10)	“trešā persona” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus;

11)	datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei;

12)	“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

13)	“ģenētiskie dati” ir personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un kas izriet jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;

14)	“biometriskie dati” ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;

15)	“veselības dati” ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli;

16)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta”:

attiecībā uz pārzini, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, ja vien lēmumi par personas datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem netiek pieņemti citā pārziņa uzņēmējdarbības vietā Savienībā un ja vien šai citai uzņēmējdarbības vietai nav šādu lēmumu īstenošanas pilnvaru – tādā gadījumā par galveno uzņēmējdarbības vietu uzskata to uzņēmējdarbības vietu, kurā pieņemti šādi lēmumi;

attiecībā uz apstrādātāju, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, vai, ja apstrādātājam nav galvenās pārvaldes Savienībā, – apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta Savienībā, kur notiek galvenās apstrādes darbības saistībā ar apstrādātāja uzņēmējdarbības vietas darbībām, ciktāl uz apstrādātāju attiecas šajā regulā paredzētie konkrētie pienākumi;

17)	“pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru pārzinis vai apstrādātājs ir iecēlis rakstiski saskaņā ar 27. pantu, un kura pārstāv pārzini vai apstrādātāju saistībā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā;

18)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa, tostarp partnerības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisku darbību;

19)	“uzņēmumu grupa” ir kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi;

20)

“saistošie uzņēmuma noteikumi” ir personas datu aizsardzības vadlīnijas, ko stingri ievēro pārzinis vai apstrādātājs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, attiecībā uz personas datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu pārzinim vai apstrādātājam vienā vai vairākās trešās valstīs uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā;

21)	“uzraudzības iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, ievērojot51. pantu;

22)

“attiecīgā uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, uz kuru personas datu apstrāde attiecas tāpēc, ka:

a)	pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību minētās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā;

b)	apstrāde būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus, kas dzīvo minētās uzraudzības iestādes dalībvalstī; vai

c)	sūdzība ir iesniegta minētajai uzraudzības iestādei;

23)

“pārrobežu apstrāde” ir vai nu:

a)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietās vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī; vai

b)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja vienīgajā uzņēmējdarbības vietā, bet kas būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī;

24)

“būtisks un motivēts iebildums” ir iebildums lēmuma projektam par to, vai šī regula ir pārkāpta, vai par to, vai iecerētā darbība attiecībā uz pārzini vai apstrādātāju atbilst šai regulai, skaidri parādot to risku nozīmīgumu, ko lēmuma projekts rada datu subjektu pamattiesībām un pamatbrīvībām un attiecīgā gadījumā – personas datu brīvai apritei Savienībā;

25)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (19) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

26)	“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tā pamata.

II NODAĻA

Principi

14. pants

Informācija, kas jāsniedz, ja personas dati nav iegūti no datu subjekta

1. Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinis datu subjektam sniedz šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvja identitāte un kontaktinformācija;

b)	attiecīgā gadījumā – datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija;

c)	apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati, kā arī apstrādes juridiskais pamats;

d)	attiecīgo personas datu kategorijas;

e)	personas datu saņēmēji vai saņēmēju kategorijas, ja tādas ir;

attiecīgā gadījumā – informācija, ka pārzinis paredz nosūtīt personas datus saņēmējam trešā valstī vai starptautiskai organizācijai, un informācija par to, ka eksistē vai neeksistē Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, vai – 46. vai 47. pantā, vai 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atsauce uz atbilstošām vai piemērotām garantijām un informācija par to, kā saņemt datu kopiju, vai to, kur tie ir darīti pieejami.

2. Papildus 1. punktā minētajai informācijai, pārzinis datu subjektam sniedz turpmāk norādīto informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz datu subjektu:

a)	laikposms, cik ilgi personas dati tiks glabāti, vai, ja tas nav iespējams, kritēriji, ko izmanto minētā laikposma noteikšanai;

b)	pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)	tas, ka pastāv tiesības pieprasīt no pārziņa piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz datu subjektu un tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību;

d)	ja apstrāde pamatojas uz 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu – tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, neietekmējot tādas apstrādes likumīgumu, kuras pamatā ir pirms atsaukuma sniegta piekrišana;

e)	tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei;

f)	informācija par to, no kāda avota personas dati ir iegūti, un – attiecīgā gadījumā – informācija par to, vai dati iegūti no publiski pieejamiem avotiem;

g)	tas, ka pastāv automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana, kas minēta 22. panta 1. un 4. punktā, un – vismaz minētajos gadījumos – jēgpilna informācija par tajā ietverto loģiku, kā arī šādas apstrādes nozīmīgumu un paredzamajām sekām attiecībā uz datu subjektu.

3. Pārzinis 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz:

a)	saprātīgā termiņā pēc personas datu iegūšanas, bet vēlākais mēneša laikā, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas dati tiek apstrādāti;

b)	ja personas datus ir paredzēts izmantot saziņai ar datu subjektu – vēlākais tad, kad ar minēto datu subjektu notiek pirmā saziņa; vai

c)	vēlākais tad, kad personas dati pirmoreiz tiek izpausti, ja ir paredzēts tos izpaust citam saņēmējam.

4. Ja pārzinis paredz personas datus turpmāk apstrādāt citā nolūkā, kas nav nolūks, kādā personas dati tika iegūti, pārzinis pirms minētās turpmākās apstrādes informē datu subjektu par minēto citu nolūku un sniedz tam visu attiecīgo papildu informāciju, kā minēts 2. punktā.

5. Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro, ja un ciktāl:

a)	informācija jau ir datu subjekta rīcībā;

izrādās, ka šādas informācijas sniegšana nav iespējama vai tā prasītu nesamērīgi lielas pūles; jo īpaši attiecībā uz apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktā minētos nosacījumus un garantijas, vai ciktāl šā panta 1. punktā minētie pienākumi varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus. Šādos gadījumos pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses, tostarp darot informāciju publiski pieejamu;

c)	iegūšana vai izpaušana ir skaidri paredzēta Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir paredzēti atbilstoši pasākumi datu subjekta leģitīmo interešu aizsardzībai; vai

d)	ir jāsaglabā personas datu konfidencialitāte, ievērojot dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu, ko reglamentē ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ieskaitot statūtos noteiktu pienākumu glabāt noslēpumu.

17. pants

Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)

1. Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)	personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

b)	datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;

c)	datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav nekāda svarīgāka leģitīma pamata, vai arī datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d)	personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;

e)	personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;

f)	personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2. Ja pārzinis ir publiskojis personas datus un tā pienākums saskaņā ar 1. punktu ir minētos personas datus dzēst, pārzinis, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un tās piemērošanas izmaksas, veic saprātīgus pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus, lai informētu pārziņus, kas veic personas datu apstrādi, ka datu subjekts ir pieprasījis, lai minētie pārziņi dzēstu visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumus.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama:

a)	lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b)	lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

c)	pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;

d)	arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus; vai

e)	lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

22. pants

Automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana

1. Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja lēmums:

a)	ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un datu pārzini;

b)	ir atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir arī noteikti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses; vai

c)	pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

3. Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu.

4. Šā panta 2. punktā minētos lēmumus nepamato ar īpašām personas datu kategorijām, kuras minētas 9. panta 1. punktā, izņemot, ja tiek piemērots 9. panta 2. punkta a) vai g) apakšpunkts un tiek nodrošināti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses.

5. iedaļa

Ierobežojumi

27. pants

Tādu pārziņu vai apstrādātāju pārstāvji, kuri neveic uzņēmējdarbību Savienībā

1. Ja piemēro 3. panta 2. punktu, pārzinis vai apstrādātājs rakstiski ieceļ savu pārstāvi Savienībā.

2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro:

apstrādei, kura ir neregulāra, neietver – plašā mērogā – 9. panta 1. punktā minēto īpašo datu kategoriju apstrādi vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi, un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus; vai

b)	publiskai iestādei vai struktūrai.

3. Pārstāvis veic uzņēmējdarbību vienā no tām dalībvalstīm, kur atrodas datu subjekti, kuru personas datus apstrādā saistībā ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tiem vai kuru uzvedība tiek novērota.

4. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārzinis vai apstrādātājs pilnvaro pārstāvi, pie kura – jo īpaši – uzraudzības iestādes un datu subjekti papildus vai pārziņa vai apstrādātāja vietā vēršas visos jautājumos saistībā ar apstrādi.

5. Pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja iecelšana neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu pārzini vai apstrādātāju.

28. pants

Apstrādātājs

1. Gadījumos, kad apstrāde ir jāveic pārziņa vārdā, pārzinis izmanto tikai tādus apstrādātājus, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka apstrādē tiks ievērotas šīs regulas prasības un tiks nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.

