interactive GDPR 2016/0679 LV

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

“apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

3)	“apstrādes ierobežošana” ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

“profilēšana” ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos;

“pseidonimizācija” ir personas datu apstrāde, ko veic tādā veidā, lai personas datus vairs nav iespējams saistīt ar konkrētu datu subjektu bez papildu informācijas izmantošanas, ar noteikumu, ka šāda papildu informācija tiek turēta atsevišķi un tai piemēro tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas dati netiek saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

6)	“kartotēka” ir jebkurš strukturēts personas datu kopums, kas ir pieejams saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

“pārzinis” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos;

8)	“apstrādātājs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav. Tomēr publiskas iestādes, kas var saņemt personas datus saistībā ar konkrētu izmeklēšanu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, netiek uzskatītas par saņēmējiem; minēto datu apstrāde, ko veic minētās publiskās iestādes, atbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem;

10)	“trešā persona” ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai struktūra, kura nav datu subjekts, pārzinis, apstrādātājs un personas, kuras pārziņa vai apstrādātāja tiešā pakļautībā ir pilnvarotas apstrādāt personas datus;

11)	datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei;

12)	“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

13)	“ģenētiskie dati” ir personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas pārmantotajām vai iegūtajām ģenētiskajām pazīmēm, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību un kas izriet jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes;

14)	“biometriskie dati” ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;

15)	“veselības dati” ir personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli;

16)

“galvenā uzņēmējdarbības vieta”:

attiecībā uz pārzini, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, ja vien lēmumi par personas datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem netiek pieņemti citā pārziņa uzņēmējdarbības vietā Savienībā un ja vien šai citai uzņēmējdarbības vietai nav šādu lēmumu īstenošanas pilnvaru – tādā gadījumā par galveno uzņēmējdarbības vietu uzskata to uzņēmējdarbības vietu, kurā pieņemti šādi lēmumi;

attiecībā uz apstrādātāju, kura uzņēmējdarbības vietas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī – tā galvenās pārvaldes atrašanās vieta Savienībā, vai, ja apstrādātājam nav galvenās pārvaldes Savienībā, – apstrādātāja uzņēmējdarbības vieta Savienībā, kur notiek galvenās apstrādes darbības saistībā ar apstrādātāja uzņēmējdarbības vietas darbībām, ciktāl uz apstrādātāju attiecas šajā regulā paredzētie konkrētie pienākumi;

17)	“pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru pārzinis vai apstrādātājs ir iecēlis rakstiski saskaņā ar 27. pantu, un kura pārstāv pārzini vai apstrādātāju saistībā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas paredzēti šajā regulā;

18)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa, tostarp partnerības vai apvienības, kas regulāri veic saimniecisku darbību;

19)	“uzņēmumu grupa” ir kontrolējošais uzņēmums un tā kontrolētie uzņēmumi;

20)

“saistošie uzņēmuma noteikumi” ir personas datu aizsardzības vadlīnijas, ko stingri ievēro pārzinis vai apstrādātājs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, attiecībā uz personas datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu pārzinim vai apstrādātājam vienā vai vairākās trešās valstīs uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā;

21)	“uzraudzības iestāde” ir neatkarīga publiska iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, ievērojot51. pantu;

22)

“attiecīgā uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, uz kuru personas datu apstrāde attiecas tāpēc, ka:

a)	pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību minētās uzraudzības iestādes dalībvalsts teritorijā;

b)	apstrāde būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus, kas dzīvo minētās uzraudzības iestādes dalībvalstī; vai

c)	sūdzība ir iesniegta minētajai uzraudzības iestādei;

23)

“pārrobežu apstrāde” ir vai nu:

a)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja uzņēmējdarbības vietās vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja pārzinis vai apstrādātājs veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī; vai

b)	personas datu apstrāde, kas notiek saistībā ar darbībām, kuras Savienībā veic pārziņa vai apstrādātāja vienīgajā uzņēmējdarbības vietā, bet kas būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt datu subjektus vairāk nekā vienā dalībvalstī;

24)

“būtisks un motivēts iebildums” ir iebildums lēmuma projektam par to, vai šī regula ir pārkāpta, vai par to, vai iecerētā darbība attiecībā uz pārzini vai apstrādātāju atbilst šai regulai, skaidri parādot to risku nozīmīgumu, ko lēmuma projekts rada datu subjektu pamattiesībām un pamatbrīvībām un attiecīgā gadījumā – personas datu brīvai apritei Savienībā;

25)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (19) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

26)	“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tā pamata.

II NODAĻA

Principi

5. pants

Personas datu apstrādes principi

1. Personas dati:

a)	tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);

tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”);

c)	ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);

d)	ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti (“precizitāte”);

tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā; personas datus var glabāt ilgāk, ciktāl personas datus apstrādās tikai arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ar noteikumu, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniski un organizatoriski pasākumi, kas šajā regulā paredzēti, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības (“glabāšanas ierobežojums”);

tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus (“integritāte un konfidencialitāte”).

2. Pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt (“pārskatatbildība”).

9. pants

Īpašu kategoriju personas datu apstrāde

1. Ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir piemērojams kāds no šādiem pamatojumiem:

a)	datu subjekts ir devis nepārprotamu piekrišanu šo personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem, izņemot, ja Savienības vai dalībvalsts tiesību akti paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu datu subjekts nevar atcelt;

apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;

c)	apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

veicot leģitīmas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas personas datus neizpauž ārpus minētās struktūras;

e)	apstrāde attiecas uz personas datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis;

f)	apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus;

g)	apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai;

apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;

apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;

apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.

3. Šā panta 1. punktā minētos personas datus var apstrādāt 2. punkta h) apakšpunktā minētajos nolūkos, ja šos datus apstrādā profesionālis, uz kuru saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, vai ja tos apstrādā šāda profesionāļa atbildībā; vai cita persona, uz kuru arī attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts kompetento iestāžu ieviestiem noteikumiem.

4. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi.

12. pants

Pārredzama informācija, saziņa un datu subjekta tiesību īstenošanas kārtība

1. Pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, datu subjektam sniegtu visu 13. un 14. pantā minēto informāciju un nodrošinātu visu 15.–22. pantā un 34. pantā minēto saziņu attiecībā uz apstrādi, jo īpaši attiecībā uz visu informāciju, kas konkrēti paredzēta bērnam. Informāciju sniedz rakstiski vai citā veidā, tostarp – vajadzības gadījumā – elektroniskā formā. Pēc datu subjekta pieprasījuma informāciju var sniegt mutiski – ar noteikumu, ka datu subjekta identitāte ir pierādīta citā veidā.

2. Pārzinis veicina datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar 15.–22. pantu. Regulas 11. panta 2. punktā minētajos gadījumos pārzinis neatsakās rīkoties pēc datu subjekta pieprasījuma par savu tiesību īstenošanu saskaņā ar 15.–22. pantu, izņemot gadījumus, kad pārzinis uzskatāmi parāda, ka nespēj identificēt datu subjektu.

3. Pārzinis bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas datu subjektu informē par darbību, kas pēc pieprasījuma veikta saskaņā ar 15.–22. pantu. Vajadzības gadījumā minēto laikposmu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem, ņemot vērā pieprasījumu sarežģītību un skaitu. Pārzinis informē datu subjektu par jebkuru šādu pagarinājumu un kavēšanās iemesliem mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja datu subjekts pieprasījumu iesniedz elektroniskā formā, informāciju, ja iespējams, sniedz elektroniskā formā, izņemot, ja datu subjekts pieprasa citādi.

4. Ja pārzinis neveic darbību, ko pieprasījis datu subjekts, pārzinis bez kavēšanās un vēlākais mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas informē datu subjektu par darbības neveikšanas iemesliem un par iespēju iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei un vērsties tiesā.

5. Informācija, ko sniedz saskaņā ar 13. un 14. pantu, un visa saziņa un visas darbības, ko īsteno saskaņā ar 15.–22. pantu un 34. pantu, ir bezmaksas. Ja datu subjekta pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, pārzinis var vai nu:

a)	pieprasīt saprātīgu maksu, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar informācijas vai saziņas nodrošināšanu vai pieprasītās darbības veikšanu; vai arī

b)	atteikties izpildīt pieprasījumu.

