interactive GDPR 2016/0679 LV

whereas pildītu:

• whereas (10) 2
• whereas (19) 1
• whereas (40) 2
• whereas (45) 2
• whereas (50) 1
• whereas (65) 2
• whereas (68) 3
• whereas (69) 1
• whereas (71) 1

definitions:

2. pants

Materiālā darbības joma

1.   Šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

2.   Šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei:

a)	tādas darbības gaitā, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā;

b)	ko īsteno dalībvalstis, veicot darbības, kas ir LES V sadaļas 2. nodaļas darbības jomā;

c)	ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā;

d)	ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

3.   Personas datu apstrādei Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001. Regulu (EK) Nr. 45/2001 un citus Savienības tiesību aktus, ko piemēro šādai personas datu apstrādei, pielāgo šīs regulas principiem un noteikumiem saskaņā ar 98. pantu.

4.   Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz minētās direktīvas 12.–15. panta noteikumiem par starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistībām.

6. pants

Apstrādes likumīgums

1.   Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a)	datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

b)	apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;

c)	apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

d)	apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses;

e)	apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;

f)	apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Pirmās daļas f) apakšpunktu nepiemēro apstrādei, ko veic publiskas iestādes, pildot savus uzdevumus.

2.   Dalībvalstis var paturēt spēkā vai ieviest konkrētākus noteikumus, lai šīs regulas noteikumu piemērošanu pielāgotu attiecībā uz apstrādi, ko veic, lai ievērotu 1. punkta c) un e) apakšpunktu, nosakot precīzāk konkrētas prasības apstrādei un citus pasākumus, ar ko nodrošina likumīgu un godprātīgu apstrādi, tostarp citās konkrētās apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā.

3.   Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

a)	Savienības tiesību aktiem; vai

b)	dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

4.   Ja apstrāde citā nolūkā nekā tajā, kādā personas dati tika vākti, nav balstīta uz datu subjekta piekrišanu vai uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgs un samērīgs pasākums, lai aizsargātu 23. panta 1. punktā minētos mērķus, pārzinis, lai pārliecinātos, vai apstrāde citā nolūkā ir savietojama ar nolūku, kādā personas dati sākotnēji tika vākti, cita starpā ņem vērā:

a)	jebkuru saikni starp nolūkiem, kādos personas dati ir vākti, un paredzētās turpmākās apstrādes nolūkiem;

b)	kontekstu, kādā personas dati ir vākti, jo īpaši saistībā ar datu subjektu un pārziņa attiecībām;

c)	personas datu raksturu, jo īpaši to, vai ir apstrādātas īpašas personas datu kategorijas, ievērojot 9. pantu, vai to, vai ir apstrādāti personas dati, kas attiecas uz sodāmību un pārkāpumiem, ievērojot 10. pantu;

d)	paredzētās turpmākās apstrādes iespējamās sekas datu subjektiem;

e)	atbilstošu garantiju esamību, kas var ietvert šifrēšanu vai pseidonimizāciju.

17. pants

Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)

1.   Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)	personas dati vairs nav nepieciešami saistībā ar nolūkiem, kādos tie tika vākti vai citādi apstrādāti;

b)	datu subjekts atsauc savu piekrišanu, uz kuras pamata veikta apstrāde saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un ja nav cita likumīga pamata apstrādei;

c)	datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 1. punktu, un apstrādei nav nekāda svarīgāka leģitīma pamata, vai arī datu subjekts iebilst pret apstrādi saskaņā ar 21. panta 2. punktu;

d)	personas dati ir apstrādāti nelikumīgi;

e)	personas dati ir jādzēš, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts juridisks pienākums, kas noteikts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri ir piemērojami pārzinim;

f)	personas dati ir savākti saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvāšanu, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2.   Ja pārzinis ir publiskojis personas datus un tā pienākums saskaņā ar 1. punktu ir minētos personas datus dzēst, pārzinis, ņemot vērā pieejamo tehnoloģiju un tās piemērošanas izmaksas, veic saprātīgus pasākumus, tostarp tehniskus pasākumus, lai informētu pārziņus, kas veic personas datu apstrādi, ka datu subjekts ir pieprasījis, lai minētie pārziņi dzēstu visas saites uz minētajiem personas datiem vai minēto personas datu kopijas vai atveidojumus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ciktāl apstrāde ir nepieciešama:

