interactive GDPR 2016/0679 LV

whereas tiesa:

• whereas (20) 3
• whereas (41) 3
• whereas (52) 2
• whereas (97) 2
• whereas (111) 2
• whereas (129) 1
• whereas (144) 5
• whereas (146) 1
• whereas (149) 1
• whereas (151) 1

definitions:

9. pants

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde

1.   Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

a)	datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;

b)

apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;

c)	apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

d)

veicot leģitīmas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas personas datus neizpauž ārpus minētās struktūras;

e)	apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;

f)	apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus;

g)	apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai;

h)

apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;

i)

apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;

j)

apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.

3.   Šā panta 1. punktā minētos personas datus var apstrādāt 2. punkta h) apakšpunktā minētajos nolūkos, ja šos datus apstrādā profesionālis, uz kuru saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, vai ja tos apstrādā šāda profesionāļa atbildībā; vai cita persona, uz kuru arī attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem.

4.   Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.

37. pants

Datu aizsardzības speciālista iecelšana

1.   Pārzinis un apstrādātājs ieceļ datu aizsardzības speciālistu katrā gadījumā, kad:

a)	apstrādi veic publiska iestāde vai struktūra, izņemot tiesas, tām pildot savus uzdevumus;

b)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā; vai

c)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju datu saskaņā ar 9. pantu un 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.

2.   Uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu.

3.   Ja pārzinis vai apstrādātājs ir publiska iestāde vai struktūra, vienu datu aizsardzības speciālistu var iecelt vairākām šādām iestādēm vai struktūrām, ņemot vērā to organizatorisko uzbūvi un lielumu.

4.   Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, pārzinis vai apstrādātājs, vai apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var iecelt vai – ja tas jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem – ieceļ datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists var rīkoties šādu apvienību un citu struktūru, kas pārstāv pārziņus vai apstrādātājus, uzdevumā.

5.   Datu aizsardzības speciālistu ieceļ, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt 39. pantā minētos uzdevumus.

6.   Datu aizsardzības speciālists var būt pārziņa vai apstrādātāja darbinieks, vai viņš var veikt uzdevumus, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu.

7.   Pārzinis vai apstrādātājs publisko datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un paziņo to uzraudzības iestādei.

40. pants

Rīcības kodeksi

1.   Dalībvalstis, uzraudzības iestādes, kolēģija un Komisija mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas paredzēti, lai veicinātu šīs regulas atbilstīgu piemērošanu, ņemot vērā dažādo apstrādes nozaru specifiskās iezīmes un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.

2.   Apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var izstrādāt rīcības kodeksus vai tos grozīt vai papildināt, lai precīzi noteiktu, kā piemērojama šī regula, piemēram, attiecībā uz:

a)	godprātīgu un pārredzamu apstrādi;

b)	pārziņu leģitīmajām interesēm konkrētos gadījumos;

c)	personas datu vākšanu;

d)	personas datu pseidonimizāciju;

e)	informāciju, ko sniedz sabiedrībai un datu subjektiem;

f)	datu subjektu tiesību īstenošanu;

g)	informāciju, ko sniedz bērniem un bērnu aizsardzību un to, kādā veidā iegūstama tās personas piekrišana, kurai ir vecāku atbildība par bērniem;

h)	pasākumiem un procedūrām, kas minēti 24. un 25. pantā, un pasākumiem, ar ko garantē 32. pantā minēto apstrādes drošību;

i)	uzraudzības iestāžu informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem un šādu personas datu pārkāpumu paziņošanu datu subjektiem;

j)	personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; vai

k)	ārpustiesas procedūrām un citām strīdu risināšanas procedūrām attiecībā uz strīdiem starp pārzini un datu subjektu saistībā ar apstrādi, neskarot datu subjektu tiesības saskaņā ar 77. un 79. pantu.