Pārzinim ir pienākums uzskatāmi parādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

6. Neskarot 11. pantu – ja pārzinim ir pamatotas šaubas par tās fiziskās personas identitāti, kura iesniedz 15.–21. pantā minēto pieprasījumu, pārzinis var prasīt, lai tiktu sniegta papildu informācija, kas vajadzīga datu subjekta identitātes apstiprināšanai.

7. Informāciju, kas datu subjektiem sniedzama, ievērojot 13. un 14. pantu, var sniegt apvienojumā ar standartizētām ikonām, lai viegli uztveramā, saprotamā un skaidri salasāmā veidā sniegtu jēgpilnu pārskatu par paredzēto apstrādi. Ja ikonas attēlo elektroniski, tās ir mašīnlasāmas.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 92. pantu, lai noteiktu informāciju, kas sniedzama, izmantojot ikonas, un procedūras standartizētu ikonu nodrošināšanai.

2. iedaļa

Informācija un piekļuve personas datiem

26. pants

Kopīgi pārziņi

1. Ja divi vai vairāki pārziņi kopīgi nosaka apstrādes mērķus un veidus, tie ir kopīgi pārziņi. Kopīgi pārziņi pārredzamā veidā nosaka savus attiecīgos pienākumus, lai izpildītu šajā regulā uzliktās saistības, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību īstenošanu un pārziņu attiecīgajiem pienākumiem sniegt 13. un 14. pantā minēto informāciju; pārziņi pienākumus nosaka, savstarpēji vienojoties, – izņemot, ja un ciktāl attiecīgie pārziņu pienākumi ir noteikti saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārziņiem. Ar vienošanos var noteikt datu subjektu kontaktpunktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā vienošanās pienācīgi atspoguļo kopīgo pārziņu attiecīgās lomas un attiecības ar datu subjektiem. Vienošanās galveno saturu dara pieejamu datu subjektam.

3. Neatkarīgi no 1. punktā minētās vienošanās nosacījumiem datu subjekts saskaņā ar šo regulu var īstenot savas tiesības attiecībā uz un pret katru pārzini.

27. pants

Tādu pārziņu vai apstrādātāju pārstāvji, kuri neveic uzņēmējdarbību Savienībā

1. Ja piemēro 3. panta 2. punktu, pārzinis vai apstrādātājs rakstiski ieceļ savu pārstāvi Savienībā.

2. Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro:

apstrādei, kura ir neregulāra, neietver – plašā mērogā – 9. panta 1. punktā minēto īpašo datu kategoriju apstrādi vai 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi, un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus; vai

b)	publiskai iestādei vai struktūrai.

3. Pārstāvis veic uzņēmējdarbību vienā no tām dalībvalstīm, kur atrodas datu subjekti, kuru personas datus apstrādā saistībā ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tiem vai kuru uzvedība tiek novērota.

4. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, pārzinis vai apstrādātājs pilnvaro pārstāvi, pie kura – jo īpaši – uzraudzības iestādes un datu subjekti papildus vai pārziņa vai apstrādātāja vietā vēršas visos jautājumos saistībā ar apstrādi.

5. Pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja iecelšana neskar tiesiskās prasības, ko varētu celt pret pašu pārzini vai apstrādātāju.

28. pants

Apstrādātājs

1. Gadījumos, kad apstrāde ir jāveic pārziņa vārdā, pārzinis izmanto tikai tādus apstrādātājus, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka apstrādē tiks ievērotas šīs regulas prasības un tiks nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.

2. Apstrādātājs bez iepriekšējas konkrētas vai vispārējas rakstiskas pārziņa atļaujas nepiesaista citu apstrādātāju. Vispārējas rakstiskas atļaujas gadījumā apstrādātājs informē pārzini par jebkādām iecerētām pārmaiņām saistībā ar papildu apstrādātāju vai apstrādātāja aizstāšanu, tādējādi sniedzot pārzinim iespēju iebilst pret šādām izmaiņām.

3. Apstrādi, ko veic apstrādātājs, reglamentē ar līgumu vai ar citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir saistošs apstrādātājam un pārzinim un kurā norāda līguma priekšmetu un apstrādes ilgumu, apstrādes raksturu un nolūku, personas datu veidu un datu subjektu kategorijas un pārziņa pienākumus un tiesības. Minētais līgums vai cits juridiskais akts jo īpaši paredz, ka apstrādātājs:

personas datus apstrādā tikai pēc pārziņa dokumentētiem norādījumiem, tostarp saistībā ar nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, izņemot, ja tas ir jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami apstrādātājam, un šādā gadījumā apstrādātājs par minēto juridisko prasību informē pārzini pirms apstrādes, izņemot, ja ar attiecīgo tiesību aktu šāda informēšana ir aizliegta svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

b)	nodrošina, ka personas, kuras ir pilnvarotas apstrādāt datus, ir apņēmušās ievērot konfidencialitāti vai tām ir noteikts attiecīgs likumisks pienākums ievērot konfidencialitāti;

c)	īsteno visus pasākumus, kas nepieciešami saskaņā ar 32. pantu;

d)	ievēro 2. un 4. punktā minētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piesaistīts cits apstrādātājs;

e)	ciktāl tas ir iespējams ņemot vērā apstrādes būtību, palīdz pārzinim ar atbilstīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka pārzinis var izpildīt savu pienākumu atbildēt uz pieprasījumiem par III nodaļā paredzēto datu subjekta tiesību īstenošanu;

f)	palīdz pārzinim nodrošināt 32. līdz 36. pantā minēto pienākumu izpildi, ņemot vērā apstrādes veidu un apstrādātājam pieejamo informāciju;

g)	pēc apstrādes pakalpojumu sniegšanas pabeigšanas pēc pārziņa izvēles dzēš vai atdod visus personas datus un dzēš esošās kopijas, ja vien Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta personas datu glabāšana;

h)	pārzinim dara pieejamu visu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka tiek pildīti šajā pantā paredzētie pienākumi, un lai ļautu pārzinim vai citam pārziņa pilnvarotam revidentam veikt revīzijas, tostarp pārbaudes, un sniegtu tajās ieguldījumu.

Attiecībā uz pirmās daļas h) apakšpunktu apstrādātājs nekavējoties informē pārzini, ja, viņaprāt, kāds norādījums pārkāpj šo regulu vai citus Savienības vai dalībvalstu datu aizsardzības noteikumus.

4. Ja apstrādātājs ar līgumu vai citu juridisku aktu saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem piesaista citu apstrādātāju konkrētu apstrādes darbību veikšanai pārziņa vārdā, šim citam apstrādātājam nosaka tos pašus datu aizsardzības pienākumus, kas noteikti līgumā vai citā juridiskā aktā, kas noslēgts starp pārzini un apstrādātāju, kā minēts 3. punktā, jo īpaši pietiekami garantējot, ka tiks īstenoti piemēroti tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, lai apstrādē tiktu ievērotas šajā regulā noteiktās prasības. Ja minētais cits apstrādātājs nepilda savus datu aizsardzības pienākumus, sākotnējais apstrādātājs paliek pilnībā atbildīgs pārzinim par šā cita apstrādātāja pienākumu izpildi.

5. Apstrādātāja atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam, kā minēts 40. pantā, vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam, kā minēts 42. pantā, var izmantot kā elementu, ar ko apliecina šā panta 1. un 4. punktā minētās pietiekamās garantijas.

6. Neskarot atsevišķu līgumu starp pārzini un apstrādātāju, šā panta 3. un 4. punktā minēto līgumu vai citu juridisku aktu var pilnībā vai daļēji balstīt uz šā panta 7. un 8. punktā minētajām līguma standartklauzulām, tostarp ja tās ir daļa no sertifikāta, kurš pārzinim vai apstrādātājam piešķirts saskaņā ar 42. un 43. pantu.

7. Komisija var izstrādāt līguma standartklauzulas šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

8. Uzraudzības iestāde var pieņemt līguma standartklauzulas šā panta 3. un 4. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar konsekvences mehānismu, kas minēts 63. pantā.

9. Šā panta 3. un 4. punktā minētais līgums vai cits juridiskais akts ir sagatavots rakstiskā formā, tostarp elektroniski.

10. Neskarot 82., 83. un 84. pantu – ja apstrādātājs pārkāpj šo regulu, nosakot apstrādes nolūkus un līdzekļus, apstrādātāju uzskata par pārzini attiecībā uz minēto apstrādi.