a)	lai īstenotu tiesības uz vārda brīvību un informāciju;

b)	lai izpildītu juridisku pienākumu, kas prasa veikt apstrādi, kā paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, kuri piemērojami pārzinim, vai lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai saistībā ar pārzinim likumīgi piešķirto oficiālo pilnvaru īstenošanu;

c)	pamatojoties uz sabiedrības interesēm sabiedrības veselības jomā saskaņā ar 9. panta 2. punkta h) un i) apakšpunktu, kā arī 9. panta 3. punktu;

d)	arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, ciktāl 1. punktā minētās tiesības varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt minētās apstrādes mērķus; vai

e)	lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

20. pants

Tiesības uz datu pārnesamību

1.   Datu subjektam ir tiesības saņemt personas datus attiecībā uz sevi, kurus viņš sniedzis pārzinim, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un ir tiesības minētos datus nosūtīt citam pārzinim, un pārzinis, kuram attiecīgie personas dati sniegti, tam nerada nekādus šķēršļus, ja:

a)	apstrāde pamatojas uz piekrišanu, ievērojot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu, vai uz līgumu, ievērojot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu; un

b)	apstrādi veic ar automatizētiem līdzekļiem.

2.   Īstenojot savas tiesības uz datu pārnesamību saskaņā ar 1. punktu, datu subjektam ir tiesības uz personas datu nosūtīšanu tieši no viena pārziņa citam pārzinim, ja tas ir tehniski iespējams.

3.   Šā panta 1. punktā minēto tiesību īstenošana neskar 17. pantu. Minētās tiesības neattiecas uz apstrādi, kas ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtas oficiālas pilnvaras.

4.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, neietekmē nelabvēlīgi citu personu tiesības un brīvības.

4. iedaļa

Tiesības iebilst un automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana

21. pants

Tiesības iebilst

1.   Datu subjektam, balstoties uz iemesliem saistībā ar viņa īpašo situāciju, ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi, kas pamatojas uz 6. panta 1. punkta e) vai f) apakšpunktu, tostarp profilēšanu, kas pamatojas uz minētajiem noteikumiem. Pārzinis personas datus vairs neapstrādā, izņemot, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.

2.   Ja personas datus apstrādā tiešās tirgvedības nolūkos, datu subjektam ir tiesības jebkurā laikā iebilst pret savu personas datu apstrādi šādas tirgvedības vajadzībām, kas ietver profilēšanu, ciktāl tā ir saistīta ar šādu tiešo tirgvedību.

3.   Ja datu subjekts iebilst pret apstrādi tiešās tirgvedības vajadzībām, personas datus šādā nolūkā vairs neapstrādā.

4.   Vēlākais tad, kad ar datu subjektu notiek pirmā saziņa, datu subjektu nepārprotami informē par 1. un 2. punktā minētajām tiesībām, un to dara tā, lai šī informācija būtu skaidra un lai to varētu atšķirt no jebkuras citas informācijas.

5.   Saistībā ar informācijas sabiedrības pakalpojumu izmantošanu un neatkarīgi no Direktīvas 2002/58/EK datu subjekts savas tiesības iebilst var īstenot ar automatizētiem līdzekļiem, izmantojot tehniskās specifikācijas.

6.   Ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos, ievērojot 89. panta 1. punktu, datu subjektam, pamatojoties uz savu īpašo situāciju, ir tiesības iebilst pret savu personas datu apstrādi, izņemot, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs.

22. pants

Automatizēta individuālu lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana

1.   Datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja lēmums:

a)	ir vajadzīgs, lai noslēgtu vai izpildītu līgumu starp datu subjektu un datu pārzini;

b)	ir atļauts saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim un kuros ir arī noteikti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses; vai

c)	pamatojas uz datu subjekta nepārprotamu piekrišanu.

3.   Šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos datu pārzinis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses – vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses –, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu.