2. Apstrādātājs bez iepriekšējas konkrētas vai vispārējas rakstiskas pārziņa atļaujas nepiesaista citu apstrādātāju. Vispārējas rakstiskas atļaujas gadījumā apstrādātājs informē pārzini par jebkādām iecerētām pārmaiņām saistībā ar papildu apstrādātāju vai apstrādātāja aizstāšanu, tādējādi sniedzot pārzinim iespēju iebilst pret šādām izmaiņām.

3. Apstrādi, ko veic apstrādātājs, reglamentē ar līgumu vai ar citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir saistošs apstrādātājam un pārzinim un kurā norāda līguma priekšmetu un apstrādes ilgumu, apstrādes raksturu un nolūku, personas datu veidu un datu subjektu kategorijas un pārziņa pienākumus un tiesības. Minētais līgums vai cits juridiskais akts jo īpaši paredz, ka apstrādātājs:

personas datus apstrādā tikai pēc pārziņa dokumentētiem norādījumiem, tostarp saistībā ar nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, izņemot, ja tas ir jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam, un šādā gadījumā apstrādātājs par minēto juridisko prasību informē pārzini pirms apstrādes, izņemot, ja ar attiecīgo tiesību aktu šāda informēšana ir aizliegta svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

b)	nodrošina, ka personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus, ir apņēmušās ievērot konfidencialitāti vai tām ir noteikts attiecīgs likumisks pienākums ievērot konfidencialitāti;

c)	īsteno visus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar 32. pantu;

d)	ievēro 2. un 4. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piesaistīts cits apstrādātājs;

e)	ciktāl tas ir iespējams ņemot vērā apstrādes būtību, palīdz pārzinim ar atbilstīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka pārzinis var izpildīt savu pienākumu atbildēt uz pieprasījumiem par III nodaļā paredzēto datu subjekta tiesību īstenošanu;

f)	palīdz pārzinim nodrošināt 32. līdz 36. pantā minēto pienākumu izpildi, ņemot vērā apstrādes veidu un apstrādātājam pieejamo informāciju;

g)	pēc apstrādes pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas pēc pārziņa izvēles dzēš vai atdod visus personas datus un dzēš esošās kopijas, ja vien Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta personas datu glabāšana;

h)	pārzinim dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka tiek pildīti šajā pantā paredzētie pienākumi, un lai ļautu pārzinim vai citam pārziņa pilnvarotam revidentam veikt revīzijas, tostarp pārbaudes, un sniegtu tajās ieguldījumu.

Attiecībā uz pirmās daļas h) apakšpunktu apstrādātājs nekavējoties informē pārzini, ja, viņaprāt, kāds norādījums pārkāpj šo regulu vai citus Savienības vai dalībvalstu datu aizsardzības noteikumus.

4. Ja apstrādātājs ar līgumu vai citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem piesaista citu apstrādātāju konkrētu apstrādes darbību veikšanai pārziņa vārdā, šim citam apstrādātājam nosaka tos pašus datu aizsardzības pienākumus, kas noteikti līgumā vai citā juridiskā aktā, kas noslēgts starp pārzini un apstrādātāju, kā minēts 3. punktā, jo īpaši pietiekami garantējot, ka tiks īstenoti piemēroti tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, lai apstrādē tiktu ievērotas šajā regulā noteiktās prasības. Ja minētais cits apstrādātājs nepilda savus datu aizsardzības pienākumus, sākotnējais apstrādātājs paliek pilnībā atbildīgs pārzinim par šā cita apstrādātāja pienākumu izpildi.

5. Apstrādātāja atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam, kā minēts 40. pantā, vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam, kā minēts 42. pantā, var izmantot kā elementu, ar ko apliecina šā panta 1. un 4. punktā minētās pietiekamās garantijas.

6. Neskarot atsevišķu līgumu starp pārzini un apstrādātāju, šā panta 3. un 4. punktā minēto līgumu vai citu juridisku aktu var pilnībā vai daļēji balstīt uz šā panta 7. un 8. punktā minētajām līguma standartklauzulām, tostarp ja tās ir daļa no sertifikāta, kurš pārzinim vai apstrādātājam piešķirts saskaņā ar 42. un 43. pantu.

7. Komisija var izstrādāt līguma standartklauzulas šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

8. Uzraudzības iestāde var pieņemt līguma standartklauzulas šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar konsekvences mehānismu, kas minēts 63. pantā.

9. Šā panta 3. un 4. punktā minētais līgums vai cits juridiskais akts ir sagatavots rakstiskā formā, tostarp elektroniski.

10. Neskarot 82., 83. un 84. pantu – ja apstrādātājs pārkāpj šo regulu, nosakot apstrādes nolūkus un līdzekļus, apstrādātāju uzskata par pārzini attiecībā uz minēto apstrādi.

30. pants

Apstrādes darbību reģistrēšana

1. Katrs pārzinis un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvis reģistrē tā pakļautībā veiktās apstrādes darbības. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā visu kopīgo pārziņu, pārziņa pārstāvja un datu aizsardzības speciālista, vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

b)	apstrādes nolūki;

c)	datu subjektu kategoriju un personas datu kategoriju apraksts;

d)	to saņēmēju kategorijas, kuriem personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;

e)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

f)	ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

2. Katrs apstrādātājs un attiecīgā gadījumā apstrādātāja pārstāvis uztur visu pārziņa vārdā veikto apstrādes darbību kategoriju reģistru, ietverot šādu informāciju:

apstrādātāja vai apstrādātāju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija un katra tā pārziņa vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kura vārdā apstrādātājs darbojas, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)	katra pārziņa vārdā veiktās apstrādes kategorijas;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

d)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniskā formātā.

4. Pārzinis vai apstrādātājs, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvis pēc pieprasījuma nodrošina reģistra pieejamību uzraudzības iestādei.

5. Pienākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas, izņemot, ja uzņēmuma vai struktūras veiktā apstrāde varētu radīt risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, apstrāde nav neregulāra vai apstrāde ietver īpašas datu kategorijas, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem, kas minēti 10. pantā.

35. pants

Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību

1. Ja apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Vienā novērtējumā var pievērsties tādu līdzīgu apstrādes darbību kopumam, kurām piemīt līdzīgi augsti riski.

2. Pārzinis, veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, lūdz padomu no datu aizsardzības speciālista, ja tāds ir iecelts.

3. Šā panta 1. punktā minētais novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jo īpaši ir vajadzīgs šādos gadījumos:

a)	ar fiziskām personām saistītu personisku aspektu sistemātiska un plaša novērtēšana, kuras pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, un ar kuru pamato lēmumus, kas fiziskai personai rada tiesiskās sekas vai līdzīgi būtiski ietekmē fizisko personu;

b)	9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrāde plašā mērogā; vai

c)	publiski pieejamas zonas sistemātiska uzraudzība plašā mērogā.

4. Uzraudzības iestāde izstrādā un publisko sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 1. punktu. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz 68. pantā minētajai kolēģijai.

5. Uzraudzības iestāde var izstrādāt un publiskot arī sarakstu ar tiem apstrādes darbību veidiem, attiecībā uz kuriem nav vajadzīgs novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību. Uzraudzības iestāde minētos sarakstus iesniedz kolēģijai.

6. Ja 4. un 5. punktā paredzētais saraksts ietver apstrādes darbības, kas ir saistītas ar preču vai pakalpojumu sniegšanu datu subjektiem vai ar viņu uzvedības novērošanu vairākās dalībvalstīs, vai kas var būtiski ietekmēt personas datu brīvu apriti Savienībā, kompetentā uzraudzības iestāde pirms minētā saraksta pieņemšanas piemēro 63. pantā paredzēto konsekvences mehānismu.

7. Novērtējumā ietver vismaz:

a)	plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo interešu sistemātisku aprakstu;

b)	novērtējumu par apstrādes darbību nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem;

c)	novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; un

d)	pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un mehānismus, ar ko nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.

8. Attiecīgo pārziņu vai apstrādātāju atbilstību 40. pantā minētajam rīcības kodeksam pienācīgi ņem vērā, novērtējot šādu pārziņu vai apstrādātāju veikto apstrādes darbību ietekmi, jo īpaši saistībā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.

9. Attiecīgā gadījumā pārzinis pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto apstrādi, neskarot komerciālu vai sabiedrības interešu aizsardzību vai apstrādes darbību drošību.

10. Ja saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu veiktās apstrādes juridiskais pamats ir noteikts Savienības tiesību aktos vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim, un minētie tiesību akti reglamentē konkrēto apstrādes darbību vai minēto darbību kopumu, un novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jau ir veikts kā daļa no vispārējā ietekmes novērtējuma saistībā ar minētā juridiskā pamata pieņemšanu, šā panta 1.–7. punktu nepiemēro, izņemot, ja dalībvalstis uzskata, ka pirms apstrādes darbībām ir jāveic šāds novērtējums.