30. pants

Apstrādes darbību reģistrēšana

1. Katrs pārzinis un attiecīgā gadījumā pārziņa pārstāvis reģistrē tā pakļautībā veiktās apstrādes darbības. Minētajā reģistrā ietver visu šādu informāciju:

a)	pārziņa un attiecīgā gadījumā visu kopīgo pārziņu, pārziņa pārstāvja un datu aizsardzības speciālista, vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija;

b)	apstrādes nolūki;

c)	datu subjektu kategoriju un personas datu kategoriju apraksts;

d)	to saņēmēju kategorijas, kuriem personas dati ir izpausti vai kuriem tos izpaudīs, tostarp saņēmēji trešās valstīs vai starptautiskās organizācijas;

e)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

f)	ja iespējams, paredzētie termiņi dažādu kategoriju datu dzēšanai;

g)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

2. Katrs apstrādātājs un attiecīgā gadījumā apstrādātāja pārstāvis uztur visu pārziņa vārdā veikto apstrādes darbību kategoriju reģistru, ietverot šādu informāciju:

apstrādātāja vai apstrādātāju vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un kontaktinformācija un katra tā pārziņa vārds un uzvārds vai nosaukums un kontaktinformācija, kura vārdā apstrādātājs darbojas, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvja un datu aizsardzības speciālista vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

b)	katra pārziņa vārdā veiktās apstrādes kategorijas;

c)	attiecīgā gadījumā, informācija par personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tostarp šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikācija, un 49. panta 1. punkta otrajā daļā minētās nosūtīšanas gadījumā – atbilstošo garantiju dokumentācija;

d)	ja iespējams, 32. panta 1. punktā minēto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu vispārējs apraksts.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto reģistrēšanu veic rakstiski, tostarp elektroniskā formātā.

4. Pārzinis vai apstrādātājs, un attiecīgā gadījumā pārziņa vai apstrādātāja pārstāvis pēc pieprasījuma nodrošina reģistra pieejamību uzraudzības iestādei.

5. Pienākumus, kas minēti 1. un 2. punktā, nepiemēro uzņēmumam vai organizācijai, kas nodarbina mazāk nekā 250 personas, izņemot, ja uzņēmuma vai struktūras veiktā apstrāde varētu radīt risku datu subjektu tiesībām un brīvībām, apstrāde nav neregulāra vai apstrāde ietver īpašas datu kategorijas, kas minētas 9. panta 1. punktā, vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem, kas minēti 10. pantā.

32. pants

Apstrādes drošība

1. Ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un smaguma pakāpes risku attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis un apstrādātājs īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst riskam, tostarp attiecīgā gadījumā cita starpā:

a)	personas datu pseidonimizāciju un šifrēšanu;

b)	spēju nodrošināt apstrādes sistēmu un pakalpojumu nepārtrauktu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un noturību;

c)	spēju laicīgi atjaunot personas datu pieejamību un piekļuvi tiem gadījumā, ja ir noticis fizisks vai tehnisks negadījums;

d)	procesu regulārai tehnisko un organizatorisko pasākumu efektivitātes testēšanai, izvērtēšanai un novērtēšanai, lai nodrošinātu apstrādes drošību.

2. Novērtējot atbilstīgo drošības līmeni, ņem vērā jo īpaši riskus, ko rada apstrāde, jo īpaši nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem.

3. Atbilstību apstiprinātam rīcības kodeksam, kā minēts 40. pantā, vai apstiprinātam sertifikācijas mehānismam, kā minēts 42. pantā, var izmantot kā elementu, ar ko apliecina šā panta 1. punktā izklāstīto prasību izpildi.

4. Pārzinis un apstrādātājs veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura fiziska persona, kas darbojas pārziņa vai apstrādātāja pakļautībā un kam ir piekļuve personas datiem, tos neapstrādā bez pārziņa norādījumiem, izņemot, ja minētajai personai tas jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.

37. pants

Datu aizsardzības speciālista iecelšana

1. Pārzinis un apstrādātājs ieceļ datu aizsardzības speciālistu katrā gadījumā, kad:

a)	apstrādi veic publiska iestāde vai struktūra, izņemot tiesas, tām pildot savus uzdevumus;

b)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā; vai

c)	pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju datu saskaņā ar 9. pantu un 10. pantā minēto personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.

2. Uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu.

3. Ja pārzinis vai apstrādātājs ir publiska iestāde vai struktūra, vienu datu aizsardzības speciālistu var iecelt vairākām šādām iestādēm vai struktūrām, ņemot vērā to organizatorisko uzbūvi un lielumu.

4. Gadījumos, kas nav minēti 1. punktā, pārzinis vai apstrādātājs, vai apvienības un citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, var iecelt vai – ja tas jādara saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem – ieceļ datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālists var rīkoties šādu apvienību un citu struktūru, kas pārstāv pārziņus vai apstrādātājus, uzdevumā.

5. Datu aizsardzības speciālistu ieceļ, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt 39. pantā minētos uzdevumus.

6. Datu aizsardzības speciālists var būt pārziņa vai apstrādātāja darbinieks, vai viņš var veikt uzdevumus, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu.

7. Pārzinis vai apstrādātājs publisko datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju un paziņo to uzraudzības iestādei.

38. pants

Datu aizsardzības speciālista statuss

1. Pārzinis un apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists tiek pienācīgi un laikus iesaistīts visos jautājumos saistībā ar personas datu aizsardzību.

2. Pārzinis un apstrādātājs atbalsta datu aizsardzības speciālistu 39. pantā minēto uzdevumu izpildē, nodrošinot resursus, kas nepieciešami, lai veiktu minētos uzdevumus, un nodrošinot piekļuvi personas datiem un apstrādes darbībām, un lai viņš uzturētu speciālās zināšanas.

3. Pārzinis un apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības speciālists nesaņem nekādus norādījumus attiecībā uz minēto uzdevumu veikšanu. Pārzinis vai apstrādātājs viņu neatlaiž vai viņam nepiemēro sankcijas par viņa uzdevumu veikšanu. Datu aizsardzības speciālists ir tieši atbildīgs pārziņa vai apstrādātāja augstākās vadības priekšā.

4. Datu subjekti var vērsties pie datu aizsardzības speciālista visos jautājumos, kas saistīti ar viņu personas datu apstrādi un šajā regulā paredzēto tiesību īstenošanu.

5. Datu aizsardzības speciālistam ir saistoša slepenības vai konfidencialitātes ievērošana saistībā ar viņa uzdevumu pildīšanu, kā paredzēts Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.

6. Datu aizsardzības speciālists var pildīt citus uzdevumus un pienākumus. Pārzinis vai apstrādātājs nodrošina, lai neviens no minētajiem uzdevumiem un pienākumiem neradītu interešu konfliktu.

43. pants

Sertifikācijas struktūras

1. Neskarot kompetentās uzraudzības iestādes uzdevumus un pilnvaras saskaņā ar 57. un 58. pantu, sertifikātu izdod un atjauno sertifikācijas struktūras, kam ir atbilstīgas specializētās zināšanas datu aizsardzības jomā, pēc tam, kad tās ir informējušas uzraudzības iestādi, lai tā vajadzības gadījumā varētu īstenot savas pilnvaras saskaņā ar 58. panta 2. punkta h) apakšpunktu. Dalībvalstis nodrošina, ka minētās sertifikācijas struktūras akreditē viena vai abas no turpmāk minētajām:

a)	uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu;

b)	valsts akreditācijas struktūra, kas norādīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (20) atbilstīgi EN-ISO/IEC 17065/2012 un papildu prasībām, ko paredzējusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu.

2. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras akreditē saskaņā ar minēto punktu tikai tad, ja tās:

a)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka darbojas neatkarīgi un pārzina sertifikācijas tematiku;

b)	ir apņēmušās ievērot 42. panta 5. punktā minētos kritērijus un to ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai – ievērojot 63. pantu – kolēģija;

c)	ir izstrādājušas procedūru, kādā piešķir, periodiski pārskata un atsauc datu aizsardzības sertifikātu, zīmogus un marķējumus;

d)	ir izstrādājušas procedūru un izveidojušas struktūras, lai izskatītu sūdzības par attiecīgās sertifikācijas pārkāpumiem vai to, kā pārzinis vai apstrādātājs ir īstenojis vai īsteno sertifikāciju, un lai nodrošinātu, ka minētā procedūra un struktūras ir datu subjektiem un sabiedrībai pārredzamas; un

e)	kompetentajai uzraudzības iestādei ir uzskatāmi parādījušas, ka to uzdevumi un pienākumi nerada interešu konfliktu.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto sertifikācijas struktūru akreditāciju veic, pamatojoties uz kritērijiem, ko apstiprinājusi uzraudzības iestāde, kura ir kompetenta, ievērojot 55. vai 56. pantu, vai kolēģija, ievērojot 63. pantu. Ja akreditāciju veic, ievērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētās prasības papildina prasības, kas paredzētas regulā (EK) Nr. 765/2008, un tehniskos noteikumus, kuros aprakstītas sertifikācijas struktūru metodes un procedūras.

4. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras ir atbildīgas par to, lai sertifikāts tiktu piešķirts vai šāds sertifikāts tiktu atsaukts pēc pienācīgi veikta novērtējuma, neskarot pārziņa vai apstrādātāja pienākumu ievērot šo regulu. Akreditāciju piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, un to var atjaunot ar tādiem pašiem nosacījumiem ar noteikumu, ka sertifikācijas struktūra atbilst šajā pantā izklāstītajām prasībām.

5. Šā panta 1. punktā minētās sertifikācijas struktūras sniedz kompetentajām uzraudzības iestādēm informāciju par prasītā sertifikāta piešķiršanas vai atsaukšanas iemesliem.

6. Uzraudzības iestāde viegli pieejamā veidā publisko šā panta 3. punktā minētās prasības un 42. panta 5. punktā minētos kritērijus. Uzraudzības iestādes minētās prasības un kritērijus iesniedz arī kolēģijai. Kolēģija visus sertifikācijas mehānismus un datu aizsardzības zīmogus sakopo reģistrā un dara tos publiski pieejamus, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus.

7. Neskarot VIII nodaļu, kompetentā uzraudzības iestāde vai valsts akreditācijas struktūra atsauc sertifikācijas struktūras akreditāciju, ievērojot šā panta 1. punktu, ja nav izpildīti vai vairs netiek pildīti akreditācijas nosacījumi vai ja sertifikācijas struktūras veiktās darbības pārkāpj šo regulu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 92. pantu nolūkā precizēt prasības, kas jāņem vērā attiecībā uz 42. panta 1. punktā minētajiem datu aizsardzības sertifikācijas mehānismiem.

9. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka tehniskos standartus sertifikācijas mehānismiem un datu aizsardzības zīmogiem un marķējumiem, un mehānismus minēto sertifikācijas mehānismu, zīmogu un marķējumu popularizēšanai un atzīšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 93. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

Personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

47. pants

Saistoši uzņēmuma noteikumi

1. Kompetentā uzraudzības iestāde apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 63. pantā minēto konsekvences mehānismu ar noteikumu, ka tie:

a)	ir juridiski saistoši, un tie tiek piemēroti, un tos īsteno katrs attiecīgais uzņēmumu grupas loceklis vai katrs tādas uzņēmējsabiedrību grupas loceklis, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, tostarp to darbinieki;

b)	skaidri piešķir īstenojamas tiesības datu subjektiem attiecībā uz personas datu apstrādi; un

c)	atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām.

2. Saistošajos uzņēmuma noteikumos, kas minēti 1. punktā, norāda vismaz:

a)	katras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, un katra tās locekļa struktūru un kontaktinformāciju;

b)	datu nosūtīšanu vai vairākkārtēju nosūtīšanu, ietverot personas datu kategorijas, apstrādes veidu un nolūkus, attiecīgo datu subjektu veidu un attiecīgās trešās valsts vai valstu identifikāciju;

c)	to juridiski gan iekšēji, gan ārēji saistošo raksturu;

vispārīgo datu aizsardzības principu piemērošanu, jo īpaši nolūka ierobežojumus, datu minimizēšanu, ierobežotus glabāšanas laikposmus, datu kvalitāti, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, apstrādes juridisko pamatu, konkrētu personas datu kategoriju apstrādi, pasākumus datu drošības nodrošināšanai un prasības attiecībā uz tālāku nosūtīšanu struktūrām, uz kurām neattiecas saistoši uzņēmuma noteikumi;

datu subjektu tiesības attiecībā uz apstrādi un līdzekļus minēto tiesību īstenošanai, ietverot tiesības nebūt tādu lēmumu subjektam, kuru pamatā ir vienīgi automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, saskaņā ar 22. pantu, tiesības iesniegt sūdzību kompetentai uzraudzības iestādei un kompetentai tiesai dalībvalstīs saskaņā ar 79. pantu un tiesības uz tiesību aizsardzību un vajadzības gadījumā uz kompensāciju saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpuma gadījumā;

pārziņa vai apstrādātāja, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalsts teritorijā, piekrišanu, ka tas uzņemas atbildību par saistošo uzņēmuma noteikumu pārkāpumu, ko izdara jebkurš attiecīgais loceklis, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā; pārzini vai apstrādātāju pilnībā vai daļēji atbrīvo no minētās atbildības tikai tad, ja pierāda, ka minētais loceklis nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts kaitējums;

g)	kā papildus 13. un 14. pantā minētajai informācijai datu subjektam tiek sniegta informācija par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, jo īpaši par noteikumiem, kas minēti šā punkta d), e) un f) apakšpunktā;

jebkura saskaņā ar 37. pantu ieceltā datu aizsardzības speciālista uzdevumus vai jebkuras citas personas vai vienības uzdevumus, kas ir atbildīga par to, lai uzraudzītu, kā uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, tiek ievēroti saistošie uzņēmuma noteikumi, kā arī uzdevumu uzraudzīt apmācības un sūdzību izskatīšanu;

i)	sūdzību procedūras;

uzņēmumu grupā vai uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, izveidotos mehānismus, lai nodrošinātu verifikāciju par saistošo uzņēmuma noteikumu ievērošanu. Šādi mehānismi ietver datu aizsardzības revīziju un metodes, ar kurām nodrošina korektīvu rīcību, lai aizsargātu datu subjekta tiesības. Šādas verifikācijas rezultāti būtu jāpaziņo h) apakšpunktā minētai personai vai vienībai un uzņēmumu grupas kontrolējošā uzņēmuma valdei vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, valdei, un tiem pēc pieprasījuma vajadzētu būt pieejamiem kompetentajai uzraudzības iestādei;

k)	mehānismus, kas izveidoti, lai ziņotu par izmaiņām noteikumos un tās reģistrētu, un lai paziņotu par minētajām izmaiņām uzraudzības iestādei;

l)	sadarbības mehānismu ar uzraudzības iestādi, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīta kopīgā saimnieciskā darbībā, locekļi ievēro noteikumus, jo īpaši darot uzraudzības iestādei pieejamus j) apakšpunktā minēto pasākumu verifikāciju rezultātus;

mehānismus, lai ziņotu kompetentajai uzraudzības iestādei par jebkādām juridiskajām prasībām, kuras uzņēmumu grupas vai uzņēmējsabiedrību grupas, kas iesaistīti kopīgā saimnieciskā darbībā, loceklim piemēro trešā valstī un kurām var būt ievērojama nelabvēlīga ietekme uz garantijām, ko paredz saistoši uzņēmuma noteikumi; un

n)	piemērotu datu aizsardzības apmācību personālam, kuram ir pastāvīga vai regulāra piekļuve personas datiem.