4.   Šā panta 2. punktā minētos lēmumus nepamato ar īpašām personas datu kategorijām, kuras minētas 9. panta 1. punktā, izņemot, ja tiek piemērots 9. panta 2. punkta a) vai g) apakšpunkts un tiek nodrošināti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses.

5. iedaļa

Ierobežojumi

26. pants

Kopīgi pārziņi

1.   Ja divi vai vairāki pārziņi kopīgi nosaka apstrādes mērķus un veidus, tie ir kopīgi pārziņi. Kopīgi pārziņi pārredzamā veidā nosaka savus attiecīgos pienākumus, lai izpildītu šajā regulā uzliktās saistības, jo īpaši attiecībā uz datu subjekta tiesību īstenošanu un pārziņu attiecīgajiem pienākumiem sniegt 13. un 14. pantā minēto informāciju; pārziņi pienākumus nosaka, savstarpēji vienojoties, – izņemot, ja un ciktāl attiecīgie pārziņu pienākumi ir noteikti saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārziņiem. Ar vienošanos var noteikt datu subjektu kontaktpunktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā vienošanās pienācīgi atspoguļo kopīgo pārziņu attiecīgās lomas un attiecības ar datu subjektiem. Vienošanās galveno saturu dara pieejamu datu subjektam.

3.   Neatkarīgi no 1. punktā minētās vienošanās nosacījumiem datu subjekts saskaņā ar šo regulu var īstenot savas tiesības attiecībā uz un pret katru pārzini.

36. pants

Iepriekšēja apspriešanās

1.   Pārzinis pirms apstrādes apspriežas ar uzraudzības iestādi, ja novērtējumā par ietekmi uz datu aizsardzību saskaņā ar 35. pantu ir norādīts, ka gadījumā, ja pārzinis neveiktu pasākumus riska mazināšanai, apstrāde radītu augstu risku.

2.   Ja uzraudzības iestāde uzskata, ka 1. punktā minētā plānotā apstrāde pārkāptu šo regulu, jo īpaši, ja pārzinis nav pietiekami identificējis vai mazinājis risku, uzraudzības iestāde laikposmā līdz astoņām nedēļām no pieprasījuma par apspriešanos saņemšanas sniedz pārzinim un attiecīgā gadījumā apstrādātajam rakstisku padomu un var izmantot savas 58. pantā minētās pilnvaras. Minēto laikposmu var pagarināt par sešām nedēļām, ņemot vērā plānotās apstrādes sarežģītību. Uzraudzības iestāde informē pārzini un attiecīgā gadījumā apstrādātāju par jebkādu šādu pagarinājumu viena mēneša laikā pēc pieprasījuma par apspriešanos saņemšanas, norādot kavēšanās iemeslus. Minētos laikposmus var apturēt līdz brīdim, kamēr uzraudzības iestāde saņem informāciju, ko tā pieprasījusi apspriešanās nolūkiem.

3.   Apspriežoties ar uzraudzības iestādi saskaņā ar 1. punktu, pārzinis iesniedz uzraudzības iestādei:

a)	attiecīgā gadījumā pārziņa, kopīgu pārziņu un apstrādē iesaistīto apstrādātāju attiecīgos pienākumus, jo īpaši, lai veiktu apstrādi uzņēmumu grupā;

b)	paredzētās apstrādes nolūkus un līdzekļus;

c)	pasākumus un garantijas, lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzību saskaņā ar šo regulu;

d)	attiecīgā gadījumā datu aizsardzības speciālista kontaktinformāciju;

e)	35. pantā paredzēto novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību; un

f)	jebkādu citu uzraudzības iestādes prasītu informāciju.

4.   Dalībvalstis apspriežas ar uzraudzības iestādi, kamēr tiek gatavots priekšlikums leģislatīvam pasākumam, ko pieņems valsts parlaments, vai regulatīvs pasākums, kas balstās uz šādu leģislatīvu pasākumu, kurš attiecas uz apstrādi.

5.   Neatkarīgi no 1. punkta – dalībvalsts tiesību aktos var būt noteikts, ka pārziņiem ir jāapspriežas ar uzraudzības iestādi un jāsaņem no tās iepriekšēja atļauja saistībā ar apstrādi, ko veic pārzinis, lai izpildītu sabiedrības interesēs īstenojamu uzdevumu, tostarp, kad minēto apstrādi veic saistībā ar sociālo aizsardzību un sabiedrības veselību.