11. Ja vajadzīgs, pārzinis veic pārskatu, lai novērtētu, vai apstrāde notiek saskaņā ar novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vismaz tad, ja ir izmaiņas attiecībā uz apstrādes darbību radīto risku.

39. pants

Datu aizsardzības speciālista uzdevumi

1. Datu aizsardzības speciālistam ir vismaz šādi uzdevumi:

a)	informēt un konsultēt pārzini vai apstrādātāju un darbiniekus, kuri veic apstrādi, par viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu un ar citiem Savienības vai dalībvalstu noteikumiem par datu aizsardzību;

uzraudzīt, vai tiek ievērota šī regula, citi Savienības vai dalībvalstu noteikumi par datu aizsardzību un pārziņa vai apstrādātāja politika saistībā ar personas datu aizsardzību, tostarp pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku informēšanu un apmācību, un ar to saistītajām revīzijām;

c)	pēc pieprasījuma sniegt padomus attiecībā uz novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un pārraudzīt tā īstenošanu saskaņā ar 35. pantu;

d)	sadarboties ar uzraudzības iestādi;

e)	būt par uzraudzības iestādes kontaktpunktu jautājumos, kas saistīti ar apstrādi, tostarp 36. pantā minēto iepriekšējo apspriešanos, un attiecīgā gadījumā konsultēt par jebkuru citu jautājumu.

2. Datu aizsardzības speciālists, pildot savus uzdevumus, pienācīgi ņem vērā ar apstrādes darbībām saistīto risku, ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūku.

5. iedaļa

Rīcības kodeksi un sertifikācija

40. pants

Rīcības kodeksi

1. Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2. Apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus vai tos grozīt vai papildināt, lai precīzi noteiktu, kā piemērojama šī regula, piemēram, attiecībā uz:

a)	godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)	pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)	personas datu vākšanu;

d)	personas datu pseidonimizāciju;

e)	informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)	datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)	informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)	pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)	uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)	personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)	ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

3. Papildus tam, ka rīcības kodeksus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šā panta 5. punktam un vispārēji piemērojami atbilstīgi šā panta 9. punktam, ievēro pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var ievērot arī pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem atbilstīgi 3. pantam šī regula neattiecas, lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

4. Neskarot to uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, šā panta 2. punktā minētajā rīcības kodeksā ir ietverti mehānismi, kas ļauj 41. panta 1. punktā minētajai struktūrai veikt obligāto pārraudzību par to, kā pārziņi vai apstrādātāji, kuri apņemas piemērot attiecīgo kodeksu, ievēro tā noteikumus.

5. Šā panta 2. punktā minētās apvienības un citas struktūras, kas plāno izstrādāt rīcības kodeksu vai grozīt vai papildināt esošu rīcības kodeksu, iesniedz rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta. Uzraudzības iestāde sniedz atzinumu par to, vai rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir saskaņā ar šo regulu, un apstiprina minēto rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu, ja tā konstatē, ka tas nodrošina pietiekamas atbilstošas garantijas.

6. Ja rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde reģistrē un publisko kodeksu.

7. Ja rīcības kodeksa projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta, pirms rīcības kodeksa projektu, grozījumu vai papildinājumu apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz kolēģijai, kas sniedz atzinumu par to, vai minētais rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu, vai – gadījumā, kas minēts šā panta 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas.

8. Ja 7. punktā minētais atzinums apstiprina, ka rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu vai – gadījumā, kas minēts 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas, kolēģija iesniedz atzinumu Komisijai.

9. Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var nolemt, ka saskaņā ar šā panta 8. punktu iesniegts apstiprināts rīcības kodekss, grozījums vai papildinājums ir vispārēji piemērojami Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti tiem apstiprinātajiem rīcības kodeksiem, par kuriem saskaņā ar 9. punktu pieņemts lēmums, ka tie ir vispārēji piemērojami.

11. Kolēģija visus apstiprinātos rīcības kodeksus, grozījumus un papildinājumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot piemērotus līdzekļus.

42. pants

Sertifikācija

1. Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina, jo īpaši Savienības līmenī, izveidot datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus, lai uzskatāmi parādītu, ka apstrādes darbības, ko veic pārziņi un apstrādātāji, atbilst šai regulai. Ņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2. Papildus tam, ka saskaņā ar šā panta 5. punktu apstiprinātus datu aizsardzības sertifikācijas mehānismus, zīmogus vai marķējumus izmanto pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var izmantot, lai pierādītu, ka pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem, ievērojot 3. pantu, šī regula neattiecas, ir nodrošinājuši atbilstošas garantijas, ko piemēro datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta f) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

3. Sertifikācija ir brīvprātīga un pieejama procesā, kas ir pārredzams.

4. Sertifikācija, ko veic saskaņā ar šo pantu, nemazina pārziņa vai apstrādātāja atbildību attiecībā uz šīs regulas ievērošanu, un tā neskar uzraudzības iestāžu, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, uzdevumus un pilnvaras.

5. Šajā pantā paredzētu sertifikātu izdod 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentā uzraudzības iestāde, pamatojoties uz kritērijiem, ko – ievērojot 58. panta 3. punktu – apstiprinājusi minētā kompetentā uzraudzības iestāde vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija. Ja kritērijus apstiprinājusi kolēģija, var izdot kopīgu sertifikātu – Eiropas datu aizsardzības zīmogu.

6. Pārzinis vai apstrādātājs, kas savas apstrādes darbības pakļauj minētajam sertifikācijas mehānismam, sniedz visu informāciju 43. pantā paredzētajai sertifikācijas struktūrai vai attiecīgā gadījumā kompetentajai uzraudzības iestādei un nodrošina piekļuvi savām apstrādes darbībām, kas vajadzīga, lai veiktu minēto sertifikācijas procedūru.

7. Sertifikātu pārzinim vai apstrādātājam izdod uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs gadus, un to var atjaunot ar tādiem pašiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka attiecīgās prasības joprojām ir izpildītas. Attiecīgā gadījumā 43. pantā minētās sertifikācijas struktūras vai kompetentā uzraudzības iestāde atsauc sertifikātu, ja sertifikācijas prasības nav izpildītas vai vairs netiek pildītas.

8. Kolēģija visus sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus un marķējumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

46. pants

Nosūtīšana, pamatojoties uz atbilstošām garantijām

1. Ja nav pieņemts lēmums saskaņā ar 45. panta 3. punktu, pārzinis vai apstrādātājs var nosūtīt personas datus uz trešo valsti vai uz starptautisku organizāciju tikai tad, ja pārzinis vai apstrādātājs ir sniedzis atbilstošas garantijas, un ar nosacījumu, ka datu subjektiem ir pieejamas īstenojamas datu subjekta tiesības un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

2. Šā panta 1. punktā minētās atbilstošās garantijas, uzraudzības iestādei neprasot īpašu atļauju, var tikt nodrošinātas ar:

a)	starp publiskām iestādēm vai struktūrām juridiski saistošu un tiesiski īstenojamu instrumentu;

b)	saistošiem uzņēmuma noteikumiem saskaņā ar 47. pantu;

c)	standarta datu aizsardzības klauzulām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

d)	standarta datu aizsardzības klauzulām, ko pieņem uzraudzības iestāde un apstiprina Komisija saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru;

e)	saskaņā ar 40. pantu apstiprinātu rīcības kodeksu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjekta tiesībām; vai

f)	saskaņā ar 42. pantu apstiprinātu sertifikācijas mehānismu kopā ar trešās valsts datu pārziņa vai apstrādātāja saistošām un tiesiski īstenojamām saistībām piemērot atbilstošas garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

3. Ja kompetentā uzraudzības iestāde dod tādu atļauju, tad 1. punktā minētās atbilstošās garantijas var arī nodrošināt jo īpaši ar:

a)	starp pārzini vai apstrādātāju un trešā valstī vai starptautiskā organizācijā esošu pārzini, apstrādātāju vai personas datu saņēmēju noslēgtu līgumu klauzulām; vai

b)	noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvajās vienošanās starp publiskām iestādēm vai struktūrām un kuri ietver īstenojamas un efektīvas datu subjektu tiesības.

4. Uzraudzības iestāde šā panta 3. punktā minētajos gadījumos piemēro konsekvences mehānismu, kas minēts 63. pantā.

5. Dalībvalsts vai uzraudzības iestādes atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 26. panta 2. punktu, ir spēkā, kamēr minētā uzraudzības iestāde tās vajadzības gadījumā negroza, neaizstāj vai neatceļ. Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 26. panta 4. punktu, ir spēkā, kamēr tos vajadzības gadījumā negroza, neaizstāj vai neatceļ ar Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 2. punktu.