3.   Papildus tam, ka rīcības kodeksus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šā panta 5. punktam un vispārēji piemērojami atbilstīgi šā panta 9. punktam, ievēro pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem attiecas šī regula, tos var ievērot arī pārziņi vai apstrādātāji, uz kuriem atbilstīgi 3. pantam šī regula neattiecas, lai nodrošinātu atbilstošas garantijas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 46. panta 2. punkta e) apakšpunktā. Šādi pārziņi vai apstrādātāji, izmantojot līgumiskus vai citus juridiski saistošus instrumentus, uzņemas saistošas un īstenojamas saistības piemērot minētās atbilstošās garantijas, tostarp attiecībā uz datu subjektu tiesībām.

4.   Neskarot to uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras, kuras ir kompetentas saskaņā ar 55. vai 56. pantu, šā panta 2. punktā minētajā rīcības kodeksā ir ietverti mehānismi, kas ļauj 41. panta 1. punktā minētajai struktūrai veikt obligāto pārraudzību par to, kā pārziņi vai apstrādātāji, kuri apņemas piemērot attiecīgo kodeksu, ievēro tā noteikumus.

5.   Šā panta 2. punktā minētās apvienības un citas struktūras, kas plāno izstrādāt rīcības kodeksu vai grozīt vai papildināt esošu rīcības kodeksu, iesniedz rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu uzraudzības iestādei, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta. Uzraudzības iestāde sniedz atzinumu par to, vai rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir saskaņā ar šo regulu, un apstiprina minēto rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projektu, ja tā konstatē, ka tas nodrošina pietiekamas atbilstošas garantijas.

6.   Ja rīcības kodeksa, grozījumu vai papildinājumu projekts ir apstiprināts saskaņā ar 5. punktu un ja attiecīgais rīcības kodekss neattiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde reģistrē un publisko kodeksu.

7.   Ja rīcības kodeksa projekts attiecas uz apstrādes darbībām vairākās dalībvalstīs, uzraudzības iestāde, kura saskaņā ar 55. pantu ir kompetenta, pirms rīcības kodeksa projektu, grozījumu vai papildinājumu apstiprināšanas 63. pantā noteiktajā kārtībā iesniedz kolēģijai, kas sniedz atzinumu par to, vai minētais rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu, vai – gadījumā, kas minēts šā panta 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas.

8.   Ja 7. punktā minētais atzinums apstiprina, ka rīcības kodeksa projekts, grozījums vai papildinājums ir saskaņā ar šo regulu vai – gadījumā, kas minēts 3. punktā – nodrošina atbilstošas garantijas, kolēģija iesniedz atzinumu Komisijai.

9.   Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var nolemt, ka saskaņā ar šā panta 8. punktu iesniegts apstiprināts rīcības kodekss, grozījums vai papildinājums ir vispārēji piemērojami Savienībā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10.   Komisija nodrošina atbilstīgu publicitāti tiem apstiprinātajiem rīcības kodeksiem, par kuriem saskaņā ar 9. punktu pieņemts lēmums, ka tie ir vispārēji piemērojami.

11.   Kolēģija visus apstiprinātos rīcības kodeksus, grozījumus un papildinājumus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot piemērotus līdzekļus.

47. pants

Saistoši uzņēmuma noteikumi

1.   Kompetentā uzraudzības iestāde apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu ar noteikumu, ka tie:

a)	ir juridiski saistoši, un tie tiek piemēroti, un tos īsteno katrs attiecīgais uzņēmumu grupas loceklis vai katrs tādas uzņēmējsabiedrību grupas loceklis, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, tostarp to darbinieki;

b)	skaidri piešķir īstenojamas tiesības datu subjektiem attiecībā uz personas datu apstrādi; un

c)	atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Saistošajos uzņēmuma noteikumos, kas minēti 1. punktā, norāda vismaz:

a)	katras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, un katra tās locekļa struktūru un kontaktinformāciju;

b)	datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu, ietverot personas datu kategorijas, apstrādes veidu un nolūkus, attiecīgo datu subjektu veidu un attiecīgās trešās valsts vai valstu identifikāciju;

c)	to juridiski gan iekšēji, gan ārēji saistošo raksturu;

d)