3. Komisija var noteikt formātu un procedūras informācijas apmaiņai starp pārziņiem, apstrādātājiem un uzraudzības iestādēm saistībā ar saistošiem uzņēmuma noteikumiem šā panta nozīmē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

57. pants

Uzdevumi

1. Neskarot citus uzdevumus, kas noteikti ar šo regulu, ikviena uzraudzības iestāde savā teritorijā:

a)	uzrauga un īsteno šīs regulas piemērošanu;

b)	veicina sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, garantijām un tiesībām saistībā ar apstrādi. Īpašu uzmanību pievērš darbībām, kas konkrēti attiecas uz bērniem;

c)	saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem konsultē valsts parlamentu, valdību un citas iestādes un struktūras par likumdošanas un administratīviem pasākumiem saistībā ar fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz apstrādi;

d)	veicina pārziņu un apstrādātāju izpratni par pienākumiem, ko tiem uztic saskaņā ar šo regulu;

e)	pēc pieprasījuma sniedz informāciju ikvienam datu subjektam par viņu tiesību īstenošanu saskaņā ar šo regulu un, ja nepieciešams, minētajā nolūkā sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm;

izskata kāda datu subjekta, struktūras vai organizācijas, vai apvienības iesniegtās sūdzības saskaņā ar 80. pantu, atbilstošā apjomā izmeklē jautājumu un saprātīgā termiņā informē sūdzības iesniedzēju par lietas virzību un izmeklēšanas rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildus izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi;

g)	sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm, tostarp apmainās ar informāciju un sniedz savstarpēju palīdzību, lai nodrošinātu konsekventu šīs regulas piemērošanu un izpildi;

h)	veic izmeklēšanu par šīs regulas piemērošanu, tostarp, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas uzraudzības iestādes vai citas publiskās iestādes;

i)	pārrauga attiecīgas attīstības tendences, ciktāl tās ietekmē personas datu aizsardzību, un jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un komercprakses attīstību;

j)	apstiprina 28. panta 8. punktā un 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās līguma standartklauzulas;

k)	izveido un uztur sarakstu attiecībā uz prasību veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. panta 4. punktu;

l)	sniedz padomus par 36. panta 2. punktā minētajām apstrādes darbībām;

m)	veicina rīcības kodeksu izstrādi saskaņā ar 40. panta 1. punktu un saskaņā ar 40. panta 5. punktu sniedz atzinumu un apstiprina šādus rīcības kodeksus, kas sniedz pietiekamas garantijas;

n)	veicina datu aizsardzības sertifikācijas mehānismu un datu aizsardzības zīmogu un marķējumu izveidi saskaņā ar 42. panta 1. punktu un apstiprina sertifikācijas kritērijus saskaņā ar 42. panta 5. punktu;

o)	attiecīgā gadījumā veic periodisku pārbaudi tiem sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar 42. panta 7. punktu;

p)	izstrādā un publicē akreditācijas kritērijus, lai akreditētu struktūru, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūru saskaņā ar 43. pantu;

q)	veic akreditāciju struktūrai, kas uzrauga rīcības kodeksus, saskaņā ar 41. pantu un sertifikācijas struktūrai saskaņā ar 43. pantu;

r)	apstiprina 46. panta 3. punktā minētās līguma klauzulas un noteikumus;

s)	apstiprina saistošos uzņēmuma noteikumus saskaņā ar 47. pantu;

t)	veicina kolēģijas darbības;

u)	uztur iekšēju reģistru par šīs regulas pārkāpumiem un saskaņā ar 58. panta 2. punktu veiktajiem pasākumiem; un

v)	pilda jebkādus citus uzdevumus saistībā ar personas datu aizsardzību.

2. Katra uzraudzības iestāde atvieglo 1. punkta f) apakšpunktā minēto sūdzību iesniegšanu ar tādiem pasākumiem kā, piemēram, sūdzības iesniegšanas veidlapu, kuru var aizpildīt arī elektroniski, neizslēdzot arī iespēju izmantot citus saziņas līdzekļus.

3. Attiecībā uz datu subjektu un attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālistu katra uzraudzības iestāde savus uzdevumus veic bez maksas.

4. Ja pieprasījumi ir acīmredzami nepamatoti vai pārmērīgi, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, uzraudzības iestāde var iekasēt saprātīgu samaksu, kas balstīta uz administratīvām izmaksām, vai atteikties veikt pieprasīto darbību. Uzraudzības iestādes pienākums ir pierādīt, ka pieprasījums ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs.

72. pants

Procedūra

1. Kolēģija pieņem lēmumus ar vienkāršu kolēģijas locekļu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

2. Kolēģija pieņem savu reglamentu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un nosaka savu darbības kārtību.

76. pants

Konfidencialitāte

1. Kolēģijas apspriedes ir konfidenciālas, ja kolēģija to uzskata par nepieciešamu, kā paredzēts tās reglamentā.

2. Piekļuvi dokumentiem, kas iesniegti kolēģijas locekļiem, ekspertiem un trešo personu pārstāvjiem, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 1049/2001 (21).

VIII NODAĻA

Tiesību aizsardzības līdzekļi, atbildība un sankcijas

82. pants

Tiesības uz kompensāciju un atbildība

1. Jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.

2. Jebkurš apstrādē iesaistītais pārzinis ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, kura pārkāpj šo regulu. Apstrādātājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, tikai tad, ja tas nav izpildījis šajā regulā paredzētos pienākumus, kas konkrēti adresēti apstrādātājam, vai ja tas ir rīkojies neatbilstīgi vai pretēji pārziņa likumīgiem norādījumiem.

3. Pārzini vai apstrādātāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar 2. punktu, ja tas pierāda, ka nekādā veidā nav atbildīgs par notikumu, ar ko nodarīts attiecīgais kaitējums.

4. Ja vienā un tajā pašā apstrādē ir iesaistīts vairāk nekā viens pārzinis vai apstrādātājs vai gan pārzinis, gan apstrādātājs un ja tie saskaņā ar 2. un 3. punktu ir atbildīgi par jebkādu kaitējumu, kas nodarīts ar apstrādi, katru pārzini vai apstrādātāju sauc pie atbildības par visu nodarīto kaitējumu, lai datu subjektam nodrošinātu efektīvu kompensāciju.

5. Ja saskaņā ar 4. punktu pārzinis vai apstrādātājs par nodarīto kaitējumu pilnā apmērā ir izmaksājis kompensāciju, minētais pārzinis vai apstrādātājs ir tiesīgs no citiem šajā pašā apstrādē iesaistītajiem pārziņiem vai apstrādātājiem par kaitējumu pieprasīt kompensācijas daļu, kas atbilst to atbildības apmēram saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6. Tiesvedību par to, lai īstenotu tiesības saņemt kompensāciju, sāk tajās tiesās, kas ir kompetentas saskaņā ar 79. panta 2. punktā minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

whereas

(4) Personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam.
Tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva; tās ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā un jālīdzsvaro ar citām pamattiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu. Šajā regulā ir ievērotas visas pamattiesības, brīvības un principi, kas atzīti hartā un ietverti Līgumos, jo īpaši privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramība, personas datu aizsardzība, domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda un informācijas brīvība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība.

- = -

(8) Ja šajā regulā paredzēts, ka tās noteikumi tiek konkretizēti vai ierobežoti ar dalībvalstu tiesību aktiem, dalībvalstis, ciktāl tas vajadzīgs saskaņotības dēļ un lai valstu noteikumus padarītu saprotamus tām personām, kam tie ir piemērojami, var valstu tiesību aktos iekļaut šīs regulas elementus.

- = -

(10) Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam.
Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamtbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana.
Attiecībā uz personas datu apstrādi, kuru veic, lai izpildītu juridisku pienākumu, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras, būtu jāļauj dalībvalstīm saglabāt vai ieviest valsts noteikumus, ar ko vēl vairāk precizē šīs regulas noteikumu piemērošanu.
Saistībā ar vispārējiem un horizontāliem tiesību aktiem par datu aizsardzību, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, dalībvalstīm ir vairāki uz konkrētām nozarēm attiecināmi tiesību akti jomās, kurās ir vajadzīgi precīzāki noteikumi. Šajā regulā dalībvalstīm ir arī paredzēta rīcības brīvība precizēt tās noteikumus, tostarp attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu (“sensitīvu datu”) apstrādi. Šajā ziņā ar šo regulu neizslēdz dalībvalstu tiesību aktus, kuros nosaka konkrētu apstrādes situāciju apstākļus, tostarp precīzāk nosakot apstākļus, kādos personas datu apstrāde ir likumīga.

- = -

(13) Lai nodrošinātu fizisku personu konsekventu aizsardzību visā Savienībā un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu brīvu apriti iekšējā tirgū, ir nepieciešama regula, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību ekonomikas dalībniekiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un nodrošinātu fiziskām personām visās dalībvalstīs vienādas juridiski īstenojamas tiesības un pienākumus un pārziņu un apstrādātāju atbildību, nodrošinātu konsekventu personas datu apstrādes uzraudzību un atbilstošas sankcijas visās dalībvalstīs, kā arī efektīvu sadarbību starp uzraudzības iestādēm dažādās dalībvalstīs.
Iekšējā tirgus pienācīgai darbībai nepieciešams, lai personas datu brīva aprite Savienībā nav ierobežota vai aizliegta, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.
Lai ņemtu vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašo situāciju, šajā regulā ietverta atkāpe organizācijām ar mazāk nekā 250 darbiniekiem saistībā ar reģistriem.
Turklāt Savienības iestādes un struktūras, dalībvalstis un to uzraudzības iestādes tiek rosinātas, piemērojot šo regulu, ņemt vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu konkrētās vajadzības.
Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu jēdziens būtu jābalsta uz Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (5) pielikuma 2. pantu.