51. pants

Uzraudzības iestāde

1. Katra dalībvalsts paredz, ka viena vai vairākas neatkarīgas publiskas iestādes ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības saistībā ar apstrādi un veicinātu personas datu brīvu apriti Savienībā (“uzraudzības iestāde”).

2. Katra uzraudzības iestāde palīdz nodrošināt šīs regulas konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Minētajā nolūkā uzraudzības iestādes sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju saskaņā ar VII nodaļu.

3. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, minētā dalībvalsts ieceļ uzraudzības iestādi, kas pārstāv minētās iestādes kolēģijā, un izstrādā mehānismus, kas nodrošina, ka pārējās iestādes ievēro 63. panta noteikumus par konsekvences mehānismu.

4. Līdz 2018. gada 25. maijam katra dalībvalsts paziņo Komisijai noteikumus, ko tā pieņem saskaņā ar šo nodaļu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

52. pants

Neatkarība

1. Katra uzraudzības iestāde rīkojas pilnīgi neatkarīgi, pildot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu.

2. Katras uzraudzības iestādes loceklis vai locekļi, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, ir brīvi no ārējas – tiešas vai netiešas – ietekmes un ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus.

3. Katras uzraudzības iestādes loceklis vai locekļi atturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem, un, esot amatā, neuzņemas nekādu citu nesavienojamu algotu vai nealgotu darbu.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, lai katrai uzraudzības iestādei būtu piešķirti cilvēkresursi, tehniskie un finanšu resursi, telpas un infrastruktūra, kas nepieciešami efektīvai tās uzdevumu izpildei un pilnvaru īstenošanai, tostarp arī tādu uzdevumu izpildei un pilnvaru īstenošanai, kuri jāveic saistībā ar savstarpējo palīdzību, sadarbību un dalību kolēģijā.

5. Katra dalībvalsts nodrošina, lai katra uzraudzības iestāde izraudzītos personālu un lai tai būtu pašai savs personāls, kas būtu pakļauts vienīgi attiecīgās uzraudzības iestādes locekļa vai locekļu vadībai.

6. Katra dalībvalsts nodrošina, lai katra uzraudzības iestāde būtu pakļauta tādai finanšu kontrolei, kas neietekmē tās neatkarību, un lai tai būtu atsevišķs publisks gada budžets, kas var būt daļa no kopējā valsts budžeta.

58. pants

Pilnvaras

1. Katrai uzraudzības iestādei ir visas šādas izmeklēšanas pilnvaras:

a)	izdot rīkojumu pārzinim un apstrādātājam, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvim sniegt visu informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai;

b)	veikt izmeklēšanas, izmantojot datu aizsardzības revīzijas;

c)	veikt pārbaudi tiem sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

d)	paziņot pārzinim vai apstrādātājam par aizdomām par šīs regulas iespējamu pārkāpšanu;

e)	iegūt no pārziņa un apstrādātāja piekļuvi visiem personas datiem un visai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu veikšanai;

f)	iegūt piekļuvi visām pārziņa un apstrādātāja telpām, tostarp jebkādām datu apstrādes iekārtām un līdzekļiem, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts procesuālajiem tiesību aktiem.

2. Katrai uzraudzības iestādei ir visas šādas korektīvās pilnvaras:

a)	brīdināt pārzini vai apstrādātāju, ka ar paredzētajām apstrādes darbībām, iespējams, var tikt pārkāpti šīs regulas noteikumi;

b)	izteikt rājienu pārzinim vai apstrādātājam, ja ar apstrādes darbībām ir tikuši pārkāpti šīs regulas noteikumi;

c)	izdot rīkojumu pārzinim vai apstrādātājam izpildīt datu subjekta pieprasījumu īstenot viņam saskaņā ar šo regulu piešķirtās tiesības;

d)	izdot rīkojumu pārzinim vai apstrādātājam saskaņot apstrādes darbības ar šīs regulas noteikumiem, vajadzības gadījumā – konkrētā veidā un konkrētā laikposmā;

e)	izdot rīkojumu pārzinim paziņot datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumu;

f)	uzlikt pagaidu vai galīgu apstrādes ierobežojumu, tostarp aizliegumu;

g)	izdot rīkojumu par personas datu labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu, ievērojot 16., 17. un 18. pantu, un par šādām darbībām informēt saņēmējus, kuriem personas dati ir izpausti, ievērojot 17. panta 2. punktu un 19. pantu;

h)	atsaukt sertifikātu vai izdot rīkojumu sertifikācijas struktūrai atsaukt sertifikātu, kurš izsniegts, ievērojot 42. un 43. pantu, vai izdot rīkojumu sertifikācijas struktūrai neizsniegt sertifikātu, ja nav izpildītas vai vairs netiek pildītas sertifikācijas prasības;

i)	piemērot administratīvu naudas sodu saskaņā ar 83. pantu, papildinot vai aizstājot šajā punktā minētos pasākumus atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem;

j)	izdot rīkojumu apturēt datu plūsmu pie saņēmēja trešā valstī vai pie starptautiskas organizācijas.

3. Katrai uzraudzības iestādei ir visas šādas atļauju izsniegšanas un padomdevēja pilnvaras:

a)	konsultēt pārzini saskaņā ar 36. pantā minēto iepriekšējas apspriešanās procedūru;

b)	pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma sniegt atzinumus valsts parlamentam, dalībvalsts valdībai vai – saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem – citām iestādēm un struktūrām, kā arī sabiedrībai par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību;

c)	dot atļauju uzsākt apstrādi, kas minēta 36. panta 5. punktā, ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta šāda iepriekšēja atļauja;

d)	saskaņā ar 40. panta 5. punktu sniegt atzinumu par rīcības kodeksa projektu un to apstiprināt;

e)	akreditēt sertifikācijas struktūras saskaņā ar 43. pantu;

f)	izsniegt sertifikātus un apstiprināt sertifikācijas kritērijus saskaņā ar 42. panta 5. punktu;

g)	pieņemt standarta datu aizsardzības klauzulas, kas minētas 28. panta 8. punktā un 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

h)	apstiprināt līguma klauzulas, kas minētas 46. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

i)	apstiprināt administratīvās vienošanās, kas minētas 46. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

j)	apstiprināt saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 47. pantu.

4. Uzraudzības iestāde saskaņā ar šo pantu piešķirto pilnvaru īstenošanā ievēro atbilstošas garantijas, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgas procedūras, kas noteiktas Savienības un dalībvalstu tiesību aktos saskaņā ar hartu.

5. Katra dalībvalsts ar tiesību aktiem paredz, ka tās uzraudzības iestādei ir pilnvaras pievērst tiesu iestāžu uzmanību šīs regulas pārkāpumiem un vajadzības gadījumā uzsākt tiesvedību vai kā citādi iesaistīties tiesvedībā, lai īstenotu šīs regulas noteikumus.

6. Katra dalībvalsts var ar tiesību aktiem paredzēt, ka tās uzraudzības iestādei ir vēl citas pilnvaras papildus tām, kas minētas 1., 2. un 3. punktā. Minēto pilnvaru īstenošana netraucē VII nodaļas efektīvai darbībai.

68. pants

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija

1. Ar šo tiek izveidota Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (“kolēģija”) kā Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.

2. Kolēģiju pārstāv tās priekšsēdētājs.

3. Kolēģija sastāv no katras dalībvalsts vienas uzraudzības iestādes vadītāja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vai viņu attiecīgajiem pārstāvjiem.

4. Ja dalībvalstī par šīs regulas noteikumu piemērošanas uzraudzību atbild vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem ieceļ kopīgu pārstāvi.

5. Komisijai ir tiesības piedalīties kolēģijas darbībā un sanāksmēs bez balsošanas tiesībām. Komisija norīko pārstāvi. Kolēģijas priekšsēdētājs paziņo Komisijai par kolēģijas darbībām.

6. Gadījumos, kas minēti 65. pantā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir balsošanas tiesības vienīgi par lēmumiem, kas attiecas uz principiem un noteikumiem, kuri ir piemērojami Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un kuri pēc būtības atbilst šīs regulas principiem un noteikumiem.

75. pants

Sekretariāts

1. Kolēģijai ir sekretariāts, kuru nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

2. Sekretariāts pilda uzdevumus tikai pēc kolēģijas priekšsēdētāja norādēm.

3. Uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja personālu, kas ir iesaistīts tādu uzdevumu veikšanā, kuri ar šo regulu ir uzticēti kolēģijai, attiecas pakļautības kārtība, kas ir atsevišķa no tā personāla, kurš ir iesaistīts tādu uzdevumu veikšanā, kurus devis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

4. Attiecīgā gadījumā kolēģija un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs izveido un publicē saprašanas memorandu, ar ko tiek īstenots šis pants, noteikta sadarbības kārtība un ko piemēro tam Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja personālam, kas iesaistīts tādu uzdevumu veikšanā, kuri ar šo regulu ir uzticēti kolēģijai.