vispārīgo datu aizsardzības principu piemērošanu, jo īpaši nolūka ierobežojumus, datu minimizēšanu, ierobežotus glabāšanas laikposmus, datu kvalitāti, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, apstrādes juridisko pamatu, konkrētu personas datu kategoriju apstrādi, pasākumus datu drošības nodrošināšanai un prasības attiecībā uz tālāku nosūtīšanu struktūrām, uz kurām neattiecas saistoši uzņēmuma noteikumi;

e)

datu subjektu tiesības attiecībā uz apstrādi un līdzekļus minēto tiesību īstenošanai, ietverot tiesības nebūt tādu lēmumu subjektam, kuru pamatā ir vienīgi automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, saskaņā ar 22. pantu, tiesības iesniegt sūdzību kompetentai uzraudzības iestādei un kompetentai tiesai dalībvalstīs saskaņā ar 79. pantu un tiesības uz tiesību aizsardzību un vajadzības gadījumā uz kompensāciju saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpuma gadījumā;

f)

pārziņa vai apstrādātāja, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, piekrišanu, ka tas uzņemas atbildību par saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpumu, ko izdara jebkurš attiecīgais loceklis, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā; pārzini vai apstrādātāju pilnībā vai daļēji atbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja pierāda, ka minētais loceklis nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts kaitējums;

g)	kā papildus 13. un 14. pantā minētajai informācijai datu subjektam tiek sniegta informācija par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas minēti šā punkta d), e) un f) apakšpunktā;

h)

jebkura saskaņā ar 37. pantu ieceltā datu aizsardzības speciālista uzdevumus vai jebkuras citas personas vai vienības uzdevumus, kas ir atbildīga par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, tiek ievēroti saistošie uzņēmuma noteikumi, kā arī uzdevumu uzraudzīt apmācības un sūdzību izskatīšanu;

i)	sūdzību procedūras;

j)

uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, izveidotos mehānismus, lai nodrošinātu verifikāciju par saistošo uzņēmuma noteikumu ievērošanu. Šādi mehānismi ietver datu aizsardzības revīziju un metodes, ar kurām nodrošina korektīvu rīcību, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Šādas verifikācijas rezultāti būtu jāpaziņo h) apakšpunktā minētai personai vai vienībai un uzņēmumu grupas kontrolējošā uzņēmuma valdei vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, valdei, un tiem pēc pieprasījuma vajadzētu būt pieejamiem kompetentajai uzraudzības iestādei;

k)	mehānismus, kas izveidoti, lai ziņotu par izmaiņām noteikumos un tās reģistrētu, un lai paziņotu par minētajām izmaiņām uzraudzības iestādei;

l)	sadarbības mehānismu ar uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, locekļi ievēro noteikumus, jo īpaši darot uzraudzības iestādei pieejamus j) apakšpunktā minēto pasākumu verifikāciju rezultātus;

m)

mehānismus, lai ziņotu kompetentajai uzraudzības iestādei par jebkādām juridiskajām prasībām, kuras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, loceklim piemēro trešā valstī un kurām var būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz garantijām, ko paredz saistoši uzņēmuma noteikumi; un

n)	piemērotu datu aizsardzības apmācību personālam, kuram ir pastāvīga vai regulāra piekļuve personas datiem.

3.   Komisija var noteikt formātu un procedūras informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm saistībā ar saistošiem uzņēmuma noteikumiem šā panta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

48. pants

Datu nosūtīšana vai izpaušana, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav atļauta

Neskarot citus nosūtīšanas pamatus saskaņā ar šo nodaļu, ikviens trešās valsts tiesas spriedums un ikviens trešās valsts administratīvās iestādes lēmums, kurā pārzinim vai apstrādātājam pieprasīts nosūtīt vai izpaust personas datus, var tikt atzīts vai būt izpildāms vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību vai kādu tās dalībvalsti.

55. pants

Kompetence

1.   Katra uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā ir kompetenta pildīt uzticētos uzdevumus un īstenot pilnvaras, ko tai piešķir saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja apstrādi veic publiska iestāde vai privāta struktūra, kas darbojas saskaņā ar 6. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktu, par to ir atbildīga attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde. Šādos gadījumos 56. pantu nepiemēro.