- = -

(14) Šajā regulā noteiktajai aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jāattiecas uz fiziskām personām neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas. Šī regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, kas skar juridiskas personas un jo īpaši uzņēmumus, kuriem ir juridiskas personas statuss, tostarp juridiskās personas nosaukumu, uzņēmējdarbības formu un kontaktinformāciju.

- = -

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) piemēro personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.
Regula (EK) Nr. 45/2001 un citi Savienības tiesību akti, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, būtu jāpielāgo principiem un noteikumiem, kas noteikti šajā regulā, un jāpiemēro saskaņā ar šo regulu.
Lai nodrošinātu stingru un saskaņotu regulējumu datu aizsardzībai Savienībā, pēc šīs regulas pieņemšanas būtu jāveic vajadzīgie pielāgojumi regulā (EK) Nr. 45/2001, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar šo regulu.

- = -

(20) Kaut arī šī regula cita starpā ir piemērojama tiesu un citu tiesu iestāžu darbībai, Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos varētu precizēt apstrādes darbības un apstrādes procedūras attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic tiesas un citas tiesu iestādes.
Ja tiesa personas datus apstrādā, veicot tiesas spriešanas funkciju, šāda apstrāde nebūtu jāiekļauj uzraudzības iestādes kompetencē, lai nodrošinātu, ka tiesu iestādes ir neatkarīgas savu tiesu varas uzdevumu izpildē, tostarp lēmumu pieņemšanā. Šādu datu apstrādes darbību uzraudzību vajadzētu būt iespējai uzticēt attiecīgās dalībvalsts tiesu sistēmas konkrētām struktūrām, kurām jo īpaši būtu jānodrošina atbilstība šīs regulas noteikumiem, jāveicina tiesu iestāžu darbinieku informētība par to pienākumiem, kas ietverti šajā regulā, un jāizskata sūdzības par šādām datu apstrādes darbībām.

- = -

(28) Pseidonimizācijas piemērošana personas datiem var mazināt riskus attiecīgajiem datu subjektiem un palīdzēt pārziņiem un apstrādātājiem izpildīt datu aizsardzības pienākumus.
Tādējādi skaidra “pseidonimizācijas” ieviešana šajā regulā nav paredzēta tādēļ, lai izslēgtu jebkurus citus datu aizsardzības pasākumus.

- = -

(31) Publiskas iestādes, kam personas datus izpauž saskaņā ar juridisku pienākumu, lai tās varētu pildīt savus oficiālos uzdevumus, piemēram, nodokļu iestādes un muitas dienesti, finanšu izmeklēšanas vienības, neatkarīgas administratīvās iestādes, vai finanšu tirgus iestādes, kuras atbild par vērtspapīru tirgu regulējumu un uzraudzību, nebūtu jāuzskata par saņēmējām, ja tās saņem personas datus, kas ir vajadzīgi, lai veiktu konkrētu izmeklēšanu vispārējās interesēs, saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.
Publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada kartotēku savstarpēji savienojumi.
Personas datu apstrādei, ko veic minētās publiskās iestādes, būtu jāatbilst piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem saskaņā ar apstrādes nolūkiem.

- = -

(36) Pārziņa galvenajai uzņēmējdarbības vietai Savienībā vajadzētu būt tā galvenās pārvaldes atrašanās vietai Savienībā, ja vien lēmumus par personas datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem nepieņem citā pārziņa uzņēmējdarbības vietā Savienībā, tādā gadījumā minētā cita uzņēmējdarbības vieta būtu jāuzskata par galveno uzņēmējdarbības vietu.
Pārziņa galvenā uzņēmējdarbības vieta Savienībā būtu jānosaka, izmantojot objektīvus kritērijus, un tai būtu jāietver efektīvas un faktiskas pārvaldes darbības, pieņemot galvenos lēmumus par apstrādes nolūkiem un līdzekļiem, ko veic pastāvīga vienība.
Minētajam kritērijam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai personas datu apstrādi veic tajā konkrētajā vietā.
Fakts, ka personas datu apstrādei vai apstrādes darbībām nepieciešamie tehniskie līdzekļi un tehnoloģijas ir un tiek izmantotas – pats par sevi nenozīmē, ka šī vieta ir galvenā uzņēmējdarbības vieta, un tādēļ tas nav noteicošs galvenās uzņēmējdarbības vietas kritērijs.
Apstrādātāja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vajadzētu būt apstrādātāja galvenās pārvaldes atrašanās vietai Savienībā, vai, ja tam nav galvenās pārvaldes Savienībā, – vietai, kur notiek galvenās apstrādes darbības Savienībā.
Gadījumos, kad ir iesaistīts gan pārzinis, gan apstrādātājs, kompetentajai vadošajai uzraudzības iestādei būtu jāpaliek tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā atrodas pārziņa galvenā uzņēmējdarbības vieta, bet apstrādātāja uzraudzības iestādi būtu jāuzskata par attiecīgo uzraudzības iestādi un minētajai uzraudzības iestādei būtu jāpiedalās šajā regulā paredzētajā sadarbības procedūrā.
Jebkurā gadījumā tās dalībvalsts vai to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās atrodas apstrādātāja viena vai vairākas uzņēmējdarbības vietas, nebūtu jāuzskata par attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ja lēmuma projekts attiecas tikai uz pārzini.
Ja apstrādi veic uzņēmumu grupa, kontrolējošā uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta būtu jāuzskata par uzņēmumu grupas galveno uzņēmējdarbības vietu, izņemot gadījumos, kad apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka cits uzņēmums.

- = -

(40) Lai apstrāde būtu likumīga, personas dati būtu jāapstrādā, pamatojoties uz attiecīgā datu subjekta piekrišanu vai kādu citu leģitīmu pamatu, kas noteikts vai nu šajā regulā, vai citā Savienības vai dalībvalsts tiesību aktā, kā minēts šajā regulā, tostarp lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai lai izpildītu līgumu, kurā datu subjekts ir līgumslēdzēja puse, vai lai veiktu pasākumus pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas.

- = -

(41) Ja šajā regulā atsaucas uz juridisku pamatu vai leģislatīvu pasākumu, tas obligāti nenozīmē, ka vajadzīgs parlamenta pieņemts leģislatīvs akts, neskarot prasības, kas izriet no attiecīgās dalībvalsts konstitucionālās kārtības.
Tomēr šādam juridiskam pamatam vai leģislatīvam pasākumam vajadzētu būt skaidram un precīzam un personām, uz kurām tas attiecas, vajadzētu spēt paredzēt tā piemērošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

- = -

(45) Ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Šajā regulā katrai atsevišķai apstrādei nav prasīts konkrēts tiesību akts.
Var pietikt ar tiesību aktu, uz ko balstās vairākas apstrādes darbības, pamatojoties uz juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras.
Arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.
Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
Tāpat Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos būtu jānosaka, vai pārzinim, kurš pilda uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, vajadzētu būt publiskai iestādei vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību subjekts vai – ja tas ir sabiedrības interesēs, tostarp veselības nolūkos, piemēram, sabiedrības veselība, sociālā aizsardzība un veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldība – privāttiesību subjekts, kā, piemēram, profesionāla apvienība.