5. Sekretariāts sniedz analītisku, administratīvu un loģistikas atbalstu kolēģijai.

6. Sekretariāts jo īpaši ir atbildīgs par:

a)	Kolēģijas ikdienas darbu;

b)	saziņu starp Kolēģijas locekļiem, priekšsēdētāju un Komisiju;

c)	saziņu ar citām institūcijām un sabiedrību;

d)	elektronisko līdzekļu izmantošanu iekšējai un ārējai saziņai;

e)	attiecīgās informācijas tulkošanu;

f)	kolēģijas sanāksmju sagatavošanu un turpmākiem pasākumiem;

g)	kolēģijas pieņemto atzinumu, lēmumu par strīdu izšķiršanu starp uzraudzības iestādēm un citu dokumentu sagatavošanu, izstrādi un publicēšanu.

83. pants

Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu

1. Katra uzraudzības iestāde nodrošina, ka par 4., 5. un 6. punktā minētajiem šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša.

2. Administratīvie naudas sodi atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem tiek piemēroti, papildinot 58. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā un j) apakšpunktā minētos pasākumus vai šo pasākumu vietā. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un pieņemot lēmumu par administratīvā naudas soda apmēru, katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus elementus:

a)	pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)	to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)	jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)	pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)	jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)	sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)	to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)	veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)	ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)	apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)	jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

3. Ja pārzinis vai apstrādātājs tīši vai aiz neuzmanības attiecībā uz to pašu vai saistītu apstrādes darbību pārkāpj vairākus šīs regulas noteikumus, kopējais administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz summu, kas paredzēta par vissmagāko pārkāpumu.

4. Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)	sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)	pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

5. Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)	datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)	personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)	visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)	ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

6. Saskaņā ar šā panta 2. punktu par 58. panta 2. punktā minētā uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

7. Neskarot 58. panta 2. punktā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

8. Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.

9. Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesību aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2018. gada 25. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu vai jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

84. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par citām sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, jo īpaši pārkāpumiem, par kuriem nav paredzēti administratīvi naudas sodi saskaņā ar 83. pantu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šos noteikumus īsteno. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Līdz 2018. gada 25. maijam katra dalībvalsts paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem, ievērojot 1. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

IX NODAĻA

Noteikumi par īpašām apstrādes situācijām

85. pants

Apstrāde un vārda un informācijas brīvība

1. Dalībvalstis ar tiesību aktiem saglabā līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, tostarp apstrādi žurnālistikas vajadzībām un akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām.

2. Apstrādei žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām dalībvalstis paredz izņēmumus vai atkāpes no II nodaļas (Principi), III nodaļas (Datu subjekta tiesības), IV nodaļas (Pārzinis un apstrādātājs), V nodaļas (Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām), VI nodaļas (Neatkarīgas uzraudzības iestādes), VII nodaļas (Sadarbība un konsekvence) un IX nodaļas (Īpašas datu apstrādes situācijas) attiecībā apstrādi, ja tas ir nepieciešams, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un vārda un informācijas brīvību.

3. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņēmusi, ievērojot 2. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

86. pants

Apstrāde un publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem

Personas datus, kas iekļauti oficiālos dokumentos, kuri ir publiskas iestādes vai publiskas vai privātas struktūras rīcībā, lai veiktu kādu uzdevumu sabiedrības interesēs, šī iestāde vai struktūra drīkst atklāt saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, ko piemēro publiskai iestādei vai struktūrai, lai publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem saskaņotu ar tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu.

88. pants

Apstrāde saistībā ar nodarbinātību

1. Ar tiesību aktiem vai ar koplīgumiem dalībvalstis var paredzēt konkrētākus noteikumus, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību, jo īpaši darbā pieņemšanas nolūkos, darba līguma izpildei, ietverot likumā vai koplīgumā paredzētu saistību izpildi, darba vadībai, plānošanai un organizēšanai, vienlīdzībai un daudzveidībai darbavietā, veselībai un drošībai darbavietā, darba devēja vai klienta īpašuma aizsardzībai un individuālu vai kolektīvu ar nodarbinātību saistītu tiesību vai priekšrocību izmantošanas vai baudīšanas nolūkos un darba attiecību izbeigšanas nolūkos.

2. Minētie noteikumi ietver piemērotus un konkrētus pasākumus nolūkā aizsargāt datu subjekta cilvēka cieņu, leģitīmas intereses un pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz apstrādes pārredzamību, personas datu nosūtīšanu uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, ietvaros un uzraudzības sistēmām darba vietā.

3. Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 25. maijam paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tā pieņem, ievērojot 1. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

90. pants

Pienākumi ievērot slepenību

1. Dalībvalstis var pieņemt īpašus noteikumus, kuri paredz uzraudzības iestāžu pilnvaras, kas minētas 58. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz pārziņiem vai apstrādātājiem, uz kuriem saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums vai citi līdzvērtīgi pienākumi ievērot slepenību, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un pienākumu ievērot slepenību. Minētos noteikumus piemēro tikai tiem personas datiem, ko pārzinis vai apstrādātājs saņēmis vai ieguvis tādas darbības rezultātā, uz kuru attiecas minētais pienākums ievērot slepenību, vai ieguvis tādas darbības laikā.

2. Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 25. maijam paziņo Komisijai par noteikumiem, ko tā pieņēmusi, ievērojot 1. punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

95. pants

Saistība ar Direktīvu 2002/58/EK

Šī regula neuzliek papildu pienākumus fiziskām vai juridiskām personām attiecībā uz apstrādi saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu publiskos komunikāciju tīklos Savienībā jautājumos, saistībā ar kuriem tām ir piemērojami Direktīvas 2002/58/EK īpašie noteikumi ar to pašu mērķi.

96. pants

Saistība ar iepriekš noslēgtiem nolīgumiem

Starptautiskie nolīgumi, kuri ietver personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un kurus dalībvalstis ir noslēgušas pirms 2016. gada 24. maija, un kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas ir piemērojami pirms minētās dienas, paliek spēkā līdz brīdim, kad tie tiek grozīti, aizstāti vai atcelti.

99. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no 2018. gada 25. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 27. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT

(1) OV C 229, 31.7.2012., 90. lpp.

(2) OV C 391, 18.12.2012., 127. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 8. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. aprīļa nostāja.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(5) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003) 1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 89. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(10) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(17) OV C 192, 30.6.2012., 7. lpp.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

whereas

(10) Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam.
Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamtbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana.
Attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru veic, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras, būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest valsts noteikumus, ar ko vēl vairāk precizē šīs regulas noteikumu piemērošanu.
Saistībā ar vispārējiem un horizontāliem tiesību aktiem par datu aizsardzību, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, dalībvalstīm ir vairāki uz konkrētām nozarēm attiecināmi tiesību akti jomās, kurās ir vajadzīgi precīzāki noteikumi. Šajā regulā dalībvalstīm ir arī paredzēta rīcības brīvība precizēt tās noteikumus, tostarp attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu (“sensitīvu datu”) apstrādi. Šajā ziņā ar šo regulu neizslēdz dalībvalstu tiesību aktus, kuros nosaka konkrētu apstrādes situāciju apstākļus, tostarp precīzāk nosakot apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.

- = -

(14) Šajā regulā noteiktajai aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jāattiecas uz fiziskām personām neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas. Šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju.

- = -

(23) Lai nodrošinātu, ka fiziskām personām netiek liegta aizsardzība, kas tām pienākas saskaņā ar šo regulu, Savienībā esošu datu subjektu personas datu apstrāde, ko veic pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu jāveic saskaņā ar šo regulu, ja apstrādes darbības ir saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar samaksu.
Lai noteiktu, vai šāds pārzinis vai apstrādātājs piedāvā preces vai pakalpojumus datu subjektiem, kuri ir Savienībā, būtu jāpārliecinās, vai ir acīmredzams, ka pārzinis vai apstrādātājs ir iecerējis piedāvāt pakalpojumus datu subjektiem vienā vai vairākās Savienības dalībvalstīs.
Tā kā, lai pārliecinātos par šādu ieceri, nepietiek tikai ar to, ka ir pieejama pārziņa, apstrādātāja vai starpnieka tīmekļa vietne Savienībā, e-pasta adrese vai cita kontaktinformācija, vai ka tiek izmantota valoda, ko parasti izmanto trešā valstī, kurā pārzinis veic uzņēmējdarbību, faktori, piemēram, tādas valodas vai valūtas izmantošana, kuru parasti izmanto vienā vai vairākās dalībvalstīs, piedāvājot pasūtīt preces un pakalpojumus minētajā citā valodā, vai Savienībā esošu klientu vai lietotāju pieminēšana var liecināt par to, ka pārzinis ir iecerējis piedāvāt preces vai pakalpojumus datu subjektiem Savienībā.