3.   Uzraudzības iestādes nav kompetentas uzraudzīt apstrādes darbības, ko veic tiesa, pildot savus uzdevumus.

78. pants

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret uzraudzības iestādi

1.   Neskarot jebkādus citus administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret uzraudzības iestādes pieņemtu juridiski saistošu lēmumu, kas skar minētās personas.

2.   Neskarot jebkādus citus administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, katram datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta, ievērojot 55. un 56. pantu, trīs mēnešu laikā neizskata sūdzību vai neinformē datu subjektu par sūdzības, kas iesniegta, ievērojot 77. pantu, izskatīšanas virzību vai rezultātiem.

3.   Tiesvedību pret uzraudzības iestādi uzsāk tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas uzraudzības iestāde.

4.   Ja tiesvedību sāk par uzraudzības iestādes lēmumu, pirms kura pieņemšanas kolēģija saistībā ar konsekvences mehānismu bija nākusi klajā ar atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, tad uzraudzības iestāde minēto atzinumu vai lēmumu nosūta tiesai.

79. pants

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pret pārzini vai apstrādātāju

1.   Neskarot pieejamos administratīvos vai ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus, tai skaitā tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, ievērojot 77. pantu, ikvienam datu subjektam ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo regulu ir pārkāptas, tādas viņa personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šai regulai.

2.   Prasību pret pārzini vai apstrādātāju ceļ tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta. Alternatīvi šādu prasību var celt tās dalībvalsts tiesās, kur atrodas datu subjekta pastāvīgā dzīvesvieta, izņemot, ja pārzinis vai apstrādātājs ir dalībvalsts publiska iestāde, kas rīkojas, pildot savas publiskās pilnvaras.

81. pants

Tiesvedības apturēšana

1.   Ja dalībvalsts kompetentās tiesas rīcībā ir informācija par tiesvedību, kas par to pašu priekšmetu citas dalībvalsts tiesā ir sākta attiecībā uz tā paša pārziņa vai apstrādātāja veiktu apstrādi, tā sazinās ar minēto citas dalībvalsts tiesu, lai gūtu apstiprinājumu par to, ka šāda tiesvedība tiešām ir sākta.

2.   Ja par to pašu priekšmetu citas dalībvalsts tiesā ir sākta tiesvedība attiecībā uz tā paša pārziņa vai apstrādātāja veiktu apstrādi, jebkura kompetentā tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, var apturēt tās tiesvedību.

3.   Ja minētā tiesvedība notiek pirmajā instancē, jebkura tiesa, kas nav tiesa, kurā pirmajā celta prasība, pēc kādas puses iesniegta pieteikuma var arī atteikties no jurisdikcijas, ja attiecīgās prasības ir tās tiesas jurisdikcijā, kurā pirmajā iesniegta prasība, un ja tās tiesību akti ļauj šīs prasības apvienot.

83. pants

Vispārīgi nosacījumi par administratīvo naudas sodu piemērošanu

1.   Katra uzraudzības iestāde nodrošina, ka par 4., 5. un 6. punktā minētajiem šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar šo pantu paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša.

2.   Administratīvie naudas sodi atkarībā no katras konkrētās lietas apstākļiem tiek piemēroti, papildinot 58. panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā un j) apakšpunktā minētos pasākumus vai šo pasākumu vietā. Lemjot par to, vai piemērot administratīvo naudas sodu, un pieņemot lēmumu par administratīvā naudas soda apmēru, katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā šādus elementus:

a)	pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu, ņemot vērā attiecīgo datu apstrādes veidu, apmēru vai nolūku, kā arī ietekmēto datu subjektu skaitu un tiem nodarītā kaitējuma apmēru;

b)	to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ;

c)	jebkādu pārziņa vai apstrādātāja rīcību, lai mazinātu kaitējumu, kas nodarīts datu subjektiem;

d)	pārziņa vai apstrādātāja atbildības līmeni, ņemot vērā tehniskos un organizatoriskos pasākumiem, ko tie īsteno saskaņā ar 25. un 32. pantu;