- = -

(51) Personas datiem, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām un brīvībām, pienākas īpaša aizsardzība, jo to apstrādes konteksts varētu radīt nopietnu risku pamattiesībām un brīvībām.
Minētajiem personas datiem būtu jāaptver personas dati, kuri atklāj rases vai etnisko piederību, turklāt termina “rases piederība” izmatošana šajā regulā nenozīmē, ka Savienība atzīst teorijas, ar kuru palīdzību notiek mēģinājumi noteikt dažādu cilvēku rasu pastāvēšanu.
Fotogrāfiju apstrāde nebūtu sistemātiski jāuzskata par īpašu kategoriju personas datu apstrādi, jo uz tām biometrisko datu definīcija attiecas tikai tad, kad tās apstrādās ar konkrētiem tehniskiem līdzekļiem, kas ļauj veikt fiziskas personas unikālu identifikāciju vai autentifikāciju. Šādi personas dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrāde nav atļauta konkrētos, šajā regulā precizētos gadījumos, ņemot vērā, ka dalībvalstu tiesību aktos var būt paredzēti konkrēti noteikumi par datu aizsardzību, lai pieņemtu šīs regulas noteikumu piemērošanu juridisku pienākumu izpildei vai sabiedrības interesēs veiktu uzdevumu izpildei, vai pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanai.
Papildus konkrētajām prasībām attiecībā uz šādu apstrādi būtu jāpiemēro vispārējie principi un citi šīs regulas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz likumīgas apstrādes nosacījumiem.
Būtu skaidri jāparedz atkāpes no vispārējā aizlieguma apstrādāt šādu īpašu kategoriju personas datus, cita starpā tad, ja datu subjekts dot nepārprotamu piekrišanu, vai attiecībā uz īpašām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad apstrādi veic konkrētas apvienības vai nodibinājumi savu leģitīmo darbību ietvaros, kuru nolūks ir atļaut īstenot pamatbrīvības.

- = -

(54) Īpašu kategoriju personas datu apstrāde bez datu subjekta piekrišanas var būt nepieciešama sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomās.
Uz šādu apstrādi būtu jāattiecas atbilstošiem un konkrētiem pasākumiem fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzībai.
Minētajā kontekstā “sabiedrības veselība” būtu jāinterpretē saskaņā ar definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr. 1338/2008 (11), proti, kā visi elementi, kas saistīti ar veselību, proti, veselības stāvoklis, tostarp saslimstība un invaliditāte, faktori, kas ietekmē veselības stāvokli, veselības aprūpes vajadzības, veselības aprūpei piešķirtie resursi, veselības aprūpes nodrošināšana un vispārēja piekļuve tai, kā arī veselības aprūpes izdevumi un finansējums, un nāves cēloņi. Šādai veselības datu apstrādei sabiedrības interešu vārdā nebūtu jānoved pie tā, ka trešās personas, piemēram, darba devēji vai apdrošināšanas sabiedrības un kredītiestādes, apstrādā personas datus citos nolūkos.

- = -

(68) Lai datu subjektiem būtu vēl lielāka kontrole pār saviem datiem, ja personas datu apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem, datu subjektam būtu arī jāļauj saņemt personas datus par sevi, kurus tas sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā, mašīnlasāmā un savstarpēji izmantojamā formātā un nosūtīt tos citam pārzinim.
Datu pārziņi būtu jāmudina izstrādāt savstarpēji izmantojamus formātus, kas nodrošina datu pārnešanu.
Minētās tiesības būtu jāpiemēro, ja datu subjekts personas datus ir sniedzis ar savu piekrišanu vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu līgumu.
Tās nebūtu jāpiemēro, ja apstrādei ir tāds juridiskais pamats, kas nav piekrišana vai līgums.
Minētās tiesības pēc būtības nebūtu jāīsteno pret pārziņiem, kas personas datus apstrādā, pildot savus sabiedriskos pienākumus.
Tādēļ tās jo īpaši nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad personas datu apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu juridisku pienākumu, kas pārzinim jāpilda, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim piešķirtas oficiālas pilnvaras.
Datu subjekta tiesībām nosūtīt vai saņemt personas datus par sevi nebūtu jārada pārziņiem pienākums ieviest vai uzturēt apstrādes sistēmas, kas ir tehniski saderīgas.
Ja konkrēts personas datu kopums attiecas uz vairākiem datu subjektiem, tad tiesībām saņemt personas datus nebūtu jāskar citu datu subjektu tiesības un brīvības saskaņā ar šo regulu.
Turklāt minētajām tiesībām nebūtu jāskar arī datu subjekta tiesības panākt personas datu dzēšanu un minēto tiesību ierobežojumus, kā izklāstīts šajā regulā, un tām jo īpaši nevajadzētu nozīmēt to, ka tiek dzēsti datu subjekta personas dati, kurus tas sniedzis līguma izpildes nolūkā, ciktāl un kamēr personas dati ir vajadzīgi minētā līguma izpildei.
Ja tas ir tehniski iespējams, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām panākt, lai personas dati tiktu nosūtīti tieši no viena pārziņa citam pārzinim.

- = -

(80) Ja pārzinis vai apstrādātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, apstrādā Savienībā esošu datu subjektu personas datus un tā apstrādes darbības ir saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu šādiem datu subjektiem Savienībā – neatkarīgi no tā, vai no datu subjekta tiek prasīta samaksa – vai ar viņu uzvedības novērošanu, ciktāl viņu uzvedība notiek Savienībā, pārzinim vai apstrādātājam būtu jāieceļ pārstāvis, izņemot, ja apstrāde ir neregulāra, neietver īpašu kategoriju personas datu apstrādi plašā mērogā vai personas datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi un ja ir maz ticams, ka tā radīs risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, ņemot vērā apstrādes raksturu, kontekstu, apmēru un nolūkus, vai ja pārzinis ir publiska iestāde vai struktūra.
Pārstāvim būtu jārīkojas pārziņa vai apstrādātāja vārdā, un pie viņa var vērsties jebkura uzraudzības iestāde.
Pārzinim vai apstrādātājam ar rakstisku pilnvaru būtu nepārprotami jāieceļ pārstāvis, kas rīkojas pārziņa vai apstrādātāja vārdā saistībā ar tā pienākumiem, kas noteikti šajā regulā. Šāda pārstāvja iecelšana neietekmē pārziņa vai apstrādātāja pienākumus vai atbildību, kas noteikti šajā regulā. Šādam pārstāvim savi uzdevumi būtu jāveic saskaņā ar pārziņa vai apstrādātāja dotajām pilnvarām, tostarp jāsadarbojas ar kompetentajām uzraudzības iestādēm attiecībā uz jebkuru darbību, ko veic, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
Pārziņa vai apstrādātāja neatbilstības gadījumā uz iecelto pārstāvi būtu jāattiecina izpildes procedūras.

- = -

(87) Būtu jāpārliecinās, vai ir īstenoti visi attiecīgie tehniskie un organizatoriskie aizsardzības pasākumi, lai nekavējoties konstatētu, vai ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, un ātri informētu uzraudzības iestādi un datu subjektu.
Paziņošana bez nepamatotas kavēšanās būtu jānosaka, jo īpaši, ņemot vērā personas datu aizsardzības pārkāpuma raksturu un smagumu, kā arī tā sekas un nelabvēlīgo ietekmi uz datu subjektu. Šāda paziņošana var izraisīt uzraudzības iestādes iejaukšanos atbilstīgi tās uzdevumiem un pilnvarām, kas noteiktas šajā regulā.

- = -

(94) Ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību ir norādīts, ka – ja nav garantijas, drošības pasākumi un mehānismi riska mazināšanai – apstrāde radītu augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām un pārzinis uzskata, ka risku nevar mazināt ar saprātīgiem pasākumiem attiecībā uz pieejamo tehnoloģiju un īstenošanas izmaksām, pirms apstrādes darbību sākšanas būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi. Šādu augstu risku, visticamāk, rada daži apstrādes veidi un apstrādes apjoms un biežums, kas var izraisīt arī kaitējumu vai fiziskas personas tiesību un brīvību ierobežošanu.
Uzraudzības iestādei uz pieprasījumu par apspriešanos būtu jāatbild noteiktā termiņā.
Tomēr tam, ka uzraudzības iestāde nav sniegusi atbildi minētajā noteiktajā termiņā, nebūtu jāskar neviena uzraudzības iestādes iejaukšanas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem uzdevumiem un pilnvarām, tostarp pilnvarām aizliegt apstrādes darbības.
Saistībā ar minēto apspriešanās procesu uzraudzības iestādei var iesniegt novērtējuma par ietekmi uz datu aizsardzību, kas tika veikts saistībā ar attiecīgo apstrādi, iznākumu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem paredzēts mazināt risku fizisku personu tiesībām un brīvībām.