- = -

(26) Datu aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu.
Personas dati, kuri ir pseidonimizēti un kurus, izmantojot papildu informāciju, varētu attiecināt uz fizisku personu, būtu jāuzskata par informāciju par identificējamu fizisku personu.
Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu.
Lai pārliecinātos, vai līdzekļus varētu saprātīgi izmantot fiziskas personas identificēšanai, būtu jāņem vērā visi objektīvie faktori, piemēram, identificēšanai nepieciešamās izmaksas un laiks, ņemot vērā apstrādes laikā pieejamo tehnoloģiju un tehnoloģiju attīstību.
Tādēļ datu aizsardzības principi nebūtu jāpiemēro anonīmai informācijai, proti, informācijai, kura neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datiem, ko sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams.
Tādēļ šī regula neattiecas uz šādas anonīmas informācijas apstrādi, tostarp statistikas vai pētniecības nolūkos.

- = -

(29) Lai radītu stimulus piemērot pseidonimizāciju personas datu apstrādē, tajā pašā pārzinī vajadzētu būt iespējamiem pseidonimizācijas pasākumiem, kas vienlaikus ļauj veikt vispārēju analīzi, ja minētais pārzinis ir veicis tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai saistībā ar attiecīgo apstrādi nodrošinātu, ka tiek īstenota šī regula, un ka papildu informācija personas datu sasaistei ar konkrētu datu subjektu tiek turēta atsevišķi.
Pārzinim, apstrādājot personas datus, būtu jānorāda pilnvarotās personas tajā pašā pārzinī.

- = -

(35) Personas datos attiecībā uz veselību būtu jāiekļauj visi dati par datu subjekta veselības stāvokli, kuri atspoguļo informāciju par datu subjekta kādreizējo, tagadējo vai prognozējamo fiziskās vai garīgās veselības stāvokli.
Tas ietver tādu informāciju par fizisko personu, kas savākta, minēto fizisko personu reģistrējot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to sniegšanas laikā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (9); skaitlis, simbols vai zīme, kas piešķirta fiziskai personai, lai to unikāli identificētu ar veselību saistītos nolūkos; informācija, kas iegūta, pārbaudot vai izmeklējot kādu ķermeņa daļu vai no tā iegūtu materiālu, tostarp no ģenētiskiem datiem un bioloģiskiem paraugiem; un jebkāda informācija, piemēram, par slimību, invaliditāti, slimības risku, slimības vēsturi, klīnisko aprūpi vai par datu subjekta fizioloģisko vai biomedicīnisko stāvokli neatkarīgi no informācijas avota, piemēram, ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista, slimnīcas, medicīniskās ierīces vai in vitro diagnostikas testa.

- = -

(39) Jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai.
Fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti.
Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama un viegli saprotama un ka ir jāizmanto skaidra un vienkārša valoda.
Minētais princips jo īpaši attiecas uz informāciju datu subjektiem par pārziņa identitāti un apstrādes nolūkiem, kā arī papildu informāciju, lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu apstrādi attiecībā uz attiecīgajām fiziskajām personām, un viņu tiesībām saņemt apstiprinājumu un paziņojumu par to, kuri viņu personas dati tiek apstrādāti.
Fiziskās personas būtu jāinformē par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi un to, kā īstenot savas tiesības saistībā ar šādu apstrādi.
Proti, konkrētajiem personas datu apstrādes nolūkiem vajadzētu būt nepārprotamiem, leģitīmiem un noteiktiem jau personas datu vākšanas laikā.
Personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, atbilstīgiem, un tiem būtu jāietver tikai tas, kas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tiek apstrādāti.
Tādēļ jo īpaši nepieciešams nodrošināt, lai personas datu glabāšanas laikposms tiktu stingri ierobežots līdz minimumam.
Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem.
Lai nodrošinātu, ka personas datus neglabā ilgāk nekā nepieciešams, pārzinim būtu jānosaka termiņi, kad dati ir jādzēš vai periodiski jāpārskata.
Būtu jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati tiek laboti vai dzēsti.
Personas dati būtu jāapstrādā veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu un neatļautu piekļuvi aprīkojumam, kas izmantots apstrādei.

- = -

(49) Attiecīgā datu pārziņa leģitīmas intereses rada personas datu apstrāde, kuru veic publiskas iestādes, Datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT), Datordrošības incidentu reaģēšanas vienības (CSIRT), elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sniedzēji un drošības tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzēji, tādā apjomā, kas ir noteikti vajadzīgs un samērīgs, lai nodrošinātu tīkla un informācijas drošību, t. i., tīkla vai informācijas sistēmu spēju zināmā uzticamības līmenī pretoties nejaušiem gadījumiem vai nelikumīgām vai ļaunprātīgām darbībām, kas apdraudētu uzglabāto un nosūtīto personas datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā arī saistīto pakalpojumu drošību, kurus piedāvā minētie tīkli un sistēmas vai kuri ir pieejami, izmantojot minētos tīklus un sistēmas.
Tas varētu, piemēram, palīdzēt novērst neatļautu piekļuvi elektroniskajiem sakaru tīkliem un ļaunprātīgu kodu izplatīšanu, kā arī apturēt pakalpojumatteices uzbrukumus un novērst datoru un elektronisko komunikāciju sistēmu bojājumus.

- = -

(51) Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un brīvībām.
Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu.
Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādās ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos, šajā regulā precizētos gadījumos, ņemot vērā, ka dalībvalstu tiesību aktos var būt paredzēti konkrēti noteikumi par datu aizsardzību, lai pieņemtu šīs regulas noteikumu piemērošanu juridisku pienākumu izpildei vai sabiedrības interesēs veiktu uzdevumu izpildei, vai pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai.
Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz šādu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem.
Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

- = -

(53) Īpašu kategoriju personas datus, kuriem pienākas augstāka aizsardzība, būtu jāapstrādā ar veselību saistītos nolūkos tikai tad, ja minētie nolūki jāsasniedz fizisku personu un visas sabiedrības labā, jo īpaši saistībā ar veselības vai sociālās aprūpes pakalpojumu un sistēmu pārvaldību, tostarp šādu datu apstrādi, ko kvalitātes kontroles nolūkos veic pārvaldības un centrālās valsts veselības iestādes, informāciju par pārvaldību un veselības vai sociālās aprūpes sistēmas vispārēju valsts mēroga un vietēju pārraudzību, un lai nodrošinātu veselības vai sociālās aprūpes un pārrobežu veselības aprūpes nepārtrauktību vai veselības drošību, pārraudzības vai brīdināšanas nolūkos vai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kam jāatbilst sabiedrības interešu mērķim, kā arī pētījumiem, kurus sabiedrības veselības jomā veic sabiedrības interesēs.
Tāpēc šai regulai būtu jānodrošina saskaņoti nosacījumi īpašu kategoriju personas veselības datu apstrādei attiecībā uz konkrētām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu datu apstrādi konkrētos ar veselību saistītos nolūkos veic personas, uz kurām attiecas juridiskais pienākums ievērot dienesta noslēpumu.
Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem būtu jāparedz konkrēti un atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un personas datus.
Būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.
Tomēr tam nevajadzētu kavēt personas datu brīvo plūsmu Savienībā gadījumos, kad minētos nosacījumus piemēro šādu datu pārrobežu apstrādei.

- = -

(59) Būtu jāparedz kārtība, kas datu subjektam atvieglotu savu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp mehānismi, kā pieprasīt un, ja piemērojams, bez maksas saņemt jo īpaši piekļuvi personas datiem un to labošanu vai dzēšanu un īstenot tiesības iebilst.
Pārzinim būtu jānodrošina arī līdzekļi, ar kuriem pieprasījumus var izdarīt elektroniski, īpaši gadījumos, kad personas datus apstrādā, izmantojot elektroniskus līdzekļus.
Pārzinim būtu jāuzliek pienākums atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās un vēlākais viena mēneša laikā un minēt iemeslus, ja pārzinis neplāno izpildīt nevienu šādu pieprasījumu.

- = -

(66) Lai stiprinātu tiesības tikt aizmirstam tiešsaistes vidē, arī tiesības uz dzēšanu būtu jāpaplašina tā, lai pārzinim, kas ir publiskojis personas datus, būtu pienākums informēt pārziņus, kuri apstrādā šādus personas datus, par to, ka ir jādzēš visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumi.
To darot, pārzinim būtu jāveic saprātīgi pasākumi, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un pārziņa rīcībā esošos līdzekļus, tostarp tehniskie pasākumi, ar ko pārziņus, kuri apstrādā personas datus, informē par datu subjekta pieprasījumu.