e)	jebkādus attiecīgus pārziņa vai apstrādātāja iepriekšējus pārkāpumus;

f)	sadarbības pakāpi ar uzraudzības iestādi, lai atlīdzinātu pārkāpumu un mazinātu tā iespējamās nelabvēlīgās sekas;

g)	to, kādu kategoriju personas datus ietekmējis pārkāpums;

h)	veidu, kādā par pārkāpumu uzzināja uzraudzības iestāde, jo īpaši to, vai pārzinis vai apstrādātājs ir ziņojis par pārkāpumu, un šādā gadījumā – kādā apjomā;

i)	ja 58. panta 2. punktā minētie pasākumi iepriekš par šo pašu priekšmetu jau ir tikuši vērsti pret attiecīgo pārzini vai apstrādātāju, kā minētie pasākumi ir tikuši pildīti;

j)	apstiprināto rīcības kodeksu ievērošanu saskaņā ar 40. pantu vai apstiprināto sertifikācijas mehānismu ievērošanu saskaņā ar 42. pantu; un

k)	jebkādu citu pastiprinošu vai mīkstinošu apstākli, kas piemērojams lietas apstākļiem, piemēram, no pārkāpuma tieši vai netieši gūti finansiālie labumi vai novērsti zaudējumi.

3.   Ja pārzinis vai apstrādātājs tīši vai aiz neuzmanības attiecībā uz to pašu vai saistītu apstrādes darbību pārkāpj vairākus šīs regulas noteikumus, kopējais administratīvā naudas soda apmērs nepārsniedz summu, kas paredzēta par vissmagāko pārkāpumu.

4.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 10 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 2 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	pārziņa un apstrādātāja pienākumi saskaņā ar 8., 11., 25.–39., 42. un 43. pantu;

b)	sertifikācijas struktūras pienākumi saskaņā ar 42. un 43. pantu;

c)	pārraudzības struktūras pienākumi saskaņā ar 41. panta 4. punktu.

5.   Administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks, saskaņā ar 2. punktu piemēro par šādu noteikumu pārkāpumiem:

a)	apstrādes pamatprincipi, tostarp nosacījumi par piekrišanu, ievērojot 5., 6., 7. un 9. pantu;

b)	datu subjekta tiesības saskaņā ar 12.–22. pantu;

c)	personas datu nosūtīšana saņēmējam uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju saskaņā ar 44.–49. pantu;

d)	visi pienākumi, ievērojot dalībvalsts tiesību aktus, kuri pieņemti saskaņā ar IX nodaļu;

e)	ja nav ievērots uzraudzības iestādes rīkojums vai pagaidu vai galīgs apstrādes vai datu aprites ierobežojums saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai nav sniegta piekļuve, pārkāpjot 58. panta 1. punktu.

6.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu par 58. panta 2. punktā minētā uzraudzības iestādes rīkojuma neievērošanu piemēro administratīvus naudas sodus apmērā līdz EUR 20 000 000 vai, uzņēmuma gadījumā, līdz 4 % no tā kopējā visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā gūtā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.

7.   Neskarot 58. panta 2. punktā paredzētās uzraudzības iestāžu korektīvās pilnvaras, katra dalībvalsts var izstrādāt noteikumus par to, vai un līdz kādam apjomam administratīvos naudas sodus var piemērot publiskām iestādēm un struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

8.   Uzraudzības iestādes pilnvaru veikšanai saskaņā ar šo pantu piemēro atbilstošas procesuālas garantijas saskaņā ar Savienības un dalībvalsts tiesību aktiem, tostarp efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un pienācīgu procedūru ievērošanu.

9.   Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzēti administratīvi naudas sodi, šo pantu var piemērot tā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesību aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un tiem ir līdzvērtīga iedarbība ar uzraudzības iestāžu uzliktiem administratīviem naudas sodiem. Jebkurā gadījumā uzliktie naudas sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Līdz 2018. gada 25. maijam minētās dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, ievērojot šo punktu, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru turpmāku grozošo aktu vai jebkuriem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.