- = -

(97) Ja datu apstrādi veic publiska iestāde, izņemot tiesas vai neatkarīgas tiesu iestādes, kad tās pilda tiesas funkciju, ja privātajā sektorā apstrādi veic pārzinis, kura pamatdarbības sastāv no apstrādes darbībām, kam nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā, vai ja datu pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbības ietver īpašo kategoriju personas datu un datu par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā, personai ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā būtu jāpalīdz pārzinim vai apstrādātājam uzraudzīt to, kā iekšēji tiek ievērota šī regula.
Privātajā sektorā pārziņa pamatdarbības ir saistītas ar tā galvenajām darbībām, un tās nav saistītas ar personas datu apstrādi kā palīgdarbības.
Nepieciešamais speciālo zināšanu līmenis būtu jānosaka jo īpaši saskaņā ar veiktajām datu apstrādes darbībām un aizsardzību, kas nepieciešama personas datiem, kurus pārzinis vai apstrādātājs apstrādā. Šādiem datu aizsardzības speciālistiem neatkarīgi no tā, vai pārzinis ir to darba devējs, būtu jāspēj neatkarīgi pildīt savus pienākumus un uzdevumus.

- = -

(98) Lai atvieglotu šīs regulas efektīvu piemērošanu, apvienības vai citas struktūras, kas pārstāv pārziņu vai apstrādātāju kategorijas, būtu jāmudina izstrādāt rīcības kodeksus, ievērojot šajā regulā paredzētos ierobežojumus un ņemot vērā apstrādes īpatnības konkrētās nozarēs un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.
Jo īpaši, šādos rīcības kodeksos varētu precizēt pārziņu un apstrādātāju pienākumus, ņemot vērā apstrādei raksturīgo risku, ko tā varētu radīt fizisku personu tiesībām un brīvībām.

- = -

(130) Ja uzraudzības iestāde, kurai ir iesniegta sūdzība, nav vadošā uzraudzības iestāde, vadošajai uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar to uzraudzības iestādi, kurai ir iesniegta sūdzība saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par sadarbību un konsekvenci. Šādos gadījumos vadošajai uzraudzības iestādei, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai radītu tiesiskas sekas, tostarp uzliekot administratīvus naudas sodus, būtu vislielākajā mērā jāņem vērā tās uzraudzības iestādes viedoklis, kurai ir iesniegta sūdzība un kurai arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgai veikt izmeklēšanu savas dalībvalsts teritorijā sadarbībā ar vadošo uzraudzības iestādi.

- = -

(147) Ja šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi par jurisdikciju, jo īpaši attiecībā uz tiesvedību par tiesību aizsardzību, tostarp kompensāciju, pret pārzini vai apstrādātāju, vispārējiem jurisdikcijas noteikumiem, piemēram, tiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 1215/2012 (13), nebūtu jāskar šādu konkrētu noteikumu piemērošana.

- = -

(150) Lai stiprinātu un saskaņotu administratīvos sodus par šīs regulas pārkāpumiem, katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir pilnvaras uzlikt administratīvus naudas sodus. Šajā regulā būtu jānorāda pārkāpumi un jānosaka attiecīgā administratīvā naudas soda maksimālais apmērs un kritēriji tā noteikšanai, kas katrā konkrētā gadījumā būtu jānosaka uzraudzības iestādei, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās situācijas apstākļus un pienācīgi ņemot vērā jo īpaši pārkāpuma būtību, smagumu un ilgumu un tā sekas, kā arī pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un novērstu vai mazinātu pārkāpuma sekas.
Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti uzņēmumam, minētajā nolūkā uzņēmums būtu jāsaprot kā uzņēmums saskaņā ar LESD 101.
un 102. pantu.
Ja administratīvie naudas sodi tiek uzlikti personām, kas nav uzņēmums, uzraudzības iestādei, apsverot atbilstošo naudas soda apjomu, būtu jāņem vērā vispārējais ienākumu līmenis dalībvalstī, kā arī attiecīgās personas ekonomiskā situācija.
Konsekvences mehānismu arī varētu izmantot, lai veicinātu administratīvo naudas sodu konsekventu piemērošanu.
Dalībvalstīm būtu jānosaka, vai un kādā apmērā administratīvie naudas sodi būtu piemērojami publiskām iestādēm.
Administratīvo naudas sodu uzlikšana vai brīdinājuma izteikšana neietekmē citu uzraudzības iestādes pilnvaru vai citu šajā regulā noteikto sankciju piemērošanu.

- = -

(151) Dānijas un Igaunijas tiesību sistēmas nepieļauj administratīvus naudas sodus, kā tie izklāstīti šajā regulā.
Noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem var piemērot tā, ka Dānijā naudas sodu kā kriminālsodu uzliek kompetentās valsts tiesas, un Igaunijā naudas sodu saskaņā ar pārkāpuma procedūru uzliek uzraudzības iestāde, ar noteikumu, ka šāda noteikumu piemērošana minētajās dalībvalstīs ir pielīdzināma administratīvajiem naudas sodiem, ko uzliek uzraudzības iestādes.
Tādēļ kompetentajām valsts tiesām būtu jāņem vērā tās uzraudzības iestādes ieteikums, kura ierosina naudas sodu.
Jebkurā gadījumā uzliktajiem naudas sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

- = -

(159) Ja personas datus apstrādā zinātniskās pētniecības nolūkos, šī regula būtu jāpiemēro arī minētajai apstrādei. Šajā regulā personas datu apstrāde zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāinterpretē plaši, ietverot, piemēram, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus, fundamentālos pētījumus, lietišķos pētījumus un privāti finansētus pētījumus.
Turklāt tai būtu jāņem vērā Savienības mērķis izveidot Eiropas zinātniskās izpētes telpu saskaņā ar LESD 179. panta 1. punktu.
Zinātniskās pētniecības nolūkos būtu jāiekļauj arī sabiedriskas nozīmes pētījumi sabiedrības veselības jomā.
Lai ņemtu vērā īpatnības, kas piemīt personas datu apstrādei zinātniskās pētniecības nolūkos, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi, jo īpaši attiecībā uz personas datu publicēšanu vai citādu izpaušanu saistībā ar zinātniskās pētniecības nolūkiem.
Ja zinātniskās pētniecības rezultāts, jo īpaši saistībā ar veselību, dod iemeslu turpmākiem pasākumiem datu subjekta interesēs, tad saistībā ar minētajiem pasākumiem būtu jāpiemēro šīs regulas vispārējie noteikumi.

- = -

(162) Ja personas datus apstrādā statistikas nolūkos, minētajai apstrādei būtu jāpiemēro šī regula.
Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, būtu jānosaka statistikas saturs, piekļuves kontrole, specifikācijas personas datu apstrādei statistikas nolūkos un piemēroti pasākumi datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzībai un statistikas konfidencialitātes nodrošināšanai.
Statistikas nolūki ir jebkura tādu personas datu vākšanas un apstrādes darbība, kuri nepieciešami statistikas apsekojumiem vai statistikas rezultātu izstrādei.
Minētos statistikas rezultātus var tālāk izmantot dažādiem nolūkiem, tostarp zinātniskās pētniecības nolūkā.
Statistikas nolūks nozīmē, ka statistikas nolūkos veiktas apstrādes rezultāts nav personas dati, bet gan apkopoti dati un ka šo rezultātu vai personas datus neizmanto, lai pamatotu pasākumus vai lēmumus, kuri attiecas uz kādu konkrētu fizisku personu.

- = -

(164) Attiecībā uz uzraudzības iestāžu pilnvarām panākt no pārziņa vai apstrādātāja piekļuvi personas datiem un piekļuvi to telpām dalībvalstis var, ievērojot šajā regulā noteiktos ierobežojumus, ar likumu pieņemt konkrētus noteikumus, kas aizsargā dienesta noslēpuma vai cita līdzvērtīga noslēpuma glabāšanas pienākumu, ciktāl tas nepieciešams, lai saglabātu līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un dienesta noslēpuma glabāšanas pienākumu.
Tas neskar spēkā esošos dalībvalstu pienākumus pieņemt noteikumus par dienesta noslēpumu, ja Savienības tiesību aktos ir tāda prasība.

- = -

(165) Šajā regulā tiek ievērots un nav skarts baznīcu un reliģisko apvienību vai kopienu statuss, kas tām saskaņā ar spēkā esošajiem konstitucionālo tiesību aktiem ir piešķirts dalībvalstīs, kā tas atzīts LESD 17. pantā.

- = -

(167) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, ja tas paredzēts šajā regulā.
Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Šajā sakarā Komisijai būtu jāapsver īpaši pasākumi mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

- = -

(170) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt fiziskām personām vienādu aizsardzības līmeni un brīvu personas datu apriti visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā parfedz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

- = -

dal 2004 diritto e informatica