- = -

(71) Datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, kurā var būt ietverts pasākums, ar ko izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus, un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde un kurai ir juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu – piemēram, tiešsaistē iesniegta kredītpieteikuma automātisks noraidījums vai elektroniska darbā pieņemšanas prakse bez cilvēka līdzdalības. Šāda apstrāde ietver “profilēšanu”, kas izpaužas kā jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos, ja šādai apstrādei ir juridiskas sekas attiecībā uz fizisko personu vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē.
Tomēr lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz šādu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim, tostarp krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzībai un novēršanai, ko veic saskaņā ar Savienības iestāžu vai valsts uzraudzības iestāžu noteikumiem, standartiem un ieteikumiem, un lai nodrošinātu pārziņa sniegtā pakalpojuma drošību un uzticamību, vai ja šāda apstrāde ir vajadzīga, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini, vai ja datu subjekts ir nepārprotami piekritis šādai apstrādei.
Jebkurā gadījumā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, kurām būtu jāaptver konkrētas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka līdzdalību, tiesības paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu. Šāds pasākums nebūtu jāattiecina uz bērnu.

- = -

(73) Ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem var piemērot ierobežojumus attiecībā uz konkrētiem principiem un tiesībām uz informāciju, piekļuvi personas datiem, to labošanu vai dzēšanu, tiesībām uz datu pārnešanu, tiesībām iebilst, lēmumiem, kas pamatojas uz profilēšanu, kā arī attiecībā uz ziņošanu datu subjektam par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un attiecībā uz dažiem ar to saistītiem pārziņu pienākumiem, ciktāl tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami un samērīgi, lai garantētu sabiedrisko drošību, tostarp cilvēka dzīvības aizsardzību, jo īpaši reaģējot uz dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām, lai garantētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, vai lai garantētu reglamentēto profesiju ētikas kodeksu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, citus svarīgus Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķus, jo īpaši svarīgas Savienības vai dalībvalsts ekonomiskās vai finanšu intereses, tādu publisku reģistru uzturēšanu, kuri vajadzīgi vispārēju sabiedrības interešu dēļ, arhivētu personas datu turpmāku apstrādi, lai sniegtu konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, vai datu subjekta vai citu personu tiesību un brīvību aizsardzību, tostarp sociālo aizsardzību, sabiedrības veselību un humanitārus mērķus.
Minētajiem ierobežojumiem vajadzētu būt saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

- = -

(81) Lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām saistībā ar apstrādi, kas apstrādātājam jāveic pārziņa vārdā, kad apstrādātājam tiek uzticēts veikt apstrādes darbības, pārzinim būtu jāizmanto vienīgi tādi apstrādātāji, kuri sniedz pietiekamas garantijas, jo īpaši speciālo zināšanu, uzticamības un līdzekļu ziņā, tādu tehnisko un organizatorisko pasākumu īstenošanai, kuri atbildīs šīs regulas prasībām, tostarp apstrādes drošības jomā.
Apstrādātāja atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam var izmantot kā elementu, ar ko uzskatāmi parāda pārziņa pienākumu izpildi.
Apstrāde, ko veic apstrādātājs, būtu jāreglamentē ar līgumu vai citu juridisku aktu atbilstīgi Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas saista apstrādātāju ar pārzini; minētajā aktā būtu jāizklāsta apstrādes priekšmets un ilgums, apstrādes raksturs un nolūki, personas datu veids un datu subjektu kategorijas, ņemot vērā konkrētos apstrādātāja uzdevumus un pienākumus saistībā ar veicamo apstrādi un risku datu subjekta tiesībām un brīvībām.
Pārzinis un apstrādātājs var izvēlēties izmantot atsevišķu līgumu vai līguma standartklauzulas, ko pieņem vai nu tieši Komisija, vai uzraudzības iestāde saskaņā ar konsekvences mehānismu un pēc tam Komisija.
Pēc tam, kad apstrāde pārziņa vārdā ir pabeigta, apstrādātājam pēc pārziņa izvēles personas dati būtu jāatdod atpakaļ vai jādzēš, ja vien nav prasīts personas datus uzglabāt saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam.

- = -

(89) Direktīvā 95/46/EK bija noteikts vispārīgs pienākums paziņot par personas datu apstrādi uzraudzības iestādēm.
Lai gan minētais pienākums radīja administratīvu un finanšu slogu, tas ne vienmēr palīdzēja uzlabot personas datu aizsardzību.
Tāpēc šādi nekritiski vispārīgi paziņošanas pienākumi būtu jāatceļ un jāaizstāj ar efektīvām procedūrām un mehānismiem, kas pievēršas tiem apstrādes darbību veidiem, kuri, iespējams, var radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām sava rakstura, apmēra, konteksta un nolūku dēļ. Šādi apstrādes darbību veidi var būt tādi, kuri jo īpaši ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu, vai tādi, kuri pieder pie kāda jauna veida un par kuriem pārzinis pirms tam nav veicis novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, vai tādi, pēc kuriem ir radusies vajadzība, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās apstrādes.

- = -

(93) Ja pieņem dalībvalsts tiesību aktus, kuri ir publiskas iestādes vai publiskas struktūras uzdevumu izpildes pamatā un ar kuriem regulē attiecīgo konkrēto apstrādes darbību vai apstrādes darbību kopumu, dalībvalstis var uzskatīt, ka pirms apstrādes darbībām ir nepieciešams veikt minēto novērtējumu.

- = -

(94) Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka – ja nav garantijas, drošības pasākumi un mehānismi riska mazināšanai – apstrāde radītu augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām un pārzinis uzskata, ka risku nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes darbību sākšanas būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Šādu augstu risku, visticamāk, rada daži apstrādes veidi un apstrādes apjoms un biežums, kas var izraisīt arī kaitējumu vai fiziskas personas tiesību un brīvību ierobežošanu.
Uzraudzības iestādei uz pieprasījumu par apspriešanos būtu jāatbild noteiktā termiņā.
Tomēr tam, ka uzraudzības iestāde nav sniegusi atbildi minētajā noteiktajā termiņā, nebūtu jāskar neviena uzraudzības iestādes iejaukšanas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem uzdevumiem un pilnvarām, tostarp pilnvarām aizliegt apstrādes darbības.
Saistībā ar minēto apspriešanās procesu uzraudzības iestādei var iesniegt novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību, kas tika veikts saistībā ar attiecīgo apstrādi, iznākumu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

- = -

(108) Kamēr lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemts, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāveic pasākumi, kas kompensētu datu aizsardzības trūkumus trešā valstī, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektam. Šādas atbilstošas garantijas varētu nozīmēt, ka tiek izmantoti saistošie uzņēmuma noteikumi, Komisijas pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas, uzraudzības iestādes pieņemtās standarta datu aizsardzības klauzulas vai uzraudzības iestādes apstiprinātās līguma klauzulas.
Minētajām garantijām būtu jānodrošina, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības un datu subjektu tiesības atbilstīgi Savienībā veiktai apstrādei, tostarp īstenojamu datu subjekta tiesību un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamība, ieskaitot iespēju saņemt efektīvu aizsardzību administratīvā kārtā vai tiesā un pieprasīt kompensāciju Savienībā un trešā valstī.
Tiem jo īpaši būtu jāattiecas uz atbilstību vispārīgiem principiem, kuri saistīti ar personas datu apstrādi, un “integrētas datu aizsardzības” un “datu aizsardzības pēc noklusējuma” principiem.
Arī publiskās iestādes vai struktūras var veikt datu nosūtīšanu uz trešo valstu publiskām iestādēm vai struktūrām vai starptautiskām organizācijām, kurām ir atbilstoši pienākumi vai funkcijas, tostarp pamatojoties uz noteikumiem, kuri iekļaujami administratīvos pasākumos, piemēram, saprašanās memorandā, datu subjektiem paredzot īstenojamas un efektīvas tiesības.
Ja garantijas ir paredzētas administratīvos noteikumos, kas nav juridiski saistoši, būtu jāsaņem kompetentās uzraudzības iestādes atļauja.