4. iedaļa

Datu aizsardzības speciālists

49. pants

Atkāpes īpašās situācijās

1.   Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību saskaņā ar 45. panta 3. punktu vai nav nodrošinātas atbilstošas garantijas saskaņā ar 46. pantu, tostarp saistoši uzņēmuma noteikumi, personas datu nosūtīšana vai vairākkārtēja nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju notiek tikai tad, ja izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	datu subjekts ir skaidri piekritis ierosinātajai nosūtīšanai pēc tam, kad ir ticis informēts par iespējamiem riskiem, ko šāda nosūtīšana var radīt datu subjektam lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību un atbilstošu garantiju trūkuma dēļ;

b)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai izpildītu līgumu starp datu subjektu un pārzini vai īstenotu pasākumus pirms līguma noslēgšanas, kas pieņemti pēc datu subjekta pieprasījuma;

c)	nosūtīšana ir vajadzīga līguma noslēgšanai starp pārzini un citu fizisku vai juridisku personu datu subjekta interesēs vai šāda līguma izpildei;

d)	nosūtīšana ir nepieciešama, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs;

e)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības;

f)	nosūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citu personu īpaši svarīgas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu;

g)

nosūtīšanu izdara no reģistra, kurš saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem ir paredzēts, lai sniegtu informāciju sabiedrībai, un kuru var izmantot vai nu plaša sabiedrība, vai jebkura persona, kas var pierādīt savas leģitīmās intereses, taču vienīgi tiktāl, ciktāl konkrētajā gadījumā tiek pildīti Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos paredzētie izmantošanas nosacījumi.

Ja nosūtīšanu nevar balstīt uz 45. vai 46. pantā ietvertu noteikumu, tostarp noteikumu par saistošiem uzņēmuma noteikumiem, un nav piemērojama neviena no atkāpēm īpašās situācijās saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, nosūtīšana uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju var notikt tikai tad, ja nosūtīšana neatkārtojas, attiecas vienīgi uz ierobežotu skaitu datu subjektu, ir vajadzīga pārziņa pārliecinošām leģitīmām interesēm, attiecībā uz kurām datu subjekta intereses vai tiesības un brīvības nav svarīgākas, un pārzinis ir novērtējis visus apstākļus saistībā ar datu nosūtīšanu un, pamatojoties uz minēto novērtējumu, ir sniedzis atbilstošas garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību. Pārzinis par nosūtīšanu informē uzraudzības iestādi. Papildus 13. un 14. pantā minētās informācijas sniegšanai pārzinis informē datu subjektu par nosūtīšanu un par pārliecinošām leģitīmām interesēm.

2.   Nosūtot datus saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktu, nenosūta pilnīgi visus reģistrā ietvertos personas datus vai veselas personas datu kategorijas. Ja reģistrs ir paredzēts, lai to varētu izmantot personas, kurām ir leģitīmas intereses, datus nosūta tikai pēc minēto personu pieprasījuma vai ja šīs personas ir datu saņēmēji.

3.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu un otro daļu nepiemēro publisko iestāžu darbībai, kad tās īsteno savas publiskās pilnvaras.

4.   Sabiedrības intereses, kas minētas 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, ir atzītas Savienības tiesībās vai tās dalībvalsts tiesībās, kas ir piemērojamas pārzinim.

5.   Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, ja ir svarīgi iemesli sabiedrības interesēs, skaidri nosaka ierobežojumus attiecībā uz konkrētu kategoriju personas datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Dalībvalstis par jebkādiem šādiem noteikumiem paziņo Komisijai.

6.   Pārzinis vai apstrādātājs 30. pantā minētajos datu reģistros dokumentē novērtējumu, kā arī šā panta 1. punkta otrajā daļā izklāstītās atbilstošās garantijas.