- = -

(115) Dažas trešās valstis pieņem normatīvos un citus tiesību aktus, kuru mērķis ir tieši regulēt apstrādes darbības, ko fiziskas un juridiskas personas veic dalībvalstu jurisdikcijā.
Tas var ietvert tiesu spriedumus vai administratīvu iestāžu lēmumus trešās valstīs, ar kuriem pārzinim vai apstrādātājam prasa nosūtīt vai atklāt personas datus un kuri nav balstīti uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti. Šādu normatīvu un citu tiesību aktu ekstrateritoriāla piemērošana var būt pretrunā starptautiskām tiesībām un var kavēt sasniegt tādu aizsardzību, kādu fiziskām personām Savienībā nodrošina ar šo regulu.
Nosūtīšana būtu jāatļauj tikai tad, ja šīs regulas nosacījumi nosūtīšanai uz trešām valstīm ir izpildīti.
Tas cita starpā varētu būt gadījumos, kad izpaušana ir nepieciešama, pamatojoties uz svarīgām sabiedrības interesēm, kas atzītas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim.

- = -

(140) Kolēģijai būtu jāsaņem palīdzība no sekretariāta, kuru nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja personālam, kas ir iesaistīts to uzdevumu īstenošanā, kuri kolēģijai uzticēti ar šo regulu, savi uzdevumi būtu jāveic tikai saskaņā ar kolēģijas priekšsēdētāja norādījumiem un viņa pakļautībā.

- = -

(146) Pārzinim vai apstrādātājam būtu jākompensē jebkurš kaitējums, kurš personai var būt nodarīts tādas apstrādes rezultātā, kura pārkāpj šo regulu.
Pārzinis vai apstrādātājs būtu jāatbrīvo no atbildības, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par kaitējumu.
Kaitējuma jēdziens būtu plaši jāinterpretē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tādā veidā, kas pilnībā atbilst šīs regulas mērķiem.
Tas neskar prasības par kaitējumu, kas izriet no citu Savienības vai dalībvalstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem.
Apstrāde, kas pārkāpj šo regulu, ietver arī apstrādi, kas pārkāpj deleģētos un īstenošanas aktus, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu un dalībvalsts tiesību aktiem, kuros precizēti šīs regulas noteikumi.
Datu subjektiem būtu jāsaņem pilna un iedarbīga kompensācija par tiem nodarīto kaitējumu.
Ja pārziņi vai apstrādātāji ir iesaistīti tajā pašā apstrādē, katram pārzinim vai apstrādātājam vajadzētu būt atbildīgam par visu kaitējumu.
Tomēr, ja uz viņiem attiecina to pašu tiesvedību saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kompensāciju var iedalīt saskaņā ar katra kontroliera vai apstrādātāja atbildību par apstrādes radīto kaitējumu, ja vien cietušajam datu subjektam tiek nodrošināta pilnīga un efektīva kompensācija.
Jebkurš pārzinis vai apstrādātājs pēc pilnas kompensācijas samaksāšanas var celt regresa prasību pret citiem pārziņiem vai apstrādātājiem, kas iesaistīti tajā pašā apstrādē.

- = -

(153) Dalībvalstu tiesību aktos būtu jāsaglabā līdzsvars starp noteikumiem, ar kuriem reglamentē vārda un informācijas brīvību, tostarp žurnālistu izteiksmes, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību saskaņā ar šo regulu.
Uz personas datu apstrādi tikai žurnālistikas vajadzībām vai akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām būtu jāattiecas atkāpēm vai izņēmumiem no atsevišķiem šīs regulas noteikumiem, ja tas vajadzīgs, lai panāktu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību un jo īpaši tiesībām saņemt un sniegt informāciju, kā tas ietverts hartas 11. pantā.
Tas būtu jo īpaši jāpiemēro personas datu apstrādei audiovizuālajā jomā un ziņu arhīvos, un preses bibliotēkās.
Tāpēc dalībvalstīm būtu jāpieņem leģislatīvi pasākumi, kuros noteikti izņēmumi un atkāpes, kas ir nepieciešamas minēto pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai.
Dalībvalstīm būtu jāpieņem šādi izņēmumi un atkāpes par vispārīgajiem principiem, datu subjektu tiesībām, pārziņiem un apstrādātājiem, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, neatkarīgām uzraudzības iestādēm, sadarbību un konsekvenci un par īpašām datu apstrādes situācijām.
Ja šādi izņēmumi vai atkāpes dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kuri attiecas uz pārzini.
Lai vārda brīvības īpaši svarīgā loma katrā demokrātiskā sabiedrībā būtu pietiekami ņemta vērā, jēdzieni, kas saistīti ar šo brīvību, piemēram, jēdziens “žurnālistika”, ir jāinterpretē plaši.

- = -

(154) Šī regula atļauj ņemt vērā principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, piemērojot šo regulu.
Publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem var uzskatīt par tādu, kas ir sabiedrības interesēs.
Publiskas iestādes vai publiskas struktūras rīcībā esošajos dokumentos ietvertos personas datus minētajai iestādei vai struktūrai būtu jāspēj izpaust saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz publisko iestādi vai publisko struktūru.
Ar šādiem tiesību aktiem publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošana būtu jāsaskaņo ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un tāpēc tajos var paredzēt nepieciešamo saskaņošanu ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, ievērojot šo regulu.
Atsaucē uz publiskām iestādēm vai publiskām struktūrām minētajā kontekstā būtu jāiekļauj visas iestādes vai citas struktūras, uz kurām attiecas dalībvalstu tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (14) nemaina un nekādā veidā neskar fizisku personu aizsardzības līmeni saistībā ar personas datu apstrādi saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem, un jo īpaši tā neizmaina pienākumus un tiesības, kādi noteikti ar šo regulu.
Jo īpaši minētā direktīva nebūtu jāpiemēro dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personas datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kurām var piekļūt saskaņā ar minētajiem režīmiem un kas satur personas datus, kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir noteikta kā nesavienojama ar tiesību aktiem par fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi.

- = -

(155) Dalībvalsts tiesību aktos vai koplīgumos, tostarp “darba līgumos”, var paredzēt konkrētus noteikumus par darba ņēmēju personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem personas datus saistībā ar nodarbinātību var apstrādāt, pamatojoties uz darba ņēmēja piekrišanu, tādos nolūkos kā pieņemšana darbā, darba līguma izpilde, tostarp to pienākumu izpilde, kas noteikti tiesību aktos vai koplīgumā, darba vadība, darba plānošana un organizēšana, līdztiesība un dažādība darbvietā, veselība un drošība darbā, kā arī tādos nolūkos kā individuālu vai kolektīvu ar nodarbinātību saistītu tiesību un priekšrocību izmantošana vai baudīšana un darba attiecību izbeigšana.

- = -

(158) Ja personas datus apstrādā arhivēšanas nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei, paturot prātā, ka šī regula nebūtu jāpiemēro mirušu personu personas datiem.
Publiskām iestādēm vai publiskām vai privātām struktūrām, kuras glabā sabiedriskas nozīmes ierakstus, vajadzētu būt dienestiem, kuriem saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem ir juridisks pienākums iegūt, saglabāt, novērtēt, kārtot, aprakstīt, paziņot, popularizēt, izplatīt ierakstus, kuriem ir pastāvīga vispārēja sabiedriska nozīme, un sniegt piekļuvi tiem.
Dalībvalstīm turklāt vajadzētu būt pilnvarotām paredzēt turpmāku personas datu apstrādi arhivēšanas nolūkos, piemēram, nolūkā sniegt konkrētu informāciju saistībā ar politisko izturēšanos bijušo totalitāro valsts režīmu laikā, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, jo īpaši holokaustu, vai kara noziegumiem.

- = -

(162) Ja personas datus apstrādā statistikas nolūkos, minētajai apstrādei būtu jāpiemēro šī regula.
Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, būtu jānosaka statistikas saturs, piekļuves kontrole, specifikācijas personas datu apstrādei statistikas nolūkos un piemēroti pasākumi datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzībai un statistikas konfidencialitātes nodrošināšanai.
Statistikas nolūki ir jebkura tādu personas datu vākšanas un apstrādes darbība, kuri nepieciešami statistikas apsekojumiem vai statistikas rezultātu izstrādei.
Minētos statistikas rezultātus var tālāk izmantot dažādiem nolūkiem, tostarp zinātniskās pētniecības nolūkā.
Statistikas nolūks nozīmē, ka statistikas nolūkos veiktas apstrādes rezultāts nav personas dati, bet gan apkopoti dati un ka šo rezultātu vai personas datus neizmanto, lai pamatotu pasākumus vai lēmumus, kuri attiecas uz kādu konkrētu fizisku personu.

- = -

(173) Šī regula būtu jāpiemēro visiem jautājumiem saistībā ar pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kuriem nav piemērojami konkrētie pienākumi ar tādu pašu mērķi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (18), tostarp pārziņa pienākumiem un fizisku personu tiesībām.
Lai precizētu saikni starp šo regulu un Direktīvu 2002/58/EK, minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.
Pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāpārskata Direktīva 2002/58/EK, jo īpaši, lai nodrošinātu atbilsmi šai regulai,

- = -

dal 2004 diritto e informatica