53. pants

Vispārīgi noteikumi par uzraudzības iestādes locekļiem

1.   Dalībvalstis paredz, ka katru to uzraudzības iestāžu locekli, izmantojot pārredzamu procedūru, amatā ieceļ:

—	to parlamenti,

—	to valdības,

—	to valsts vadītāji vai

—	neatkarīga struktūra, kurai saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir uzticēta iecelšana amatā.

2.   Katram loceklim ir tāda kvalifikācija, pieredze un prasmes, jo īpaši personas datu aizsardzības jomā, kuras vajadzīgas, lai pildītu savus pienākumus un īstenotu savas pilnvaras.

3.   Locekļa pienākumi beidzas līdz ar amata pilnvaru termiņa beigām, atkāpjoties no amata vai atlaišanas gadījumā, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   Locekli atbrīvo no amata tikai amata pienākumu smaga pārkāpuma gadījumos vai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas izvirzīti, lai pildītu pienākumus.

61. pants

Savstarpēja palīdzība

1.   Uzraudzības iestādes sniedz cita citai visu attiecīgo informāciju un savstarpēju palīdzību, lai konsekventi īstenotu un piemērotu šo regulu, un īsteno pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai. Savstarpēja palīdzība ietver jo īpaši informācijas pieprasījumus un uzraudzības pasākumus, piemēram, pieprasījumus sniegt iepriekšējas atļaujas un veikt apspriešanos, pārbaudes un izmeklēšanas.

2.   Katra uzraudzības iestāde veic visus atbilstīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbildētu uz kādas citas uzraudzības iestādes pieprasījumu. Šādi pasākumi jo īpaši var ietvert attiecīgas informācijas par izmeklēšanas gaitu nosūtīšanu.

3.   Palīdzības pieprasījumos ir norādīta visa nepieciešamā informācija, tostarp pieprasījuma nolūks un pamatojums. Apmaiņā iegūto informāciju izmanto tikai tam nolūkam, kādam tā tika pieprasīta.

4.   Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, neatsakās izpildīt pieprasījumu, izņemot, ja:

a)	pieprasījuma priekšmets vai pasākumi, kurus lūdz izpildīt, nav tās kompetencē; vai

b)	pieprasījuma izpilde pārkāptu šo regulu vai Savienības vai dalībvalsts tiesību aktus, ko piemēro uzraudzības iestādei, kura saņēmusi pieprasījumu.

5.   Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, informē pieprasošo uzraudzības iestādi par rezultātiem vai attiecīgā gadījumā par progresu vai pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pieprasījumu. Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums adresēts, ievērojot 4. punktu, paskaidro iemeslus jebkuram atteikumam izpildīt pieprasījumu.

6.   Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, parasti sniedz citu uzraudzības iestāžu pieprasīto informāciju elektroniskā veidā, izmantojot standarta formātu.

7.   Uzraudzības iestādes, kurām pieprasījums adresēts, neprasa samaksu par darbībām, ko tās veikušas, ievērojot savstarpējās palīdzības pieprasījumu. Uzraudzības iestādes var vienoties par noteikumiem, kā savā starpā kompensēt īpašos izdevumus, kas radušies no savstarpējas palīdzības sniegšanas ārkārtas apstākļos.

8.   Ja uzraudzības iestāde nesniedz šā panta 5. punktā minēto informāciju viena mēneša laikā pēc citas uzraudzības iestādes pieprasījuma saņemšanas, pieprasošā uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā var pieņemt pagaidu pasākumu saskaņā ar 55. panta 1. punktu. Minētajā gadījumā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar 66. panta 1. punktu ir steidzami jārīkojas un ir nepieciešams steidzams kolēģijas saistošs lēmums saskaņā ar 66. panta 2. punktu.

9.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūras savstarpējai palīdzībai, kas minēta šajā pantā, un kārtību, kādā uzraudzības iestādes savā starpā un ar kolēģiju apmainās ar informāciju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, jo īpaši standarta formātu, kas minēts šā panta 6. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 93. panta 2. punktā.

99. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2018. gada 25. maija.

---

(1)  OV C 229, 31.7.2012., 90. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 127. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 8. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. aprīļa nostāja.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(5)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003) 1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 89. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2008 (2008. gada 16. decembris) attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 536/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(17)  OV C 192, 30.6.2012., 7. lpp.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).